Satversmes tiesa iesaistās Ventspils karos, neizslēdz politisko tirgu Saeimā
PIETIEK18.06.2012.
Komentāri (9)
Iesaki rakstu: 
Ventspils tranzīta biznesā karā ierautajai tā sauktajai Meroni nometnei – Šveices advokāta Rudolfa Meroni interešu pārstāvjiem Latvijā – izdevies panākt Satversmes tiesas (ST) iesaistīšanu karojošo pušu juridisko strīdu risināšanā. Tikmēr neoficiāli jau tiek izteiktas prognozes, ka šīs lietas tālākā virzība ST varētu būt viena no Saeimas partiju politiskā tirgus „precēm.”
ST mājas lapā internetā pieejamā informācija liecina, ka 8.jūnijā ST pieņēmusi izskatīšanai Meroni pārstāvja Daimāra Škutāna iesniegumu, ar kuru tika apšaubīta Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja Zigmanta Genca rīcība, iesniedzot protestu par zemākas instances tiesas lēmumu. Škutāns ST apstrīdējis Civilprocesa likuma 483.panta daļas par AT Senāta Civillieta departamenta priekšsēdētaja tiesībām iesniegt protestu atbilstību Satversmes 92.pantam (nosaka tiesības uz taisnīgu tiesu).
Sagaidāmā politiskā tirgošanās tiek skaidrota ar faktu, ka strīdā ierautās puses - Meroni nometne un viņa oponenti, Ventspils miljonāri Olafs Berķis, Oļegs Stepanovs un arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, saistīti ar atšķirīgu politisko spēku ietekmi. Meroni intereses netieši tiek asociētas ar Reformu partijas iespējamo atbalstu, savukārt Berķis tiek saistīts ar Vienotību, bet Lembergs – ar opozīcijā esošo apvienību Zaļo un zemnieku savienība. Meroni interesēs ir panākt lietas virzību ST, kas ļauj arī novilcināt Genca iesniegtā protesta izskatīšanu, savukārt oponentu – Berķa un Lemberga interesēs ir ST ierosinātās lietas izbeigšana.
Saeima strīda risināšanā ierauta, jo nu līdz ar ST lēmumu izskatīt lietu parlamenta Juridiskajai komisijai (vada Vienotības pārstāve Ilma Čepāne) līdz 8.augustam ST jāiesniedz atbildes raksts ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Līdz ar to no Saeimas Juridiskās komisijas atbildes raksta būs skaidrs, vai parlamenta komisija pievienojas Meroni pārstāvja viedoklim par apstrīdētās Civilprocesa likuma panta daļas neatbilstību Satversmes 92.panatam (tiesības uz taisnīgu tiesu) vai tomēr tam nepiekrīt. Juridiskās komisijas nostāja ietekmēs arī ST ierosinātās lietas izskatīšanas tālāko gaitu, kuras virzībā nav ieinteresēti Meroni oponenti.
Pietiek jau rakstīja, ka galvenā cīņa Ventspils tranzīta biznesā norit par ietekmi miljonus vērtajā naftas produktu tranzīta uzņēmumā a/s Ventbunkers. Šis uzņēmums jau ilgstoši uzskatīts par centrālo Ventspils naftas tranzīta biznesā, jo nodrošina pastarpinātu ietekmi tranzīta artērijā a/s Ventspils nafta. Karojošās pusēs šajā cīņā nostājušies Meroni, kam prokuratūra un Rīgas apgabaltiesa deleģējusi tiesības pārvaldīt Lembergam slēpti piederošos aktīvus, tai skaitā vairākuma ietekmi Ventbunkers, un tā sauktie Lemberga oponenti, ko pārstāv Berķis un Stepanovs, kuri, visticamākais, tagad atkal izlīguši ar Lembergu.
Škutāns iesniegumā ST apšauba AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētāja Genca rīcības pamatotību un atbilstību Civillikumam saistībā ar viņa marta beigās iesniegto protestu par Ventspils tiesas lēmumu. Ar to tika atzīts, ka 2009.gada decembrī Berķa vadīto tā saukto Lemberga oponentu sarīkotā Ventbunkera akcionāru sapulce nav bijusi likumīga.
Genca reputācija gan nav spoža. Viņš AT Senāta Civillietu departamenta vadītāja amatu atguva tikai 2010.gada augustā ar pretrunīgi vērtētā AT priekšsēža Ivara Bičkoviča labvēlību. Amatu AT Gencs zaudēja 2007.gadā (AT toreiz vadīja Andris Guļāns) pēc tam, kad klajā nāca grāmata Tiesāšanās kā ķēķis. Grāmatā bija aprakstīta arī telefonsaruna starp kādu „Zigmundu Gentu” un advokātu „Arni Gūtupu”. Sarunas laikā, acīmredzot pēc kādas lietas izskatīšanas, Gents ar lietas iznākumu neapmierinātajam advokātam skaidroja: „Es tev neteikšu, ka esmu pārliecināts par šo spriedumu. Es labprāt pieņemtu otrādi. Bet zini, ka visi ir pret…"
Tā sauktais Ventspils karš ilgst kopš 2005.gada. Sākotnēji kopā ar Meroni tajā karoja tā sauktie Lemberga oponenti pret Ventspils mēru. Taču vēlāk, 2010.gada sākumā Ventspils karā tika atklāta arī Lemberga oponentu fronte pret Meroni. Tagad, līdz ar pērnā gada decembrī notikušo Ventbunkers pārņemšanu, kur pie teikšanas atkal nonāca Lemberga oponenti ar Berķi priekšgalā, medijos izskanējuši minējumi, ka oponenti panākuši izlīgumu ar Lembergu un ka Berķis, Stepanovs un Lembergs tagad kopīgi nostājušies pret Meroni.
Berķis un Stepanovs vienošanos ar Lembergu medijos nolieguši, tiesa, abi Ventspils miljonāri ir atzinuši, ka attiecībā pret Lembergu vairs nav tik emocionālas.
Ventspils karā tikusi iesaistīta gan Valsts policija, gan Ģenerālprokuratūra, gan vairākas tiesu instances un arī KNAB.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
