Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Runājot par partiju “Saskaņa”, pirmais salīdzinājums, kas nāk prātā, ir – tā uzvedas kā kārtīga māksliniece un ir paņēmusi garu pauzi. Šķiet, vēl daudzi atceras, ka filmā “Teātris” viena no galvenajām pamācībām skanēja aptuveni šādi – ja vēlies ņemt pauzi, izturi to iespējami ilgi.

Acīmredzot šo principu pilnā mērā ievēro arī “Saskaņa”. Pēdējo mēnešu laikā nav dzirdami nekādi komentāri un vērtējumi no šīs partijas līderiem. Medijos nav redzams ne partijas smagsvars Jānis Urbanovičs, ne iespējamais nākamais partijas līderis Vjačeslavs Dombrovskis, ne arī citi aktīvisti, piemēram, Regīna Ločmele-Luņova vai Andrejs Klementjevs, nemaz nerunājot par pārējiem partijas biedriem, kuri acīmredzot pilda tikai “balsošanas mašīnas” funkcijas.

Vienīgais publiski zināmais ir šīs partijas paziņojums, ka tās kongress varētu notikt oktobrī. Tajā tiktu izvērtētas pēdējās aktualitātes, piemēram, partijas panākumi Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Joprojām nav skaidrs, kurš kļūs par “Saskaņas” jauno līderi un arī nākamo simbolu Nila Ušakova vietā. Kaut arī Ušakovs nav paziņojis, ka atsakās no partijas līdera pienākumiem, tomēr ir maz ticams, ka viņš varētu turpināt pildīt šo lomu no Briseles.

Tam varētu traucēt arī pēdējā laikā klajā nākušie korupcijas skandāli Rīgas domē, par kuriem ir tieši atbildīgs bijušais Rīgas mērs Ušakovs. Kaut arī ir skaidrs, ka liela daļa no “Saskaņas” atbalstītājiem un vēlētājiem uzskata, ka korupcija nav iemesls Ušakova atstādināšanai no Rīgas mēra amata, tomēr ir iespējams, ka šīs apsūdzības var sākt traucēt “Saskaņai”.

Interesanti, ka Saeimā ievēlētie deputāti no “Saskaņas” izturas tā, it kā viņiem nebūtu nekādas daļas par skandāliem Rīgas domē. Iespējams, viņi tiešām tic, ka visas šīs apsūdzības ir tikai atriebība “Saskaņai” ar mērķi nepieļaut tās iekļūšanu valdībā. Var arī pieļaut, ka daudziem deputātiem patīkams varētu likties izskaidrojums, ka vēršanās pret Rīgas domi un daudzajiem korupcijas skandāliem pašvaldības uzņēmumos patiesībā ir slikto nacionālistu atriebība gan “Saskaņai”, gan personīgi Ušakovam.

Ir redzams, ka Saeimas deputāti no “Saskaņas” ir izvēlējušies izlikties, ka viņi darbojas pilnībā šķirti no saviem partijas biedriem Rīgas domē un līdz ar to nav nekādā veidā atbildīgi par Rīgas domē esošās “Saskaņas” frakcijas darbībām. Tiek mēģināts radīt iespaidu, ka tie “Saskaņas” biedri, kas ir ievēlēti Saeimā, ir kāda atsevišķa republika un viņiem nav nekāda sakara ar citiem “Saskaņas” biedriem, kas ir ievēlēti Rīgā un arī citās pašvaldībās.

Šī Saeimas deputātu norobežošanās šķiet vismaz dīvaina. Vai tiešām Urbanovičs, Dombrovskis, Ločmele-Luņova un Klementjevs - nemaz nerunājot par pārējām Saeimas “balsošanas mašīnas” sastāvdaļām – uzskata, ka šī ir pareizākā taktika gadījumā, kad arvien redzamāka kļūst “Saskaņas” atbalstītā korupcija Rīgas domē? Ir skaidrs, ka nav patīkami atzīt, ka partijas simbols Ušakovs patiesībā ir tikai blēdis, kas ir ļāvis izzagt pašvaldības budžetu un atbalstījis zagšanu pašvaldības uzņēmumos.

