Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Civilizētā pasaulē ir divi akciju veidi – privileģētās un parastās akcijas. Privileģētajām akcijām dividenžu izmaksu un likviditātes gadījumā ir priekšrocība attiecībā pret parastām akcijām. Tas nozīmē, ka privileģētās akcijas ir vērtīgākas, un tās pieder lielākajiem investoriem. Šo akciju kopējo daudzumu, dividenžu un likviditātes tiesības nosaka likumā ierakstītais skaitlis, kurš parasti ir starp 10 līdz 20 procentiem.

Jaunattīstības valstīs ir priekšrocību un parastās akcijas. Priekšrocību akciju jēga paskaidrota Latvijas Republikas Komerclikuma 231. pantā. Šajā likumā priekšrocību akcijām ir īpašas tiesības, tām nav tiesiska ierobežojuma, un to izmantošanas veidu nosaka akciju sabiedrības statūti.

Civilizētā pasaulē ir akciju tirgus. Tajā pārdod galvenokārt parastās akcijas, reizēm parādās arī privileģētās akcijas. Parasto akciju pircēji zina, ka preces vērtība ir aizsargāta ar likumā ierakstītu skaitli, un tas parasti ir starp 80 līdz 90 procentiem.

Jaunattīstības valstīs faktiski nav akciju tirgus. Parastajām akcijām pirkšanas un pārdošanas vērtība nav zināma, jo neviens nezina šo akciju vērtību. Tā var būt gan puse, gan simtā daļa no akciju sabiedrības vērtības. Priekšrocību akcijas Latvijā pēdējo reizi teorētiski parādījās tirgū, kad uzraudzības iestāde arestēja valsts akciju sabiedrības valdes priekšsēdētāju.

Priekšrocību akcijas nav nodrošinātas ar uzņēmuma aktīviem, līdz ar to tās neinteresē investoru. Priekšrocību akcijām nav balsstiesību, tāpēc tās neietekmē akciju sabiedrības ekonomiskos procesus, un tās turētājam nav atbildības. Priekšrocību akcijām ir tikai politiskā atbildība, un tā izpaužas gadījumos, kad akciju sabiedrībai ir finanšu līdzekļi, kas jāsadala caur valdi. Valdes loceklim no politiskās partijas puses ir jābūt inkasatoram, un šo darbu var paveikt jebkurš.

Reizēm arī Latvijā parādās kāds civilizētas valsts pārstāvis, kurš vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību. Diemžēl, iegādājies slavenu valsts zīmolu, viņš var izveidot akciju sabiedrību tikai no parastajām akcijām. Lai varētu konkurēt starptautiskajā mērogā, viņam būtu vajadzīgas privileģētās akcijas, taču šādas akcijas valsts likumdošanā nav paredzētas.

Priekšrocību akciju pastāvēšana jaunattīstītās valstīs ir cieši saistīta ar pašas valstiskās sistēmas pastāvēšanu. Jebkura pret tām vērsta kritika nozīmē vēršanos pret partiju sponsoriem. Partijas vairs nevarētu iegūt līdzekļus uzvarai vēlēšanās, un jaunievēlētie deputāti neuzzinātu, kādas summas viņi ir parādā saviem sponsoriem.

Izveidojoties jaunai valstij, kurai ir bijusi cita ekonomiskā sistēma, tā savu attīstības ceļu sāk kā jaunattīstības valsts. To izvēlas nevis tautas ievēlēti deputāti, bet gan padomdevēji. Valsts saimniecības pamatos ir ielikts minimālais izdzīvošanas līmenis, un to nodrošina brīva preču caurplūde. Tirgū bagāti cilvēki nav sastopami, taču no bada arī neviens nemirst.

Mainoties likumiem un to nosaukumiem, līdzi būtu jāmainās arī jaunattīstības valstij. Soli pa solim, uzlabojot likumdošanu, tā varētu tuvoties civilizētas valsts statusam. Taču, ja reformas ilgstoši tiek veiktas tikai pašu reformu pēc, cilvēkos rodas nedrošības sajūta. Dzīve nepārtraukti mainīgā vidē nav stabila, un reformas vārds iegūst negatīvu nozīmi. Sabiedrība, iespējams, neapzināti sāk izvirzīt prasības pēc miera, ko pastāvošie sabiedriskie uzskati nespēj nodrošināt.

Šķiet, ka valsts saimnieciskās attīstības jautājums Latvijā pašlaik nav pats svarīgākais. Attīstoties uzņēmējdarbības videi, radīsies vajadzība pēc lielāka darbaspēka daudzuma, ko pamattautība nespēs nodrošināt. Par galveno kļūst jautājums, kurš saistās ar pamatnācijas ilgstošu pastāvēšanu nākotnē.

Šī jautājuma apspriešanu būtu ļoti vieglprātīgi uzticēt tikai politiķiem. Politika uzliek ļoti stingrus ierobežojumus – rāmi, ārpus kura beidzas politikas ietekme. Politiķi nedrīkst būt subjektīvi, bet šis ir tieši tāds gadījums, kur bez subjektivitātes ir grūti iztikt.

Atjaunojot neatkarīgu Latvijas valsti, jautājums par latviešu tautas pastāvēšanu nebija aktuāls. Tieši pretēji, bijušajā padomju telpā latviešu kā tautības statuss bija ļoti augsts. Padomju varas sistēmā latviešiem bija atdots trešais pēc nozīmes svarīgākais valsts postenis – Tautību padomes priekšsēdētāja amats. Latvieši bija vienīgā tautība, kurus varas piramīdā esošie ierēdņi uzskatīja par ārpus sistēmas pastāvošu vērtību.

Atrodoties ārpus Latvijas, vietējo iedzīvotāju attieksme pret latvieti mainījās uzreiz, tiklīdz viņi uzzināja, kāda ir cilvēka tautība. Ja no diviem dažādu tautību cilvēkiem abi, piemēram, nezaga, tad attiecībā pret latvieti to uztvēra kā pašsaprotamu parādību. Vietējo iedzīvotāju atmiņā latviešu strēlnieki bija palikuši kā bagātu cilvēku dēli, kurus nevarēja uzpirkt un kuri cīnījās idejas dēļ. No vēsturnieku viedokļa tas ir mīts, taču šis mīts ļoti palīdzēja latviešu tēla veidošanā.

Sabiedrībā jau bija izveidojies priekšstats par latvieti, un tas bija nevis konkrēta cilvēka, bet gan to paaudžu nopelns, kuri bija dzīvojuši pirms tam. Ja jaunākajai paaudzei vairs nav šādas pašpietiekamības, lai lepotos ar to, ka viņi ir latvieši, tad acīmredzot atbildīga ir tā paaudze, kuras laikā šādas pārmaiņas ir notikušas.

Kristīgajā sabiedrībā uzskata, ka cilvēkam no sākuma jādod iespēja apmierināt viņa primitīvākās, fiziskās vajadzības, tad jārūpējas par drošību. Tikai pēc tam cilvēkā rodas vajadzība pēc piederības izjūtas, kura vēlāk pārtop rūpēs par visiem. Kā pretstats šim uzskatam ir pārliecība, ka viena sabiedrības grupa ir pārāka pār citām, kas noved pie sistēmām, kuras raksturīgas boļševismam.

Iespējams, ka par latvietību ir jārūpējas nevis šaurākajā tā izpratnē, bet gan plašākajā. Ja cilvēks sevi vēlēsies uzskatīt par latvieti ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām, tad nākotnē šis jautājums vairs nebūs aktuāls.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...