Sprūdžs nespēj paskaidrot, kas ļauj viņa birojam atņemt ministrijas darbiniecei sen iepriekš izmaksātu prēmiju
PIETIEK25.08.2013.
Komentāri (42)
Iesaki rakstu: 
Ne vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs, Reformu partijas pārstāvis Edmunds Sprūdžs, ne viņa birojs nespēj paskaidrot - kādi tieši normatīvie akti dod birojam tiesības izlemt kādam ministrijas darbiniekam oficiāli piešķirtas un izmaksātas naudas balvas likteni. Šādā neērtā situācijā Sprūdžs nonācis pēc viņa vārdā pirmdien izplatītā paziņojuma - ministra birojā esot pieņemts lēmums 1400 latus, kas prēmijā izmaksāti biroja vadītājai un Sprūdža draudzenei Kristīnai Pelšai, ziedot Bērnu slimnīcas remontam.
Kā zināms, Neatkarīgā Rīta Avīze aizvadītajā nedēļā nāca klajā ar informāciju, ka Sprūdža biroja vadītājai un draudzenei Kristīnei Pelšai aprīlī papildus darba algai un atvaļinājuma naudai piešķirta naudas balva – 1400 latu, ko ministra preses sekretāre viņa vārdā izplatītā paziņojumā nu sauc par prēmiju.
Līdz šim Sprūdžs publiski bija paziņojis tikai to, ka šī esot "sensitīva tēma", par ko viņš pats neizteikšoties. Taču publiskotā informācija skaidri liecināja, ka tikai pats Sprūdžs personīgi varēja vērtēt sava biroja vadītājas darba sniegumu un pieņemt lēmumu par savas draudzenes prēmēšanu.
Pirmdien ministra preses sekretāres Maijas Pētermanes vārdā (kura oficiāli gan atrodas atvaļinājumā) ministrija izplatīja paziņojumu, ka "Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ministra birojā pieņemts lēmums naudas līdzekļus, kas prēmijā izmaksāti biroja vadītājai Kristīnai Pelšai, ziedot Bērnu slimnīcas remontam". Jau pirmdien visi 1400 lati arī esot ziedoti.
Tas nozīmē, ka, ja ticēt Sprūdža vadītās ministrijas izplatītajam paziņojumam, Pelša vienas dienas laikā spējusi sameklēt 1400 latu (ministrija gan nav paskaidrojusi, vai publiskotais "naudas balvas" apjoms ir minēts pirms vai pēc nodokļu nomaksas), neraugoties uz to, ka viņas amatpersonas deklarācijā nav minēti nekādi uzkrājumi, tikai 65 tūkstošu eiro parādsaistības.
Ne ministra birojs, ne pats Sprūdžs nekādu skaidrību šajā jautājumā pirmdien neviesa, un tāpat viņi nespēja atbildēt arī uz Pietiek uzdoto jautājumu - uz kādu tieši normatīvo aktu pamata ministra birojs pieņem lēmumus par to, kā izmantot naudas līdzekļus, kas par labu darbu ar oficiālu rīkojumu jau sen iepriekš izsniegti konkrētam biroja darbiniekam un vai līdzīgus lēmumus ministra birojs pieņem arī attiecībā uz citiem ministrijas darbiniekiem.
Tā vietā Sprūdžs pauda pārliecību, ka neesot "pārkāpis likumu par interešu konfliktu un sadarbošoties ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, lai to apliecinātu", taču viņš saprotot, ka "šis notikums izraisījis negatīvas emocijas un nosodījumu daudzu acīs", tāpēc arī "ministra birojā pieņēmām lēmumu šos līdzekļus veltīt tiem, kam atbalsts visvairāk nepieciešams, proti, ziedot tos Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļas remontam".
Ministrs arī pirmdien arī paziņoja, ka "atalgojuma jautājums valsts pārvaldē strādājošajiem tuvākajā laikā ir jārisina. Darbiniekiem un ierēdņiem jāsaņem taisnīga atlīdzība pēc padarītā, un tad ir cerība, ka šādi notikumi neatkārtosies". Taču Pietiek no Sprūdža neizdevās noskaidrot arī to, ar kādām konkrētām iniciatīvām gan attiecībā uz valsts iestāžu darbinieku atalgojumu vispār, gan saistībā ar ministru draudzenēm un biroju vadītājam vienā personā viņš pēdējā gada laikā būtu vērsies Ministru kabinetā vai pie savas partijas pārstāvjiem.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
