Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Sātīgais vīkends

Arturs Priedītis
04.12.2016.
Komentāri (19)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Aizejošā 2016.gada pēdējā mēneša pirmais vīkends sabiedrības sociāli aktīvajai daļai bija intelektuāli sātīgs. Patiesībā nevis sātīgs, bet ultrasātīgs. Par to parūpējās divi notikumi.

Sestdien, 3.decembrī, Cēsīs dūca vienotās vienotības kongress. No tā repertuāra interneta mediji operatīvi atreferēja smuidri gudru vīru runas. Runātāji bija pasaules līmeņa politiķi. Faktiski ar to vien jau pietiek, lai sociāli aktīvajiem tautiešiem piesviestu sātīgu idejisko porciju un papildporciju. Pasaules līmeņa politiķu uzstāšanās Latvijā pati par sevi sola domugraudu ucinošu veldzi. Tas ir katram saprotams.

Taču tas vēl nebija viss. Bija vēl viens jestrs notikums. 3.decembrī internetā publicēja VID bijušās priekšnieces pārdomas par valsti. Viņas prāta un gara pašplūsme arī izrādījās intelektuāli sātīgs notikums.

Protams, protams! Sabiedrības sociāli aktīvā daļa katru dienu tiek bagātināta ar idejiskajām investīcijām. Tās spārno domāšanu un domāšanu enerģiski pasviež kosmiski metafiziskos augstumos. Medijos regulāri var lasīt kaut ko gudru un izglītojošu par LR politisko, ekonomisko, sociālo, mākslas, izglītības, zinātnes virzību. Par to sistemātiski gādā speciāli tēsti indivīdi, kuri sevi dēvē par deputātiem, politiķiem, ekspertiem, valsts ierēdņiem, versijas, viedokļa izklāstītājiem. Dažos interneta medijos pat ir speciālas rubrikas „Rosinām domāt!”. Citos medijos ir „Lielās intervijas”. Arī tās ir paredzētas domāšanai.

Taču tik tikko teiktais attiecas uz darbdienām. Vīkendā, nedēļas nogalē - sestdienā un svētdienā tomēr prasās pēc kaut kā intelektuāli kutinoša un jautra. Darbdienu domāšana ir laba lieta. Tomēr prāta nepārtrauktā nodarbināšana pārvēršas rutīnā. Tas nav patīkami, un tā nedrīkst ilgi turpināties. Tāpēc laiku pa laikam domāšanas procesos ir jābūt kādai radikālai pārmaiņai – intelektuālai zemestrīcei. Vīkenda dienās ir visērtāk izbaudīt intelektuālo zemestrīci. Prāts nav nodarbināts ar biznesa, menedžmenta, naudas pelnīšanas un naudas tērēšanas motīviem. Vīkends ir ne tikai miesas, bet arī prāta atslodzes periods. Arī tas ir katram saprotams.

Un, lūk, aizejošā 2016.gada pēdējā mēneša pirmais vīkends sagādāja tieši to, kas bija vajadzīgs politiskās un citas noderīgās informācijas kārajiem pilsoņiem. Abi notikumi (izcilās partijas kongress un bijušās nodokļu vācējas pārdomas) izvērtās par kaut ko tādu, kuram piestāv salikteņa daļa „ultra”. Abos notikumos ir sevišķs un ārkārtējs materiāls. Tas ir ultramateriāls, jo pārsniedz līdzšinējo analoģisko materiālu robežu un mēru. Tāpēc mundri var teikt, ka 3.decembrī, vīkendā, sabiedrības sociāli aktīvā daļa tika aplaimota ar intelektuālo zemestrīci.

Manuprāt, vissātīgākās ir bijušās nodokļu vācējas pārdomas. Pētersones kundze apsteidza vienotās vienotības rūdītos domātājus. Tāpēc viņas sātīgo barību atstāsim desertam – esejas noslēgumam. Vispirms papriecāsimies par vienotās vienotības idejisko dziļumu.

Sāksim ar partijas priekšnieku – tautas un kolēģu lutināto Putnu Biedēkli. Neesam aizmirsuši, Piebalga kungs ir pasaules līmeņa politiķis. Cēsīs tas tūlīt bija saožams viņa runā. Tiesa, tagad viņš ir bezkaunīgi nolaidies līdz tirgus līmenim. Bet tas nekas, - planetāri politiskā dvaša noteikti vēl nav izplēnējusi no viņa smadzenēm un sirds. Par iepriekšējo dzīves posmu uzmundrinoši atgādina konti bankās.

