Iesaki rakstu: 
Televīzijā finanšu ministrs Jānis Reirs apgalvoja, ka viņam neesot iespējas uzticēties vai neuzticēties Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšniekam Kasparam Podiņam, jo tas neesot pakļauts ministram tieši.
Tomēr jāatzīmē, ka realitāte ir citāda, jo J. Reira padomnieks ir bēdīgi slavenais bijušais Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis, kurš nepastarpināti ir J. Reira tiešā kontaktpersona tieši ar K. Podiņu un viņa vietnieci Kristīni Prusaku-Brinkmani, jo kā zināms, tad J. Reiram jau ilgstoši ir komunikācijas problēmas ar VID vadītāju Ievu Jaunzemi.
Attiecīgi tieši ar K. Čerņecka starpniecību J. Reirs komunicē ar K. Podiņu un K. Prusaku-Brinkmani. J. Reirs pats atzīst, ka VID ir ilgstošas problēmas, uzlabojumu nav, bet atlaist nevar...?!
Prokuratūra apstiprināja, ka safabricētajā krimināllietā jau vasarā ticis atcelts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu un materiāls atdots atpakaļ resoriskās pārbaudes turpināšanai, tomēr noklusēja, ka lēmumu atcēla pēc tam, kad uzņēmējs Andris Ramoliņš bija vērsies ar iesniegumu prokuratūrā.
Šādos gadījumos vienmēr, bez izņēmuma K.Prusaka-Brinkmane personīgi rīko sapulci, lai noskaidrotu iemeslus lēmuma par lietas ierosināšanu atcelšanai, jo šādi gadījumi ir ārkārtīgi reti un nevar tikt nepamanīti, jo tiek adresēti iestādei.
Attiecīgi teikt, ka K.Prusaka-Brinkmane un izmeklētāja Ieva Kļava kaut ko nezināja, ir klaji meli. Tāpat konkrētajā lietā uzņēmējs A. Ramoliņš, pirms vērsās KNAB, bija vērsies VID Iekšējā drošības pārvaldē, kura pārkāpumus saskatīt un izmeklēt lietu atteica.
Faktiski šajā situācijā prokuratūras lēmums bija signāls, ka K.Pruskai-Brinkmanei un I.Kļavai bija pastiprināti jāuzrauga konkrētās lietas pārbaude un izmeklētāju darbs. Vēl jo vairāk, ja izmeklētājs ir nevis ierindas izmeklētājs, bet nodaļas vadītājs Intars Štālbergs.
Lieki piebilst, ka tā bija arī kā sarkanā lampiņa, kura bija jāpamana VID Iekšējās drošības vadītājam Aigaram Prusakam (K.Prusakas-Brinkmanes bijušais vīrs un bērna tēvs, ar kuru viņai ir ļoti labas attiecības).
Loģisks bija LTV vēlēšanu debatēs Izvēlies nākotni raidījuma vadītāja J.Dombura uzdotais jautājums: kā tas nākas, ka aizvien nāk klajā skandalozi gadījumi par korupciju VID, kas notiek šajā iestādē?!
Varētu piekrist politiķa Jura Pūces teiktajam, ka jādomā, kā organizēt VID iekšējās drošības darbu – taču jāatzīmē, ka J. Reiram jau nu vajadzētu zināt, ka konkrētajai struktūrvienībai pēdējos gados būtiski ir paaugstināts finansējums un tika piešķirtas visas pieprasītās štata vienības.
Faktiski J. Reirs mediju spiediena rezultātā ir atstādinājis VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi un uzdevis atstādināt K. Podiņu, lai gan ir skaidrs, ka tie nav visi amatpersonu bezdarbības un nolaidības ķēdē iesaistītie – netiek lemts par K.Prusakas-Brinkmanes un I.Kļavas atstādināšanu, kuras ir tiešās priekšnieces visām kukuļa izspiešanas lietā iesaistītajām personām un kurām saskaņā ar amata aprakstiem un paša K. Podiņa vadlīnijām ir jāveic uzraudzība, revīzija un lietu kontrole/pārbaudes, kā arī jālemj tieši par A.Prusaka atstādināšanu, kuram ir acīmredzams interešu konflikts ar K.Prusaku-Brinkmani (par ko J. Reirs nevarētu nezināt, ievērojot viņa padomnieka K.Čerņecka īpaši ciešās attiecības ar Prusaku pāri, kā arī jau vairākkārt Pietiek dažādos rakstos norādīto) un acīmredzama bezdarbība konkrētajā situācijā.
Cik vēl ir tādu lietu, kurās A.Prusaks nerīkojas, kad viss norāda uz bijušās sievas un viņas padotībā esošo amatpersonu iespējamiem korupcijas riskiem? Vai uz K. Podiņa amatos iebīdītām uzticības personām...
Izskatās, ka ne J. Reirs, ne pārējie dalībnieki neko nav dzirdējuši par to, ka iestādes vadītājs ir atbildīgs par iekšējās kontroles izveidi un uzturēšanu iestādē, tostarp attiecībā uz korupcijas riskiem. Ja ir izstrādāti risku reģistri un riskus mazinošie pasākumi, taču risku līmenis nemazinās (drīzāk gan pretēji), tad iekšējā kontrole un risku vadība ir formāla, darbojas vāji vai arī nedarbojas vispār.
Zīmīgi, ka tikmēr pašā VID nekāda satraukuma nav, - K. Prusaka-Brinkmane ir labā omā un iesmej par TV sižetiem - viņai viss būšot kā parasti, t.i. viņu neskaršot…
Seko mums 
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
