Iesaki rakstu: 
Atbilde uz pēdējās nedēļās politikas kuluāros uzdoto jautājumu, vai sadarbības līgums par bloka izveidi starp Saskaņas centra (SC) un LPP/LC frakcijām Rīgas domē ir sākums procesam, kas noslēgsies ar Aināra Šlesera partijas saplūšanu ar SC, ir: „Nē.” Vismaz pagaidām. Lai arī Šlesers uzskata, ka nākamajās Rīgas domes vēlēšanās šis bloks iegūs vairākumu, SC Saeimas frakcijas līderis Jānis Urbanovičs uzsver: līgumā ierakstītais par iespēju kopā startēt pašvaldību vēlēšanās ir tikai pieļāvums šādu iespēju izskatīt. Noprotams, ka SC prioritāte vēl pirms 2013. gada vēlēšanām Rīgā ir nonākšana valdībā, un šīs ieceres īstenošanās atkarīga no citiem sarunu partneriem, ne Šlesera.
„Tas ir arī signāls Vienotībai un Vienotības sastāvdaļām, ka mēs esam atvērti,” par vienu no zemtekstiem, kāds, viņaprāt, nolasāms no SC līguma ar Šlesera LPP/LC Rīgas domē, Pietiek saka viens no SC viedokļu līderiem, Saeimas deputāts Sergejs Dolgopolovs.
Valdības veidošanas process parādīja, ka atsevišķas Vienotības sastāvdaļas - kā Aigara Štokenberga Sabiedrība citai politikai un daļa Jaunā laika - ir atvērti sadarbībai ar SC, un to mudina divu veidu intereses – valdības stabilitātes nodrošināšana un nokļūšana Rīgas domes koalīcijā, kas saistīts ar ietekmi naudīgās saimnieciskajās struktūrās. Tomēr SC līderi pašlaik arī neoficiāli nepieļauj iespēju, ka Vienotībai ir iespēja tuvāko trīs gadu laikā SC ieinteresēt par koalīcijas maiņu Rīgas domē.
Tiek uzsvērts, ka līgumu parakstīja SC un LPP/LC līderi Rīgas domē – Nils Ušakovs un Andris Ameriks, nevis Šlesers, un tā nav tikai sīka formalitāte. Noprotams, ka SC ir pieņemama koalīcija ar LPP/LC, kuru domē tagad vada Ameriks. Viņam tiek piedēvēta mazāka apetīte kā Šleseram, kurš vicemēra amatu bija spiests pamest pēc ievēlēšanās 10. Saeimā.
Par apetītes mazināšanos un SC aizvien lielāku komfortu Rīgas domē, kurā vairs nav Šlesera, liecina kaut vai Šlesera cilvēka Daiņa Liepiņa nomaiņa Centrāltirgus vadībā pret Urbanoviča uzticības personu, juristu Anatoliju Abramovu, kas notika 3. decembrī.
Kā Pietiek uzsvēra Dolgopolovs, nevienā brīdī nav tikusi izskatīta iespēja, ka SC Rīgas domes koalīcijā varētu nomainīt LPP/LC pret Jauno laiku. Neoficiāli izskan, ka vienīgā iespējamā kombinācija, kas tikusi izskatīta, ir trīs partiju koalīcija Rīgas domē, kas nebūtu izdevīga SC, ja runa būtu tikai par varas pārdali galvaspilsētā, jo nozīmētu dalīšanos amatos un ietekmē ar trešo partneri.
Pietiek jau ir aprakstījis, ka neilgi pirms 10. Saeimas vēlēšanām noritēja aktīvas aizkulišu sarunas starp SC, Jauno laiku un LPP/LC dažādās kombinācijās, kuru tēma bija iespējamas izmaiņas Rīgas domes koalīcijā. Izskanēja, ka Šlesers, īsi pirms vēlēšanām jau apzinoties Par labu Latviju vājo rezultātu, Jaunā laika līderiem piedāvājis Ušakova nomaiņu un kopīgu koalīciju Rīgā apmaiņā pret amatu nākamajā valdībā. Šlesers vēl nesen Pietiek to atkārtoti noliedza, sakot, ka „tā bija provokācija, kurai bija pavisam cits mērķis”. Tomēr SC līderi vismaz neoficiālā līmenī šo mēģinājumu piemin vēl aizvien, kas rada piesardzību SC attiecībās ar LPP/LC.
Polittehnologs Jurģis Liepnieks nesen aģentūrai LETA izteica minējumu, ka Šlesers (LPP/LC) „varētu mēģināt atrast SC rindās kristīgi domājošus deputātus, kuri varētu mainīt frakcijas piederību”. „Šīm baumām varētu būt pamats tajā ziņā, ka visām dzīvām būtnēm ir raksturīgs atkārtot tās kustības, kas reiz ir nesušas panākumus. Ņemot to vērā, būs mēģinājumi aizvilināt cilvēkus no SC. Šāda scenārija gadījumā tas nezin vai palielinās Par labu Latviju izredzes nokļūt valdībā, bet tas noteikti samazinās SC iespējas nokļūt valdībā,” prognozēja Liepnieks.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