Piebalga kunga sātīgākā atziņa ir šāda: „Nākamā gada pašvaldību vēlēšanas būs īpaši atbildīgas, jo tas būs atskaites punkts arī tālākajai Vienotības nākotnei.”

Ļoti, ļoti gudrs pienesums! Tātad nākamajās pašvaldību vēlēšanās izšķirsies nevis tautas nākotne, bet vienotās vienotības nākotne. Partija ir pirmajā vietā. Kādā vietā ir tauta, tas nevienam nav jāzina.

Nav paskaidrota partijas atbildība par valsts kraha izraisīšanu. Iespējams, politiskās atbildības labsajūta partijas biedriem ir sveša. Toties nav sveša attieksme pret partijas likteni: „Pēc ilgiem darba gadiem, pēc nevajadzīgiem strīdiem un neveiksmēm partijai ir jāatgūst ticība saviem spēkiem. Mums ir vajadzīgs veselīgs spīts pret tiem, kas neapklusdami pravieto partijas iznīkšanu un galu. To mēs spēsim panākt, vienīgi mērojoties ar spēkiem (!?) par pārstāvniecību (!?) Latvijas pilsētu un novadu domēs.”

Tie ir Andra Piebalga vārdi. Perspektīvi vārdi. Latvijas elektorātam tos nākas atcerēties arī pēc vēlēšanām.

Piebalga kunga runā ir viens īpaši kairinošs moments. Putnu Biedēklis iezīmēja sākumu jaunai modei latviešu politiskajā vērkšķēšanā. Par to esmu stabili pārliecināts. Noteikti modē nāks šļupsti par populismu. Saprotams, aplami lietojot šo jēdzienu. Pie mums neviens nedrīkst atrauties no vietējās inteliģences tradīcijas jēdzienus lietot lokāli specifiskā manierē. Tas attiecās arī uz populisma jēdzienu.

Mediji atreferēja Putnu Biedēkļa teikto šādi: „Runājot par politisko situāciju valstī, Piebalgs norādīja, ka populisma vilnis, kas šobrīd veļas pāri Eiropai, kā trauksmes zvans skan arī Latvijā. Sabiedrības klaji negatīvā reakcija uz (!?) šā gada budžeta pieņemšanu tam ir skaidrs apliecinājums.”

Piebalgs nerunā par populismu tā klasiskajā variantā. Viņam populisms nav politiķu politiskā pozīcija un politiskās retorikas stils, lai pieglaimotos sabiedrībai. Viņam populisma autori nav politiķi, bet sabiedrība. Piebalgs apzināti samaina vietām, tā teikt, subjektu un objektu.

Tāda pieeja ir ne tikai stulba, bet arī nelietīga. Sabiedrība tiek nelietīgi vainota populismā tāpēc, ka ir neapmierināta ar politiķu darbību. Piebalgs visās nelaimēs vaino nevis sevi un citas politiskās nelgas, bet sabiedrību. Sabiedrība esot neapmierināta ar 2017.gada valsts budžeta izkārtojumu. Sabiedrības neapmierinātība ir populisms. Sabiedrība uzvedas kā populiste. Politiķi ir labi. Slikta ir sabiedrība. Sabiedrība ir pelnījusi, ka to lamā par populisti.

Tas ir jaunums mūsu valdošās kliķes antisociālajās, antinacionālajās, antivalstiskajās, antimorālajās nejēdzībās. Sabiedrības neapmierinātības dēvēšana par populismu liecina par izolējamu vājprātu. Vīkenda piedzīvojumi atklāj, ka pie mums politiskā atmosfēra ir kļuvusi reizē groteska (negaidīti kontrastaina, komiski pārspīlēta, karikatūriska) un reizē fantasmagoriski biedējoša, kāda vienmēr ir slimīgas iztēles produkcija. Tas nav prāta apjukums; tā nav sporādiska histēriskā lēkme, bet tas ir fundamentāls garīgais sabrukums. „Politiķi” vairs neapjēdz, ko runā. Viņi ir zaudējuši prātu, jo atklāti sāk ņirgāties par sabiedrību un tajā pašā laikā dulli tic sabiedrības atbalstam vēlēšanās. Piebalgs sacīja: „Katrā pašvaldībā mums ir jāpārliecina, ka tieši "Vienotība" vislabāk spēs realizēt vēlētāju vēlmi redzēt konkrētus risinājumus esošajām problēmām. Arī Latvijā kopumā "Vienotības" uzdevums ir pārliecināt vēlētājus, ka mums rūp ne tikai valsts drošība (!?), bet mēs spējam parādīt konkrētus paveiktos darbus un savu solījumu pildīšanu ikdienā.”

