Iesaki rakstu: 
Esmu bijušais zvērināta advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa B. biroja darbinieks. Vēlos pateikties gan par jūsu darbu kopumā, gan par aizdomīgo faktu izcelšanu konkrēti par brāļiem B.
Tas, ko esat atspoguļojuši par maksātnespējas administratoru Mārtiņu B. un viņa brāli, VID darbinieku Kasparu B., ir patiesība. Viņi aktīvi darbojas roku rokā, lai Mārtiņam B. bizness ietu raiti, Kaspara B. amats tiek izmantots, cik iespējams, naudas pelnīšanai, savtīgos nolūkos.
Kā kādā komentārā pamatoti bija atzīmēts, Mārtiņš B. savu turību ieguvis, kārtojot lietas uzņēmumiem ar sava brāļa, VID amatpersonas starpniecību. Mārtiņa B. biroja pamatdarbība ir balstīta tikai tam. Kaspars B. regulāri ir Mārtiņa B. birojā un dod rīkojumus biroja darbiniekiem par atsevišķu maksātnespējas lietu virzību.
Tāpat kopīgi tiek realizētas banālas shēmas ar plauktiņfirmu izmantošanu un fiktīvu amatpersonu dalību PVN izkrāpšanā no valsts. Ieskaitot jau zināmo A. Lāci, L. Čuprinsku, u.c.
Tāpat šīs shēmas tiek piedāvātas un izstrādātas Mārtiņa B. klientiem, - tā sauktā "restrukturizācija" un "kontrolētā maksātnespēja", kad uzņēmums tiek izvilkts jaunā kvalitātē, valstij atstājot nevajadzīgos simtu tūkstošu nodokļu parādus, kurus, protams, valsts nevar atgūt.
Maksātnespējas procesa "kontrolētības" panākšanai tiek izmantota sistēmas nepilnība, un nepieciešamie maksātnespējas pieteikumi tiesā tiek iesniegti tad, kad droši tiks iecelts savējais maksātnespējas administrators.
2015. gada sākumā KNAB radās jautājumi par abu brāļu mijiedarbību un iespējamo interešu konfliktu. Tomēr kaut kādā veidā tas kļuva zināms abiem B., un Mārtiņa B. birojs aktīvi rakstīja atzinumu KNAB vietā, kur, protams, tika secināts, ka šajā situācijā interešu konflikta nav.
Atzinums (uz 5-6 lapām) tika nodots KNAB, kas to jau uzdeva par savu. Diemžēl par KNAB izmeklētāju, kam bija uzticēta šī izmeklēšana, man nav informācijas.
Viss labums, ko gūst Mārtiņš B. (vai abi brāļi), tiek slēpts aiz jūsu minētajiem ofšoriem, tas ir tiesa.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
