Sarmīte Ēlerte beidzot sameklējusi (melīgu) argumentu pret grāmatu “Valstsgribis”: es Lato Lapsu atlaidu no darba!
PIETIEK22.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējā valsts prezidenta Egila Levita padomniece un „padomnieku biroja” vadītāja Sarmīte Ēlerte, kuras komunistiskajai pagātnei un praksei „slaukt” nodokļu maksātāju līdzekļus jaunajā grāmatā „Valstsgribis” veltīta vesela nodaļa, uzstājoties „sabiedriskajā” Latvijas radio, aizvadītās nedēļas beigās beidzot bija sameklējusi argumentu pret grāmatā minēto, - viņa paziņoja, ka grāmatas autors Lato Lapsa vienkārši izjūtot pret viņu nepatiku, jo S. Ēlerte viņu savulaik atlaidusi uz darbu. Pietiek.com šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu Latvijas radio, pieprasot likumā noteiktās tiesības uz atbildes sniegšanu. Kā zināms, Latvijas radio dara visu iespējamo, lai nekad un nevienam šādas tiesības nenodrošinātu.
Iesniegums VSIA Latvijas Radio
Šā gada 19. maijā, uzstājoties Latvijas Radio pirmajā programmā, Valsts prezidenta kancelejas darbiniece, bijusī padomju savienības komunistiskās partijas biedre un padomju okupācijas režīma kolaborante Sarmīte Ēlerte pauda par mani, Lato Lapsu, apzināti melīgas, nepatiesas ziņas, tā ceļot man neslavu.
Šis ir konkrētā raidījuma fragmenta atšifrējums:
„Arnis Krauze: Šajā sižetā mēs redzējām Lato Lapsu, kurš Neatkarīgajā publicēja šo rakstu. Jūs savulaik Dienas sākumos bijāt kopā. Kur jums tas melnais kaķis ceļam pārgāja pāri?
Sarmīte Ēlerte: Mums nebija melns kaķis. Es Lato Lapsu atlaidu no darba. Baidos, ka, kaut arī tas notika pirms daudziem desmit gadiem, tā skabardziņa vēl nav kaut kā tikusi likvidēta.
Arnis Krauze: Par ko atlaidāt?
Sarmīte Ēlerte: Atlaidām no darba tāpēc, ka viens no reportieriem bija sācis strādāt Finanšu ministrijā kā publisko attiecību cilvēks. Skaidrs, ka es pateicu, ka tas nav iespējams. Vai nu, vai nu. Nu un tad…
Arnis Krauze: Bet tajā laikā bija tāda prakse dažos gadījumos.
Sarmīte Ēlerte: Tieši tā, bet ne jau Dienā. Un ne jau priekš Dienas. Un es pateicu, ka tas tā nebūs. Lato Lapsa iespītējās. Tad mēs viņu atlaidām no darba, un tad viņš taisīja tur tādas demonstrācijas, mums aizgāja vairāki žurnālisti, dažu cilvēku aiziešanu tur Dienai maz ko varēja kaitēt, bet Lato Lapsa to nav aizmirsis.”
Kā izriet no šī raidījuma fragmenta atšifrējuma, Valsts prezidenta kancelejas darbiniece pauda par mani, Lato Lapsu, šādas ziņas: „Es Lato Lapsu atlaidu no darba. (..) Un es pateicu, ka tas tā nebūs. Lato Lapsa iespītējās. Tad mēs viņu atlaidām no darba.”
Šīs Sarmītes Ēlertes paustās ziņas bija apzināti nepatiesas un melīgas. Sarmīte Ēlerte nekad nav mani atlaidusi no darba ne viņas melīgi aprakstīto, ne kādu citu iemeslu dēļ.
Augsta valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli vai kādas citas, man nezināmas sviras, izmantoja „sabiedrisko” mediju, lai mani apmelotu. „Sabiedriskā” medija pārstāvis šos melus klusējot atbalstīja, nepieprasot augstajai valsts amatpersonai nekādu šīs personas sniegto ziņu pamatojumu. Pēc raidījuma „sabiedriskais” medijs pat nemēģināja kontaktēties ar mani, lai noskaidrotu manu viedokli un skaidrojumu par augstās amatpersonas paustajām ziņām.
Ar šo es vēlos izmantot man Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktās tiesības un pieprasu VSIA Latvijas radio:
1) atsaukt melīgās ziņas likumā noteiktajā kārtībā un atvainoties man par šo melīgo ziņu izplatīšanu,
2) izplatīt manu atbildi audioieraksta formā, kas atbilstoši likumā noteiktajam būtu ne īsāka par 90 sekundēm. Par veidu, kādā saņemt no manis šo ierakstu, sazinieties ar mani pa tālruņa numuru 29277525 vai elektronisko pastu.
Ievērojiet likumā noteiktos termiņus manu prasību izpildei.
Lato Lapsa
Rīgā 2023. gada 22. maijā
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
