Iesaki rakstu: 
Pēc nelielas pauzes Zatlera reformu partijas premjera amata kandidāts Edmunds Sprūdžs ir sniedzis atbildes uz Pietiek uzdotajiem jautājumiem saistībā ar viņam piederošā uzņēmuma HansaWorld Latvia maksātajām algām un nodokļiem, kā arī saistībā ar viņa paša aizņēmumiem. Publicējam jautājumus un atbildes gandrīz pilnā apmērā, ņemot vērā tikai Sprūdža viedokli par uzņēmuma komercnoslēpumiem.
- Ar ko izskaidrojams, ka 2009./2010. finanšu gadā jūsu uzņēmuma darbinieku skaits samazinājies tikai trīsreiz (no 18 uz 6), bet personāla izmaksas – četrkārt (no 239 tūkstošiem latu uz 57 tūkstošiem latu)?
- Lielākās izmaiņas kopējā atalgojuma fonda apjomā radīja fakts, ka lielākā daļa darbinieku, ar kuriem tika pārtrauktas darba tiesiskās attiecības, bija starptautiskā koncerna darbinieki, kuru darba algas un citas izmaksas sedza Latvijas uzņēmums. 2009./10. gadā atlaidām vai pārcēlām uz citām valstīm visus šos darbiniekus. Protams, ka koncerna darbinieku (vidējā un augstākā līmeņa vadītāji) darba algu līmenis ievērojami pārsniedza Latvijas tirgum strādājošo speciālistu algu līmeni. Arī Latvijā mainījām uzņēmuma stratēģiju - atteicāmies no klientu tiešas apkalpošanas, kā rezultātā "atbrīvojāmies" no augsti apmaksātiem darbiniekiem - programmētājiem, konsultantiem un projektu vadītājiem.
- Kāda ir kopējā SIA HansaWorld Latvia pēdējā finanšu gadā izmaksātā bruto algu kopsumma?
- Bruto algu kopsumma par 2010./2011. finanšu gadu – Ls 14 643.
- Kāda ir kopējā SIA HansaWorld Latvia pēdējā finanšu gadā nomaksātā sociālās nodrošināšanas maksājumu kopsumma?
- Sociālās apdrošināšanas iemaksas par to pašu periodu – Ls 3 527.
- Savā blogā jūs rakstāt. ka HansaWorld Latvia patiesībā darbojoties datorprogrammu tirdzniecības nozarē. Kāpēc tādā gadījumā HansaWorld oficiāli deklarētās darbības jomas joprojām ir datorprogrammēšana, konsultēšana datoru pielietojumu jautājumos, datorpakalpojumi un ar datoriem saistītas darbības, konsultēšana ar datoraparatūru saistītos jautājumos, konsultēšana programmatūras jautājumos, programmēšana, datu apstrāde un datu bāzu un interneta portālu uzturēšana un ekspluatācija?
- Cik man zināms, tad 2010. gada rudenī SIA HansaWorld Latvia iesniedza iesniegumu attiecīgajā VID reģionālajā iestādē par galveno NACE klasifikatora maiņu uz ar datorporgrammu tirdzniecību saistītu uzņēmējdarbību. Pēc klasifikatora maiņas uz pamatdarbībai tuvāko SIA HansaWorld Latvia ir piedalījusies publiskajos iepirkumos, no kuriem neesam izslēgti ar darba algu atbilstību nozares vidējajiem rādītājiem saistīto Publisko iepirkumu likuma prasību dēļ. Datorprogrammēšanas pakalpojumus atsevišķās situācijās mēs joprojām sniedzam - piemēram, 2011. gada augustā tās varētu būt ap 300 darba stundu. Tai pat laikā SIA HansaWorld Latvia darbinieki ir veikuši ne vairāk kā desmito daļu no klientiem piegādātā apjoma, jo pārējo iepērkam no SIA HansaWorld Latvia sertificētiem partneriem.
Par pēdējiem 3 ceturkšņiem alga NACE 47. grupā pēc VID datiem ir Ls 259. SIA HansaWorld Latvia pēc tās pašas metodikas aprēķinātā bruto darba alga sastāda Ls 241, tātad iekļaujas „vismaz 70% no nozares vidējās bruto darba samaksas”. Pēc tās pašas metodoloģijas aprēķināta vidējā bruto darba alga 2011. gada augustā sastāda Ls 356, jo ir pieaudzis pieprasījums pēc uzņēmuma produktiem un līdz ar to pieaugusi arī atalgojuma prēmiju daļa. Tai pat laikā jāatzīmē, ka vidējā bruto darba samaksas stundas likme 2010./2011. finanšu gadā sastāda Ls 3,77. Ja šo likmi reizinātu ar pilnu darba laiku, t.i. 160 stundām, tad vidējā bruto alga sastādītu Ls 606. Šāda situācija tikai vēlreiz parāda Publisko iepirkumu likumā noteiktās metodoloģijas būtiskus trūkumus.
- Kā SIA HansaWorld Latvia izdodas noturēt profesionālus darbiniekus, maksājot viņiem šādu atalgojumu?
- Nav nekāda pamata uzskatīt HansaWorld Latvia maksāto atalgojumu par zemu. Ar šīm nepamatotajām spekulācijām jūs faktiski dzenat manus darbiniekus pēc algas pielikuma. Lai arī viņiem tiek maksātas pilnīgi normālas un pat labas algas tajā ekonomiskajā situācijā, kas ir valstī.
