Štokenberga firma: galvenais – paspēt ziedot autosportam un pirtslietām, bet nodokļi pagaidīs!

Šis dokuments rāda, ka 2007. gadā divās dienās – 19. un 21. decembrī – Varavīksnes nami ziedojumos kopā pārskaitījusi 110 tūkstošus latu. No šīs kopējās summas Bērnu slimnīcas fondam tikuši 10 tūkstoši latu, bet biedrībai Latvijas bērniem ar kustību traucējumiem – 500 latu. Toties nesalīdzināmi lielākas summas tikušas ar autosportu un motosportu saistītām organizācijām vai pat pirtszinībām.

Tā biedrībai Latvijas Automobiļu federācija veselos trijos ziedojumos pārskaitīti 8 tūkstoši, 10 tūkstoši un 12 tūkstoši latu, bet Latvijas Motosporta federācijai – 12 tūkstoši latu. Biedrībai Motorsports Racing Team tikuši 25 tūkstoši latu, biedrībai EducSport – 10 tūkstoši, vēl pieci tūkstoši pārskaitīti Basketbola akadēmijai Rīga, bet 17,5 tūkstoši latu – nodibinājumam Fonds pirts muzejam.

Ziedošana gada pēdējās dienās Latvijā ir bieži izplatīta prakse, - tad uzņēmumam ir lielāka skaidrība par saviem finanšu rezultātiem, savukārt ziedošana organizācijām, kam Finanšu ministrija piešķīrusi sabiedriskā labuma organizāciju statusu, dod ziedojumu pārskaitījušajam uzņēmumam 85% lielu uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi no ziedotās summas (gan ne vairāk kā 20% no nodokļa kopējās summas).

Skaidrība bija arī Varavīksnes namiem, kuri bija lietas kursā, ka uzņēmumam līdz nākamā gada augustam uzņēmuma ienākuma nodoklī būs jāsamaksā ievērojama summa. Taču tā vietā, lai šiem maksājumiem taupītu visus iespējamos līdzekļus, uzņēmums ziedoja 110 tūkstošus latu, nodokļa atlaidi saņemot tikai par 93,5 tūkstošiem latu.

Rezultātā līdz 2008. gada 15. augustam Štokenberga firmai valstij uzņēmumu ienākuma nodoklī vajadzēja nomaksāt vairāk nekā 463 tūkstošus latu, taču, kā rāda auditoru ziņojums un Lursoft dati, līdz gada beigām uzņēmums valstij parādā tā arī palika aptuveni 257 tūkstošus latu.

Toties šajā laikā, kā norādīts auditoru ziņojumā, Štokenberga firma, nespējot atrast naudu nodokļu maksājumiem, spēja nodrošināt līdzekļus arī vēl citām vajadzībām. Tā četrus mēnešus pēc nodokļu nomaksas termiņa, 2008. gada 17. decembrī Varavīksnes nami divos maksājumos nomaksājuši aizdevumus (dzēsuši saistības) Štokenbergam un kompanjoniem tieši piederošajai Kapitāla virsotnei.

„2008. gada 17. decembrī, ar identifikācijas Nr. 1.12.2008 un Nr. 2-12.08, veicot arī divus ierakstus par saistību dzēšanu grāmatvedībā summā EUR 59035.54 un EUR 52007.50, kas attiecināti uz saistību pret Kapitāla virsotne dzēšanu, attaisnojuma dokumenti par minētiem ierakstiem nav atrodami,” par šiem maksājumiem no vienas kabatas otrā teikts auditoru slēdzienā. Turklāt nodokļu parādos grimstošā Štokenberga firma maksājumus veikusi arī citai tās līdzīpašniecei – Svetlanai Vāverānei, kurai atdoti aizdevumi 94 tūkstošu latu un 98 tūkstošu eiro apmērā.

Rezultātā Štokenbergs un viņa kompanjoni daļu līdzekļu no grimstošā nekustamo īpašumu uzņēmuma atguva, un Štokenberga tiešā līdzīpašumā esošā Kapitāla virsotne, kā rāda Lursoft dati, 2008. gadu beidza ar nepilnu 50 tūkstošu latu peļņu.

Kā jau ziņots, pēdējās dienās Štokenbergs apgalvo, ka viņš kā Varavīksnes namu netiešs mazākumakcionārs vispār gandrīz neko neesot zinājis par to, kādus darījumus veic uzņēmums, kas bijis iesaistīts arī apjomīgā likumīgā nodokļu apiešanas shēmā.

„Runājot par firmām SIA Kapitāla virsotne un SIA Varavīksnes nami, esmu mazākuma akcionārs firmā, kurai piederēja mazākuma akcijas SIA Varavīksnes nami. Es nekad neesmu bijis šo firmu valdēs vai padomēs, vai ieņēmis kādu citu amatu. Šobrīd visus valdes slēgtos darījumus izvērtē maksātnespējas administrators. Savukārt tiesībsargājošās institūcijas vērtē amatpersonu atbildību,” skaidro Štokenbergs.

Viņa statuss – mazākuma akcionārs firmā, kurai piederēja mazākuma akcijas uzņēmumā Varavīksnes nami –, neesot ļāvis tagadējam ietekmēt šī uzņēmuma operatīvo darbību: „Informāciju par uzņēmuma darbību es ieguvu no tā finanšu atskaitēm un valdes sniegtajiem ziņojumiem, un pēc detalizētas informācijas par konkrētiem firmu darījumiem aicinu Jūs vērsties pie šo firmu atbildīgajām amatpersonām.”

Tiesa, pirms ministrs aptvēra, ka viņš var sniegt arī šādu skaidrojumu, viņš Varavīksnes namu darījumus skaidroja visai kompetenti, radot priekšstatu, ka par tiem bijis kursā arī iepriekš, - ka, piemēram, uzbūvētos dzīvokļus bijis iespējams pārdot tikai tam, ja zemi zem ēkas pārdotu kādai citai kompānijai (kas tāpat netieši piederēja Štokenbergam un kompanjonien). Tiesa, Valsts vienotā datorizētā zemesgrāmata rāda, ka Štokenberga versija neatbilst realitātei.

Tieši tāpat Štokenbergs, kurš iepriekš saistībā ar uzņēmumu Varavīksnes nami publiski bija apgalvojis, ka „visi nodokļi ir samaksāti”, nu ir mainījis versiju arī par šo tēmu. Saskaņā ar jauno skaidrojumu nekādus nenomaksātus nodokļus valstij neesot parādā viņš personiski, savukārt par savu nu jau maksātnespējīgo uzņēmumu ministrs to vairs neapgalvo, bet no tā darbībām norobežojas.

Kā rāda Lursoft datu bāze, 49% kapitāldaļu SIA Varavīksnes nami pieder SIA Kapitāla virsotne, kurā sapulcējusies raiba kompānija: šī firma vienlīdzīgās daļās reizē ar Štokenbergu pieder arī bijušajam Lattelecom un Parex bankas vadītājam Nilam Melngailim, kādreizējā Krājbankas prezidenta Arnolda Laksas uzņēmumam AL Investīcijas, juristiem Gundaram Ceram un Ivaram Gruntem, bijušajam baņķierim Vilim Dambiņam, kā arī mazāk pazīstamajiem uzņēmējiem Raitim Tumaševskim un Jurijam Petuhovam.

Novērtē šo rakstu: