Iesaki rakstu: 
Nule pie Saeimas notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) rīkots pikets. Kopā ar līdzjutējiem sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku. LIZDA priekšsēdētāja Inga Vanaga mēģināja pārliecināt kādreizējo učeni, bet pašreiz atbildīgo ministri iz “konservu” partijas Anitu Muižnieci, ka ir pienācis laiks sabalansētai pedagogu darba slodzei, cienīgai attieksmei un atalgojumam.
Oficiāli skolmeistaru trīs galvenās prasības bija “sabalansēta darba slodze, atalgojuma palielināšanas grafiks saskaņā ar Izglītības likumā noteiktajiem principiem un taisnīgs finansējuma sadales mehānisms, lai neciestu pedagogi no pašvaldībām ar sakārtotu skolu tīklu un lielu izglītojamo skaitu.” Apņēmības pilna Vanaga devās iekšā Jēkaba ielas namiņā, kam itin labi piestāvētu sarkanais lukturis.
Taču deputātiem bija svarīgākas darīšanas – vajadzēja steidzami apstiprināt pieminekļu gāšanu jeb valstisko vandālismu, piekabināt sabiedrisko mediju saturu (lasi – propagandu) komercmedijiem un apsveikt Saeimas Jancīšus. Tādēļ Muižniece mērkaķienes ātrumā noraidīja visus LIZDA priekšlikumus jeb parādīja skolotājiem pigu (“bargās kundzes” gadījumā drīzāk vidējo pirkstu) un norādīja uz durvīm. Piedevām plānos vēl esot samazināt izglītības darbinieku skaitu par 42%.
Es visnotaļ atbalstu skolotāju taisnīgās prasības par atbilstošu atalgojumu un samērīgu darba slodzi, taču cienīga attieksme ir jānopelna. Pirms kāda laika LIZDA aizvēra acis, lai neredzētu politisku izrēķināšanos ar krievu skolotājiem, bet pavisam nesen, izkalpojoties farmu politiskajam lobijam, NODEVA nepotētos kolēģus, nenostājoties “vilka pases” saņēmēju pusē. Tā tika palaists garām īstais moments, kad arodbiedrība varēja sadūšoties un pierādīt, ka ir kaut ko vērta, un piespiest varu rēķināties ar sevi.
Skolotāji-konformisti nolēma iztapt aptrakušajiem varnešiem un masveidā nopotējās, tādējādi nodemonstrējot vai nu tumsonību, vai padevīgumu ļaunumam. Dažs labs gan izspruka ar falšu sertifikātu, taču tas ir cits jautājums. Savā izdabāšanā kliķei pedagogi gāja vēl tālāk – tramdīja bērnus, liekot valkāt maskas, kas kaitēja gan sīču veselībai, gan zinību apguvei, vecākus atsvešināja no bērniem, organizēja skolēnu pārģērbšanos pretējā dzimuma drēbītēs un tolerances pret sodomiju nodarbības.
Domāju, ka nopietna cīņa starp pedagogiem un varnešiem izpaliks, neskatoties uz boksa cimdiem Vanagas rokās, kurus arodbiedrības vadītāja demonstrēja pēc tam, kad izglītības ministre bija šo “pasūtījusi”. Drīzāk ciniķi, bezprincipu karjeristi, visādi ačgārnīši un morāli degradējušies pasniedzēji saliedēsies bariņā ap politiķu ieceltajiem direktoriem un izēdīs konservatīvākos un mazāk lunkanos kolēģus tik, cik kliķe nodiktēs. Situāciju var labot rudenī. Neviens, kam rūp savu BĒRNU liktenis, kuri visās šajās batālijās kaut kā palikuši aiz kadra, nedrīkst slinkuma, skepses vai pašiznīcinošu principu dēļ noignorēt Saeimas vēlēšanas.
Piemetināšu, ka skolotājiem līdzīgs liktenis-sliktenis, neskatoties uz sevis bendēšanu ar “glābējpoti” un varnešu “tupeļu bučošanu”, gaida arī mediķus, policistus un citus no budžeta pārtiekošos. Naudas rene strauji sarūk, un “cienījamajiem cilvēkiem”, lai saglabātu ierasto dzīves standartu, “jācērt astes”.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
