Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēršoties ar sūdzībām par „privātās dzīves aizskaršanu”, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Ulda Reimaņa neformālā „dzīvesbiedre” Dita Danosa nejauši atzinusi – ar ministrijas dienesta auto ministrijas autovadītājs par nodokļu maksātāju naudu tiešam uz skolu vizinājis viņas meitu.

Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis dažādos mēģinājumus novērst uzmanību no šī gadījuma, kad uzskatāmi un nepārprotami fiksēta valsts resursu izmantošana privātām vajadzībām, - pats Reimanis un Ulda Auguļa (ZZS) vadītā ministrija ir mēģinājuši dažādi izmeloties, dienesta pārbaudes rezultāti pagaidām tiek slēpti, tikmēr parādījušās ziņas par mēģinājumiem šo lietu nodot pārbaudei Drošības policijai, jo, lūk, esot izsekot augsta Satiksmes ministrijas amatpersona.

Taču šos manevrus vismaz daļēji ir izbojājusi Reimaņa neformālā „dzīvesbiedre” Danosa. Pietiek rīcībā ir nonācis viņas sacerētas pretenzijas teksts tiesībsargāšanas iestādēm, kurā arī Danosa sūdzas par prettiesisku izsekošanu un „privātās dzīves aizskaršanu”.

Taču, argumentējot to, kā var būt iespējams aizskart privāto dzīvi saistībā ar valsts apmaksātas automašīnas izmantošanu, Danosa nolēmusi atsaukties uz attēliem, kurā fiksēta šī automašīnas izmantošana, un atzinusi, ka tajos tiešām redzama viņas meita, kas pie Rīgas Franču liceja izkāpj no Satiksmes ministrijas automašīnas.

Tieši šie attēli, kuros Danosas meita nav identificējama, Reimaņa „dzīvesbiedres” ieskatā „aizskar manas meitas godu un cieņu, aizskar nepilngadīgā bērna tiesības uz privāto dzīvi un var kaitēt manai meitai”.

Interesanti, ka tai pašā laikā internetā atrodams ne mazums fotoattēlu, kuros Reimanis kopā ar Danosu demonstrē viņas meitu tā, ka šajos attēlos viņa patiešām ir redzama un atpazīstama. Vienu no tiem Pietiek šodien publicē.

Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis kāda „mīlas trijstūra” ietvaros tapušas privātdetektīvu atskaites, kas demonstrē, kā augsta Satiksmes ministrijas amatpersona  - valsts sekretāra vietnieks Reimanis savām personiskajām vajadzībām izmanto ne tikai dienesta auto, bet arī nodokļu maksātāju tāpat apmaksātus autovadītāja pakalpojumus.

Tā, piemēram, 20. aprīlī uz darbu Reimanis devies pusdesmitos no rīta, bet valstiskos pienākumus Reimanis beidzis pildīt jau pirms četriem pēcpusdienā, kad kopš izbraukšanas no mājām pagājušas nepilnas sešarpus stundas.

Turklāt, dodoties uz mājām ar dienesta auto, ierēdnis līdzi paķēris arī bērnu – pēc visa spriežot, savas neformālās dzīvesbiedres meitu. Savukārt nākamajā dienā Reimanis uz darbu vispār nav devies, bet tā pati dienesta automašīna izmantota, lai viņa dzīvesbiedres meitu nogādātu skolā.

Nezinot, ka dienesta automašīnas pārvietošanās ir detalizēti fiksēta, Satiksmes ministrijas amatpersonas ilgāku laiku centās no precīzu atbilžu sniegšanas izvairīties, savukārt pats Reimanis sākotnēji mēģināja izlikties, ka viņam ar šīs automašīnas izmantošanu vispār nav nekāda sakara.

Savukārt pēc mediju publikācijām Auguļa vadītajai ministrijai tika pieprasīts sniegt ziņas par Reimaņa ierašanās laiku Satiksmes ministrijas telpās šā gada aprīlī un maijā, kā arī došanos prom no Satiksmes ministrijas telpām, beidzot darba dienu.

Taču izrādījies, ka, ministrijai savdabīgi tulkojot normatīvos aktus, kā arī piesedzoties ar Datu valsts inspekcijas „rekomendāciju”, informācija par ierēdņa darba laika ievērošanu „atbilstoši normatīvajiem aktiem uzskatāma par personas datiem”.

Ar to gan Reimaņa „piesegšana” nav beigusies. Satiksmes ministrija pagaidām nav atklājusi, kā ir beigusies tās veiktā dienesta izmeklēšana par valsts auto izmantošanu Reimaņa personiskajām vajadzībām, taču Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka tajā nekādi pārkāpumi nav atklāti.

Tomēr, prognozējot, ka ar to var nebūt pietiekami, ministrija (vai arī pats Reimanis) saskaņā ar Pietiek rīcībā esošām ziņām vērsusies Drošības policijā ar iesniegumu par to, ka nezināmas personas, iespējams, ļaunprātīgos nolūkos esot izsekojušas augstu valsts amatpersonu, līdz ar ko būtu nepieciešams gan šīs personas, gan šos nolūkus noskaidrot.

Šādā veidā ministrijas politiskā vadība ar Auguli priekšgalā, kā liecina Pietiek informācijas avotu teiktais, mēģina novērst uzmanību no ministrijas resursu izmantošanu „vajadzīgiem cilvēkiem”.

Šis manevrs atbilst jau iepriekš ministrijas un arī paša Reimaņa demonstrētajai taktikai, mēģinot izvairīties no skaidrām atbildēm saistībā ar videoierakstos fiksētajiem automašīnas izmantošanas gadījumiem privātām vajadzībām.

„Komunikācijas departaments ir pareizais adresāts šim jautājumam un noteikti centīsies operatīvi sniegt atbildi,” – tā vispirms pavēstīja ierēdnis, kad viņam tika jautāts par dienesta auto izmantošanu. Taču patiesībā komunikācijas daļa darīja visu iespējamo, lai prasīto informāciju slēptu un Reimani „piesegtu”.

Vispirms ministrija apgalvoja, ka „20.aprīlī amata pienākumu izpildei izmantoja ministrijas vadība (valsts sekretāra vietnieks) Rīgā un Rīgas rajonā”, bet „21.aprīlī amata pienākumu izpildei izmantoja vairāku ministrijas struktūrvienību nodarbinātie Rīgā un Rīgas rajonā”.

Taču, saņemot jautājumus par braucienu detaļām, ministrijas pārstāvji sāka putroties. Uz jautājumu, kur tieši un kādus tieši amata pienākumus pildīja Reimanis, 20. aprīlī pēc pulksten 19.30 ar dienesta auto izbraucot no savas dzīvesvietas, ministrija vispirms paskaidroja, ka „pēc minētās automašīnas 20. aprīlī ieradās Satiksmes ministrijas (SM) autovadītājs un pēc plkst 19:00 ar to aizbrauca uz SM autostāvvietu”.

Taču ministrija tā arī nespēja sniegt skaidru atbildi, kādā veidā Satiksmes ministrijas autovadītājs ieradās pēc ministrijas auto Baltezerā. „Autovadītājs pēc auto neieradās ar sabiedrisko transportu, bet automašīnu. Tā nebija Satiksmes ministrijas automašīna, ar ko atbrauca autovadītājs,” apgalvoja ministrija, taču tā arī nespēja paskaidrot, kur palikusi šī cita automašīna, ja reiz autovadītājs devies prom ar Reimaņa dienesta auto.

Reimanim joprojām klusējot, vēl pamatīgāk ministrija putrojās skaidrojumos saistībā ar detektīvu fiksēto dienesta auto izmantošanu bērna pārvadāšanai, līdz beidzot nolēma, ka prātīgāk būs pat nemēģināt atbildēt.

Vispirms ministrija apgalvoja, ka „jūsu norādītajā laikā automašīna Škoda (ar valsts reģistrācijas numuru KO-4310) atradās Satiksmes ministrijas iekšpagalma stāvvietā, Gogoļa ielā 3, Rīgā”, taču pēc tam atklāja, ka autovadītājs divas stundas „izvadāja Satiksmes ministrijas korespondenci (MK, Ārlietu ministrija, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs)”.

Pēc jauniem uzvedinošiem jautājumiem izrādījās, ka, lai gan „saskaņā ar automašīnas vadītāja sniegto informāciju, 21.04.2018. viņš nav vedis SM korespondenci uz Franču liceju”, viņš tomēr „pieļauj, ka todien braucis pa Mēness ielu (gar Franču liceju) Rīgā”.

Savukārt uz jautājumiem, kas bija persona, kas no auto izkāpa pie Franču liceja, un kas bija persona, kas autovadītājam bija devusi rīkojumu šo personu uzņemt automašīnā un turp nogādāt, vairs nevēlējās atbildēt ne Reimanis, ne arī Satiksmes ministrijas Komunikācijas daļa.

Tāpat pat izvairīgas atbildes no Reimaņa vairs netika saņemtas uz jautājumu, kādām vēl personiskām vajadzībām viņš pēdējos mēnešos ir izmantojis Satiksmes ministrijas automašīnas un ministrijas autovadītāja pakalpojumus.

Jautājums par dienesta automašīnu un autovadītāju izmantošanu privātām vajadzībām iepriekš aktualizējās 2016. gadā, kad atklājās, ka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs izmantojis ministrijas auto un šoferi, lai uz savu jauno mītnes vietu pārvestu savu „līgavaiņa skapi”.

Kad 2017. gadā kārtējo reizi publiski tika pieminēts tas, kā Ventspils mērs Aivars Lembergs savām vajadzībām izmanto brīvostas luksusauto, Valsts kontrole paziņoja, ka dienesta autotransporta izmantošana privātām vajadzībām nav normāla prakse.

Valsts kontrole norādīja, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka, ka autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba un amata pienākumu pildīšanai.

Savukārt izmantošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi, aizrādīja Valsts kontrole. Taču, kā redzams no detektīvu fiksētajiem faktiem, Satiksmes ministrijā šis aizrādījums nav sadzirdēts.

Novērtē šo rakstu:

1
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...