Vienotās vienotības kongresā par populismu nelietīgi murgoja vēl viens pasaules līmeņa politiķis. Tas bija Latvijas veiksmes svēttēvs, vienmēr filigrāni sekli diskursējošais Dombrovska kungs. Žurnālisti viņa gudrību kongresā atstāstīja šādi: „Ja gribam atbildēt uz tiem jautājumiem, kas radījuši pašreizējo populisma vilni ne vien Latvijā, bet visā Eiropā, viens no būtiskākajiem uzdevumiem ir nevienlīdzības un sociālās atstumtības mazināšana sabiedrībā.”

Arī šī prātu reibinošā kunga šķībajā izpratnē populisma autore ir sabiedrība, bet nevis Eiropas un tajā skaitā Latvijas politiķi. Par laimi viņš pareizi raksturo Eiropas sabiedrības neapmierinātības cēloņus. Arī Latvijas sabiedrības neapmierinātības cēloņi ir „nevienlīdzība” un „sociālā atstumtība”. Abus cēloņus valdošā kliķe nesen ciniski uzlādēja ne tikai ar 2017.gada budžetu, bet arī ar sava atalgojuma palielināšanu.

Cēsīs sev intelektuāli uzticīgs palika pasaules līmeņa politiķis un mūsu slavenāko politisko muļķību ģēnijs, vienotās vienotības marmora pīlārs, rupji noraidītais premjerministra kandidāts Artis Pabriks. Savas dārgās partijas kongresā viņš sniedza poētisko meistarklasi: „Politiskā partija Vienotība ir kā kuģis, kas uzsēdies uz sēkļa. Tie, kas grib, nevar no tā nokāpt, bet tie, kas vēlas, nevar to izkustināt. Ir jābeidz baidīties, ka šis kuģis apgāzīsies, un jāuzņem straujš temps tālākajam ceļam.”

Grūti atcerēties vēl idiotiskāku poētisko salīdzinājumu. Nekādi nav saprotams, kāpēc vieni „grib”, bet citi „nevar no tā nokāpt”. Savukārt „tie, kas vēlas, nevar to izkustināt”. Sanāk, ka vienotā vienotība ir idejiski pretrunīga komanda. Uz kuģa ir atkritēji, kuri grib no kuģa „nokāpt”. Ne visi vēlas kuģi „izkustināt”. Turpretī visi baidās no kuģa apgāšanās. Netiek ņemts vērā, ka vispirms kuģis ir jānovelk no sēkļa. Tātad ir jālūdz kādam palīdzība, jo bez palīdzības kuģis nevar izkļūt no sēkļa un „uzņemt strauju tempu tālākajam ceļam”.

Par palīdzības nepieciešamību Pabriks klusē. Pareizi dara. Tas ir slidens jautājums. Bez ārējās palīdzības latvieši netiks vaļā no totālā valsts kraha. Nav atbildes uz jautājumu „Kuram lūgt palīdzību un kurš vispār piekristu mums palīdzēt?”.

Vārdu sakot, „Vienotības” pašportretā Pabriks visu ģeniāli saputroja. Tāds saputrojums nav izdevīgs partijai, kura vēlas saglabāt varu. Taču mīļais muļķību ģēnijs laikam to nesaprot. Viņa prātiņš laikam neapjēdz savai partijai nodarīto „skādi”.

No tādas šķebīgas poētiskās meistarklases tomēr ir zināms labums. Pabrika kungs atgādināja vēlētājiem, par kādiem idejiski nekonsekventiem un idejiski tukšiem cilvēkiem viņi līdz šim ir balsojuši vēlēšanās.

Bet tagad ir pienācis laiks pasniegt desertu.

Ināra Pētersone ir sagatavojusi tekstu „Kurš valsts pārvaldi atstājis novārtā?”. 3.decembrī to publicēja „Delfos”.

Kundze vēlas parunāt par valsts problēmām. Pētersones kundzei ir tādas tiesības. No 2013.gada jūlija līdz 2016.gada jūnijam (trīs gadus) viņa bija VID ģenerāldirektore. Respektīvi, valsts ļoti svarīga institūta vadītāja. Tas ir amats, kuru var ieņemt tikai valstiski domājošs, valstiski izglītots un valstiski atbildīgs cilvēks. Tādam cilvēkam ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums uz pasauli lūkoties valstiski stratēģiskā rakursā.

