Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Tā drīkst teikt
03.05.2016. 19:14»
A.P.
Tā nedrīkst teikt: "Konvencija ir balstīta radikālā feminisma idejās par šķiru cīņu". Tāds izteikums liecina par dziļu analfabētismu. Runa nav par šķiru cīņu, bet dzimumu sociālo nevienlīdzību. Nav vīriešu šķiras un nav sieviešu šķiras. Cik gan pamatīgi kropla ir šodienas cilvēku izglītotība? Vēl nesen...
un rodas šaubas, vai esat lasījis radfem manifestus. Tad Jūs tā nerakstītu.
must know
03.05.2016. 19:12»
Neiedziļinoties detaļās
Kungiem ir svarīgi lai rezultātā bauri ir dumji, nepārvalda terminoloģiju...
Feminisms ir marksisma paveids, būtība tā pati, vīrieši - apspiedējšķira.
Austris
25.04.2016. 03:45Visbēdīgākais ir tas, ka visu šo murgu ieviešanā aktīvi piedalās tie, kurus esam ievēlējuši lai mūs sargātu.
Jānis Putns
22.04.2016. 03:26»
lauķis
Tieši uz to jau ir vērsta visa izglītības sistēma
Domāju, ka visa vaina ir latviešu kadros, kuri strādā izglītībā. Kadri ir nezinoši un izplata muļkības. Sistēma ir tāda, kādu ministrijas meitenes var izdēt. Neko prātīgu jau nevar izdēt. Ļoti liela nelaime ir kadri, kuri visu pārņem no rietumu dullajiem postmodernistiem. Vislielākā vājība tagad ir rietumos, kur visi ir apdulluši no postmodernisma. Te to apzināti izčuŗāja amerikāņi, lai pakļautu eiropas cilvēkus-inteliģenci. Amerikāņi to izdarīja. Tagad arī mēs esam dulli ar postmodernismu augstkolās, kur strādā jauni aprobežoti latvieši. Tā rodas, ka ir muļķu šķira tikai pie latviešiem.
lauķis
22.04.2016. 00:24»
Neiedziļinoties detaļās
Kungiem ir svarīgi lai rezultātā bauri ir dumji, nepārvalda terminoloģiju...
Tieši uz to jau ir vērsta visa izglītības sistēma.
Neiedziļinoties detaļās
21.04.2016. 15:13»
A.P.
Tā nedrīkst teikt: "Konvencija ir balstīta radikālā feminisma idejās par šķiru cīņu". Tāds izteikums liecina par dziļu analfabētismu. Runa nav par šķiru cīņu, bet dzimumu sociālo nevienlīdzību. Nav vīriešu šķiras un nav sieviešu šķiras. Cik gan pamatīgi kropla ir šodienas cilvēku izglītotība? Vēl nesen...
Kungiem ir svarīgi lai rezultātā bauri ir dumji, nepārvalda terminoloģiju
Par to cilvēki jau sen zināja. Piemēram viens krievu onkulis teica tā
"Многие вещи нам непонятны не потому, что наши понятия слабы; но потому, что сии вещи не входят в круг наших понятий."- Козьма Прутков
U.
21.04.2016. 13:09»
=>U.U.
Uzmanīgāk. Pēc K.L. grozījumiem nedrīkst vērsties pret valsts varu. Pēc Satversmes vara pieder tautai. Tev var piemeklēt pantu
Nepareizi! "Gestapo grozījumos" izdarīja labojumus, kurus 21.aprīlī apstiprināja. Kā agrāk, arī turpmāk drīkstu lamāt mēslus, jo tas ir mans uzskats par mēsliem. Satversme pieļauj uzskatu brīvību. Mēsli no 3.marta uztaisīja farsu - atkal demonstrēja savu debilo saprašanu par likumiem, brīvībām utt. Hibrīdapvērsums ir likvidēts 21.04. Tas izgāzās un parādīja latviešu inteliģences negatavību valsts vadīšanā. Latviešiem vēl nevar būt īsta valsts. Par agru!
=>U.U.
21.04.2016. 12:54Uzmanīgāk. Pēc K.L. grozījumiem nedrīkst vērsties pret valsts varu. Pēc Satversmes vara pieder tautai. Tev var piemeklēt pantu.
xxx
21.04.2016. 12:48»
A.P.
Tā nedrīkst teikt: "Konvencija ir balstīta radikālā feminisma idejās par šķiru cīņu". Tāds izteikums liecina par dziļu analfabētismu. Runa nav par šķiru cīņu, bet dzimumu sociālo nevienlīdzību. Nav vīriešu šķiras un nav sieviešu šķiras. Cik gan pamatīgi kropla ir šodienas cilvēku izglītotība? Vēl nesen...
nav vīriešu šķiras, ok. Tā teiks arī pedofīls Normis, ieejot meiteņu tualetē, jo viņš, lūk, dvēselē sevi asociē ar maigu pļavas ziedu un sievieti.
Ne jau ar kārtējo doc blāķi, kas izmaksās n miljonus no nodokļu maksātāju makiem, var ieviest kaut kādu līdztiesību.
U.U.
21.04.2016. 11:54»
A.P.
Tā nedrīkst teikt: "Konvencija ir balstīta radikālā feminisma idejās par šķiru cīņu". Tāds izteikums liecina par dziļu analfabētismu. Runa nav par šķiru cīņu, bet dzimumu sociālo nevienlīdzību. Nav vīriešu šķiras un nav sieviešu šķiras. Cik gan pamatīgi kropla ir šodienas cilvēku izglītotība? Vēl nesen...
Tas ir interesanti, ka pēcpadomju Latvijā latvieši vairs nezina, kas ir šķira. Latvieši ir aizmirsuši, ka cēlušies no zemnieku šķiras un strādnieku šķiras. Tāda nezināšana varbūt ir tāpēc, ka tagad latviešu Latvijā ir tikai viena šķira - muļķu šķira.
ko viņi zin
21.04.2016. 11:53Tiem no EK vajadzētu paskaidrot, ka Latvijā kādreiz ir bijis matriarhāts, un tāpēc sievietes drīzāk dominē pār vīriešiem. Turklāt ilgajos sociālisma gados vīrieši nebija vienīgie ģimenes apgādnieki, jo jāstrādā bija visiem.
Kā tas ir tagad, to vēl der papētīt.
A.P.
21.04.2016. 11:48Tā nedrīkst teikt: "Konvencija ir balstīta radikālā feminisma idejās par šķiru cīņu". Tāds izteikums liecina par dziļu analfabētismu. Runa nav par šķiru cīņu, bet dzimumu sociālo nevienlīdzību. Nav vīriešu šķiras un nav sieviešu šķiras. Cik gan pamatīgi kropla ir šodienas cilvēku izglītotība? Vēl nesen tādas muļķības publiskajā telpā nebija iespējamas.
21.04.2016. 11:20
Pētījumi liecina, ka Lielbritanija 40% vīriešu sūdzas par psiholoģisku varadarbību pret viņiem ģimenē no sieviešu puses. Latvija tikam vīriesi šo pacieš un nodzeras, pašiznīcinās.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
