Septiņas reizes nomēri – vienreiz nogriez: vācieši negrib NORD STREAM II
Augusts Augustiņš06.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Brīdī, kad Kremlim vēl atlicis burtiski vien uzbūvēt pēdējos NORD STREAM II gāzesvada suņa astes kilometrus Baltijas jūras dzelmē, Vācijas zaļie aktīvisti un viens otrs vācu politiķis ir nākuši klajā ar skaļiem paziņojumiem, ka ir pienācis laiks pielikt punktu šī tik ļoti „bīstamā” Kremļa ģeopolitiskā plāna īstenošanai dzīvē.
Vācijas valdības transatlantiskās sadarbības koordinators Peters Baijers dažas dienas pirms Lieldienām atklāti pateica, ka vajadzētu uzlikt moratoriju NORD STREAM II projekta pabeigšanai. Vācietis pēkšņi uzskata, ka šī caurule traucē transatlantisko attiecību atjaunošanai un uzlabošanai, jo ASV gaidot, kad Berlīne ne tikai mainīs savu prokremlisko retoriku, bet šo apņemšanos pierādīs ar labiem darbiem, parādot pigu krieviem. Tāpēc NORD STREAM II projekta aizlaišana nebūtībā būtu labs sākums un politisks žests no vāciešu puses.
Tikai atgādināšu, ka ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens vien nebeidz atkārtot Džo Baidena teikto, ka NORD STREAM II projekts ir ļoti slikts Vācijai, Ukrainai, kā arī Centrāleiropas un Austrumeiropas sabiedrotajiem, tāpēc visi tie, kas piedalās Kremļa ģeopolitiskā projekta realizēšanā, lai nebrīnās, bet rēķinās ar sankcijām.
Protams, ka šeit atkal jau notiek lielvaru cīņa par ietekmi pasaulē. Tāpēc te nav nekā personīga – tikai bizness, visiem ir tiesības izvēlēties savu ceļu. Līdz ar to, ka šī ģeopolitiskā spēlīte uzņem arvien lielākus apgriezienus, Kremlim ir vitāli svarīgi pabeigt NORD STREAM II, jo, ja to apturētu tagad, to visdrīzāk arī nekad nepabeigtu, vai vismaz tas stāvētu uz vietas tik ilgi kamēr pastāvētu Putina režīms.
Tas nozīmē to, ka Kremlis ir sācis steigties ar NORD STREAM II cauruļvada būvniecību. Steiga šādos projektos neko labu nedod, jo galu galā sanāks viena vienīga ģeopolitiska haltūra. Turklāt fakts, ka ASV uzlikto sankciju ietekmē NORD STREAM II ir pametuši vairāki Rietumu apakšuzņēmēji, kuri prata apieties ar līmeņrādi un nivelieri, atstājot krievu jūrniekus vienus pašus ar Kremļa novecojušajām tehnoloģijām un attieksmi pret „labi” padarītu darbu, liek domāt, ka šis projekts nebūs augstākās kvalitātes. Visticamāk sanāks kaut kas līdzīgs Putina pilij Geļendžikā, proti, it kā pils ir, bet joprojām izskatās pēc šķūņa.
Runājot par krievu tehnoloģijām, gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka krievu kuģi VENIE, ВЛАДИСЛАВ СТРИЖОВ, ЮРИЙ ТОПЧЕВ, УМКА, VENGERY, ФИНВАЛ, ERRIE un КАТУНЬ principā ir savu laiku jau nokalpojuši, daži no tiem atrodas jau avārijas stāvoklī, daļai no tiem sen jau bija laiks doties uz Indijas kuģu griešanas laukiem. Iespējams, ka Baltijas jūrā briest nevis ekoloģiska katastrofa, bet gan kuģa katastrofa.
Ukraiņu drošības dienesti jau atkal ir pacentušies, nopublicējot interesantu informāciju, kas varētu likt vienam otram vācietim aizdomāties par briestošajām ziepēm Baltijas jūrā, jo, piemēram, viens no NORD STREAM II būvniecībā iesaistītajiem krievu kuģiem kopš 16. marta atrodas remontā Munkebo ostā (Dānijā). Spriežot pēc bildēm, izskatās, ka kuģim ir bojāts ne tikai korpuss, bet arī stūres lāpsta un dzenskrūve. Nabaga kuģis UMKA ir jau savu nokalpojis, tas vairs nespēj izturēt slodzi, kas vajadzīga, lai pabeigtu to gāzes vadu līdz Krievijas dienas banketa atklāšanai Šrēdera apartamentos Vācijā.
Eksperti uzskata, ka tehnoloģiski novecojušu kuģu un tehnoloģiju izmantošana NORD STREAM II gāzesvada būvniecībā tika pastiprina varbūtību, ka nākotnē mēs varētu saskarties ar zināmām tehnogēniskām katastrofām Baltijas jūrā ar smagām ekoloģiskām sekām.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
