Iesaki rakstu: 
Neticēsi, Augustīn, es gaidīju, kad beidzot uzrakstīsi kaut ko tik stulbu. Paredzami stulbu, kārtējo reizi apliecinot savas pareizi novērtētās prāta spējas, drīzāk nespējas. Skaidrs, ka šis būs īsi, jo lēnām zaudēju par tavām tirādēm interesi – tās nedzirksteļo, tām trūkst intelektuāla pienesuma, vienīgais, kurš par tām jūsmo esi tu pats. Bez izņēmumiem. OK, pierunāji - varbūt mamma vēl spēj izrādīt kaut kādu pseidosajūsmu. Skumji.
Par rakstīto – cik saprotu neviens no tevis nosūtītajiem iesniegumiem, piemēram, Iepirkumu uzraudzības birojam nav rezultējies ar jebkādu pārkāpumu konstatāciju. Tu pabļaustījies, tika iztērētas simtiem darba stundas, kas maksā tūkstošus eiro, bet rezultāta nav. Tātad tu bļaustījies pa tukšo. Ja esi kaut par 10% tik gudrs, kā sevi mālē, tad apzinājies, ka nekādu pārkāpumu nav, tomēr savas amata vietas saglabāšanai apzināti meloji. Savukārt, ja tas tev nebija skaidrs, tad tev laiks atgriezieties skolas solā, nevis darbā.
Pagaidām arī pārējie iesniegumi, kas kā dubļu lavīna iegāzās visās iespējamās tiesībsargājošajās iestādēs, ir bez jebkāda tiesiskās mērvienībās izsakāma rezultāta. Atkal zaudēts laiks, ko tērē šo tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, viss - “kaķim zem astes”. Tā atkal ir nauda, kas nomesta zemē, lai mēģinātu pierādīt, ka Augustīns spēj būt kas vairāk par 5 minūšu zvaigznīti dzīves šovā. Loģiski, ka tikai amatieru auditorijai, jo profesionāļi izdomātas problēmas un pašpasludinātus ekspertus atpazīst pirmajās sekundēs un neņem galvā. Protams, nebrīnīšos, ja vēl kaut kādas aktivitātes veic Rīgas pretkorupcijas birojs. Viņi prot laiku tērēt visādām pseidoproblēmām, arī “stutējot” savu draugu un paziņu intereses. Nebūtu pirmā reize. Nebrīnīšos, ka laika gaitā kāds izvilks gaismā viņu “objektivitātes” astoņkāji.
Noslēgumā vēlos jautāt, cik liela interese cilvēkam varētu būt atgriezties uzņēmumā, kuru tu acīmredzami ienīsti. Pēc nostāstiem, arī daudzi darbinieki, kuri godprātīgi veic savus pienākumus, jūtas personīgi aizvainoti par meliem, kas tika tiražēti no tavas mutes. Nemāni sevi – ja jau nepilna gada laikā neizdevās atrast darbu, tad vienīgais faktiskais pienesums jebkurai darbavietai no tevis varētu būt safabricētas sūdzības visām iespējamām iestādēm. Vai tiešām šādas darbības ir produktīvas, uz rezultātu vērstas? Izbrīna, ka tu nesaproti vienkāršas lietas, ko vajadzētu zināt katram darbiniekam par savu darbavietu. RNP nesaņem pašvaldības dotācijas, un vienīgā nauda, ar ko rīkojas uzņēmums, ir maksājumi no uzņēmuma klientiem. Tu to nezini vai apzināti melo? Abas atbildes ir traģiskas tavā gadījumā.
P.S. Mani pārsteidz un nepārsteidz tiesas nolēmums. Pārsteidz, jo tiesai nebūtu jābūt ne mazākajai daļai par to, kā uzņēmums modernizē savu pretkorupcijas sistēmu, aizstājot savulaik divu vietvalžu V.Petrova un A.Aņisimova izveidoto Iekšējās kontroles (faktiski - iekšējās izrēķināšanās) biroju ar modernu agrās risku identifikācijas un to novēršanas pretkorupcijas sistēmu. Moderna un efektīva sistēma pretstatā Iekšējās drošības birojam, kas tika izmantots, lai izrēķinātos ar uzņēmuma pašpārvaldes huntai nelojāliem darbiniekiem. Savukārt spriedums nepārsteidz, jo apzinos, ka korupcijas pseidocīkstoņa brālis ir K.Augustīns – darbojas tiesu sistēmā. Laikam jau sakritība tikai.
Ja RNP spriedumu nepārsūdzēs un šis uzņēmumam nelojālais liekēdis turpinās saņemt algu par uzņēmuma diskreditāciju hobija pēc, es laikam apēdīšu savu cepuri. Stulbi lēmumi gan mēdz būt raksturīgi RNP, tāpēc iešu iegādāšos kādu salmu cepuri. Siltā laikā noderēs, lai nepārkarst galva. Savukārt stulba RNP vadības lēmuma gadījumā to būs vieglāk apēst nekā kepku.
Attēlā - SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