Pētersones kundze tā lūkojās. Viņas ieskatā valsts ir palikusi bez pārvaldes. Valsts pārvalde ir „atstāta novārtā”. Tātad par valsts pārvaldi neviens neinteresējās. Ināra Pētersone turpina vērīgi sekot līdzi ne tikai savas bijušās iestādes gaitai, bet valsts pārvaldes gaitai vispār.

Lēmumu publiskot sāpi par valsts pārvaldi Pētersones kundze pamato pirmajā teikumā: „Nu jau pusgadu kā nestrādāju valsts pārvaldē, un, atskatoties uz laiku, kāds tas bijis gan pēdējo mēnešu laikā, gan iepriekšējos gados, gan arī manas darbības beigu posmā Valsts ieņēmumu dienestā (VID), ir skaidrs, ka situācija tajā neuzlabojas.”

Tūlīt tiek paskaidrots iemesls: „Iemesls tam ir vienkāršs – nav "cepures", kas varētu valsts pārvaldi vadīt, saturēt kopā. Šādas "cepures" funkcija, manā skatījumā, Latvijā ir Valsts kancelejai (VK), kam, manuprāt, būtu jārūpējas par valsts iestāžu attīstību, virzību uz kopīgiem mērķiem, bet tas ir atstāts novārtā.”

Diemžēl iemesls ir izprasts ļoti šauri. Nepiedodami šauri cilvēkam, kurš trīs gadus sēdēja vienā no valsts svarīgākajiem krēsliem. Pētersones kundzes izpratne, izrādās, ir ultrasātīga. Savā ziņā sātīgāka par vienotās vienotības pasaules līmeņa politiķu intelektuālo sātību. VID ģenerāldirektora krēslā ir sēdējis cilvēks, kurš valsts pārvaldi reducē klerku kantora pakāpē. Tas ir neticami! Bet tas, visticamākais, ir fakts. Tādu cilvēku vadošā līdzdalība valsts pārvaldīšanā izskaidro valsts krahu.

LR ir parlamentārā republika. Tās „cepure” oficiāli ir parlaments. Vai tiešām Pētersones kundze to nav spējīga apjēgt? Vai tiešām viņai to neiemācīja skolā? Ja pie mums nav „cepures”, tad tas vispirms un galvenokārt nozīmē brāķi Saeimas darbībā, novārtā atstājot valsts pārvaldi. Mūsu oficiālā „cepure” ir nodarbināta ar kaut ko citu. Valsts budžeta apspriešana un pieņemšana uzskatāmi parādīja „cepures” prioritārās intereses.

Pētersones kundze valsts „cepures” funkcijas saskata Valsts kancelejas misijā. Tas ir birokrātiski aprobežots spriedums, spējot spriest vienīgi par administratīvi organizatorisko un lietvedības sfēru. VK pat nav mūsu konstitūcijā iemūžināta. Vai tiešām Pētersones kundze to nezina? Cilvēku ar tādu spriedumu nedrīkst iesaistīt valsts institūtu vadīšanā. Ar tādām zināšanām var vienīgi vīkendā uzjautrināt sabiedrības sociāli aktīvo daļu.

Noslēgumā nepieciešams atgādināt par mūsu lielāko dārgumu. LR ir „cepure”. LR lielākais dārgums un reizē „cepure” ir Lielā Banda ar tās Astoņkāji. Pētersones kundzei noteikti ir ko pastāstīt par VID konstruktīvo vietu tvirtajās kriminālajās struktūrās. To viņa var izdarīt vēl šogad kādā no vīkendiem. Tāds stāstījums vispatiesāk atspoguļotu viņas sāpi par savu valsti. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Levita jaunvārdi un to tulkojums

FotoLevita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums, Latvijas valsts ceļš.
Lasīt visu...

15

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

FotoSakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā” (tas nekas, ka no viņa vēl nav piedzīti 15 miljoni par naudas aizpludināšanu no šīs pašas Latvijas finanšu sistēmas), tā vien šķiet, ka citi līdzīgi darboņi arī būs nopelnījuši savus apbalvojumus!
Lasīt visu...

6

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

FotoZinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz uzrakstu savu nostāju. Tātad, uzskatu, ka mediķi ir malači, ka izgāja ielās. Sen jau vajadzēja un vajag vēl. Ne tikai viņiem, arī skolotājiem, policistiem, visiem, kam solīts gadiem. Mēs paši Re:Baltica esam neskaitāmi daudz rakstījuši par mazām algām, katastrofālo medmāsu trūkumu, budžeta ačgārnībām. Radot spiedienu, ir iespējams radīt arī pārmaiņas.
Lasīt visu...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...