Truli saskaitot darba algu kopsummu un izdalot ar darbinieku skaitu, iznāk neliela vidējā alga. Tomēr tas nedod NEKĀDU pamatu un/vai tiesības kādam izteikt pat aizdomas par uzņēmumā maksātām aplokšņu algām.
- Kāpēc SIA HansaWorld Latvia gada pārskatā par pēdējo finanšu gadu nav atšifrējuma par pārskata gadā samaksātajām nodokļu un nodevu summām (likums par gada pārskatiem, 49. panta 1.daļa)?
- Ja nākamais pārmetums būs par pārāk mazu sociālā nodokļa apjoma nomaksu premjera amata kandidātam piederošā uzņēmumā, tad aicinu papētīt PVN. SIA HansaWorld Latvia mēnesī budžetā nomaksā daudzus tūkstošus latu PVN, jo programmnodrošinājumu pērkam bez PVN, līdz ar to neko neatskaitām.
- Medijos jūs par savām ievērojamām parādsaistībām HansaWorld Latvia esat izteicies: „Visas pārējās kredītsaistības ir mans parāds man pašam 100% piederošam uzņēmumam. (..) Ja mēs strādājam pēc šā gada uzņēmuma apstiprinātā budžeta, tad finanšu gada beigās 2012.gada 30.aprīlī man nekādu saistību nebūs.” Kā jūs gatavojaties atmaksāt šīs saistības, ņemot vērā jūsu oficiālo ienākumu līmeni un minētā uzņēmuma darbības rādītājus?
- No dividendēm. Zinot uzņēmuma noslēgtos līgumus, plānojam gadu pabeigt ar labu peļņu. Ar to varētu pietikt. Pat, ja nepietiks, saistības būs iespējams ievērojami samazināt. Uzņēmumu pārdodot, jautājums atrisināsies pats no sevis (skat. zemāk).
- Medijiem jūs uz jautājumu: „Vai tā ir taisnība, ka pārdosiet savus uzņēmumus, ja tiksiet ievēlēts Saeimā?” esat atbildējis: „Protams.” Kādas darbības jūs jau esat veicis šo uzņēmumu pārdošanai? Kā jūs gatavojaties atmaksāt savu aizņēmumu no HansaWorld Latvia šī uzņēmuma pārdošanas gadījumā?
- Jautājums nav īsti korekti nopublicēts (SestDiena, ja nekļūdos). Mana atbilde "Protams." bija uz jautājumu, kas skanēja aptuveni: "Vai tiešām varēsiet pārdot arī savu lielāko uzņēmumu?" Ar savu atbildi uzsvēru to, ka man nav nekādu aizspriedumu pret savu uzņēmumu pārdošanu. Pašlaik esmu informējis HansaWorld grupas vadību, ka varētu vēlēties izmantot kapitāldaļu pirkuma līgumā garantēto buy-back punktu, kas nosaka atpakaļ pārdodamā uzņēmuma vērtību pret finanšu rādītājiem un citus nosacījumus. Lai arī, iespējams, tas nav izdevīgākais uzņēmuma pārdošanas risinājums, tas ir ātrāk īstenojamais. Neatkarīgi no pircēja parāda summa tiks atņemta no pārdošanas cenas.
- Kāds ir jūsu personiski SIA HansaWorld Latvia saņemtais bruto atalgojums 2010./2011. finanšu gadā?
- Tiešām nezinu, bet nav vērts arī skaitīt. Varbūt daži simti latu. Manu ienākumu avots ir uzņēmējdarbība, jeb dividendes un kapitāla pieaugums, nevis darba alga. Uzņēmumu attīstības vai investīciju periodos personīgos izdevumus finansēju no uzkrājumiem vai aizņēmumiem. Tieši tāpat arī šobrīd.
- Kā jūsu uzņēmējdarbība SIA HansaWorld Latvia atbilst šīm Zatlera reformu partijas programmas normām: „Trīs gadu laikā samazināsim nodokļu slogu darbaspēkam par 9 procentpunktiem, rēķinot no bruto algas. Lai mazinātu sākotnēji negatīvo fiskālo efektu, šīs izmaiņas kompensēsim ar sekojošiem soļiem: a) palielinot nekustamā īpašuma nodokli, b) atceļot samazinātās PVN likmes, c) samazinot motivāciju maksāt aplokšņu algas, piemēram, saistot atsevišķu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem darbaspējas vecumā ar nodokļu nomaksu un liedzot aplokšņu algu maksātājiem dalību publiskajā iepirkumā. Publiskā Iepirkuma dalībniekam būs jāatbilst sekojošām prasībām, un šie nosacījumi būs daļa no iepirkuma līguma: darbinieku algām jābūt tuvu vidējam līmenim nozarē un ģeogrāfiskajā teritorijā; darbiniekiem jābūt atbilstošai kvalifikācijai, lai saņemtu šīs algas; jāiesniedz izziņa par visiem nomaksātajiem nodokļiem attiecībā uz darbiniekiem.”?
- Lūdzu, pārformulējiet jautājumu. Ko nozīmē - kā? Labi vai slikti? Vienkārši atbilst.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