Redzot to, cik aktīvi Saeimas deputāti no “Saskaņas” darbojas citos gadījumos, pieprasot valdībai un pozīcijas partijām atskaitīties par dažādiem pārkāpumiem un viņu izdomātiem grēkiem, ir skaidrs, ka “Saskaņas” deputāti jau sen varēja aktīvāk vērsties pret pārkāpumiem Rīgas domē. Piemēram, tikpat aktīvi kā “Saskaņas” deputāts Ivars Zariņš pieprasa atcelt OIK vai Evija Papule kritizē izglītības ministres Ilgas Šuplinskas darbību “Saskaņas” deputāti varētu arī pieprasīt izvērtēt Rīgas domes vai jebkuras citas pašvaldības darbību. Varētu arī izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju Rīgas domes vadības darbības izvērtēšanai, līdzīgi kā ar “Saskaņas” atbalstu tika izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija OIK sistēmas izvērtēšanai.

Par partijas biedru darbošanos Rīgas domē klusē arī Sergejs Dolgopolovs, kurš vada Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Šīs komisijas uzdevums ir rūpēties par labas pārvaldības principiem gan valsts, gan pašvaldību līmenī, tā izskata interešu konfliktu novēršanu un partiju finansēšanu. Dolgopolovs šajā komisijā strādā jau kopš ievēlēšanas 9.Saeimā, un kopš ievēlēšanas 11.Saeimā ir šīs komisijas priekšsēdētājs. Pirms tam viņš ir bijis Rīgas domes deputāts un ieņēmis arī vicemēra amatu. Zīmīgi, ka arī viņš nesaskata nekā nosodāma “Saskaņas” darbībā Rīgas domē.

Jāsecina, ka “Saskaņa” nespēj izvērtēt savas kļūdas un atzīt nepilnības. Tas liek domāt, ka mūžīgā citu partiju kritizēšana ir radījusi pārliecību, ka viss, ko dara “Saskaņa”, ir pareizi un citādi nevar būt. Acīmredzot, arī partijas struktūra un pilnīgā pakļaušanās līderu visspēcībai un gudrībai ir radījusi situāciju, ka Ušakova aizbēgšana uz Briseli var radīt nopietnu krīzi partijā – simbola nomaiņa nekad nav bijusi viegla un nesāpīga.

Būs interesanti vērot, kurš kļūs par nākamo “Saskaņas” priekšsēdētāju un simbolu, kas iesāks jaunos laikus partijā. Šim cilvēkam būs ne tikai labi jāizskatās, bet arī jāprot iepatikties partijas atbalstītājiem un vēlētājiem. Kaut arī “Saskaņai” ir spēcīgi konsultanti un arī krievvalodīgo mediju, tajā skaitā Krievijas izdevumu atbalsts, tas nav tikai vienkāršs shēmošanas un reklamēšanas jautājums.

Tas, cik publiski neredzami pēdējo mēnešu laikā ir kļuvuši “Saskaņas” līderi un aktīvākie biedri, liecina, ka krīze partijā ir pietiekami dziļa. Uz to norāda arī, piemēram, Daugavpils mēra Andreja Elksniņa izteikumi par nodomu veidot jaunu pilsētas partiju, lai startētu nākamajās pašvaldību vēlēšanās. Acīmredzot Elksniņš ir izlēmis, ka ar jaunu pilsētas partiju ir vairāk cerību iegūt labus rezultātus Daugavpilī nekā startējot “Saskaņas” sarakstā.

Par nodomu veidot jaunu partiju ir paziņojuši arī no “Saskaņas” frakcijas Rīgas domē un no partijas izslēgtie Vadims Baraņņiks, Aleksejs Rosļikovs, Valerijs Petrovs un Vitālijs Dubovs. Izveidojot jaunu frakciju Rīgas domē, viņi arī paziņoja, ka viņu darbību atbalsta daudzi tagadējie “Saskaņas” biedri, kuri varētu iestāties jaunajā partijā. Ja šāda partija tiešām tiks izveidota, tā var radīt konkurenci “Saskaņai” cīņā par tā saukto krievvalodīgo vēlētāju atbalstu.

Būs interesanti vērot, cik ilga un konsekventa būs “Saskaņas” ieturētā pauze. Šobrīd “Saskaņa” darbojas kā zemūdene, kas ir ienirusi zem ūdens un cenšas būt neredzama un nemanāma citiem, klusumā pārlaižot grūtos laikus. Ja notiks brīnums un izteiktie pārmetumi “Saskaņai” samazināsies, tā atkal iznirs virs ūdens un darbosies tālāk, it kā nekas slikts nebūtu noticis, paļaujoties uz savu atbalstītāju un vēlētāju uzticību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...