Sarmīte Ēlerte beidzot sameklējusi (melīgu) argumentu pret grāmatu “Valstsgribis”: es Lato Lapsu atlaidu no darba!
PIETIEK22.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pašreizējā valsts prezidenta Egila Levita padomniece un „padomnieku biroja” vadītāja Sarmīte Ēlerte, kuras komunistiskajai pagātnei un praksei „slaukt” nodokļu maksātāju līdzekļus jaunajā grāmatā „Valstsgribis” veltīta vesela nodaļa, uzstājoties „sabiedriskajā” Latvijas radio, aizvadītās nedēļas beigās beidzot bija sameklējusi argumentu pret grāmatā minēto, - viņa paziņoja, ka grāmatas autors Lato Lapsa vienkārši izjūtot pret viņu nepatiku, jo S. Ēlerte viņu savulaik atlaidusi uz darbu. Pietiek.com šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu Latvijas radio, pieprasot likumā noteiktās tiesības uz atbildes sniegšanu. Kā zināms, Latvijas radio dara visu iespējamo, lai nekad un nevienam šādas tiesības nenodrošinātu.
Iesniegums VSIA Latvijas Radio
Šā gada 19. maijā, uzstājoties Latvijas Radio pirmajā programmā, Valsts prezidenta kancelejas darbiniece, bijusī padomju savienības komunistiskās partijas biedre un padomju okupācijas režīma kolaborante Sarmīte Ēlerte pauda par mani, Lato Lapsu, apzināti melīgas, nepatiesas ziņas, tā ceļot man neslavu.
Šis ir konkrētā raidījuma fragmenta atšifrējums:
„Arnis Krauze: Šajā sižetā mēs redzējām Lato Lapsu, kurš Neatkarīgajā publicēja šo rakstu. Jūs savulaik Dienas sākumos bijāt kopā. Kur jums tas melnais kaķis ceļam pārgāja pāri?
Sarmīte Ēlerte: Mums nebija melns kaķis. Es Lato Lapsu atlaidu no darba. Baidos, ka, kaut arī tas notika pirms daudziem desmit gadiem, tā skabardziņa vēl nav kaut kā tikusi likvidēta.
Arnis Krauze: Par ko atlaidāt?
Sarmīte Ēlerte: Atlaidām no darba tāpēc, ka viens no reportieriem bija sācis strādāt Finanšu ministrijā kā publisko attiecību cilvēks. Skaidrs, ka es pateicu, ka tas nav iespējams. Vai nu, vai nu. Nu un tad…
Arnis Krauze: Bet tajā laikā bija tāda prakse dažos gadījumos.
Sarmīte Ēlerte: Tieši tā, bet ne jau Dienā. Un ne jau priekš Dienas. Un es pateicu, ka tas tā nebūs. Lato Lapsa iespītējās. Tad mēs viņu atlaidām no darba, un tad viņš taisīja tur tādas demonstrācijas, mums aizgāja vairāki žurnālisti, dažu cilvēku aiziešanu tur Dienai maz ko varēja kaitēt, bet Lato Lapsa to nav aizmirsis.”
Kā izriet no šī raidījuma fragmenta atšifrējuma, Valsts prezidenta kancelejas darbiniece pauda par mani, Lato Lapsu, šādas ziņas: „Es Lato Lapsu atlaidu no darba. (..) Un es pateicu, ka tas tā nebūs. Lato Lapsa iespītējās. Tad mēs viņu atlaidām no darba.”
Šīs Sarmītes Ēlertes paustās ziņas bija apzināti nepatiesas un melīgas. Sarmīte Ēlerte nekad nav mani atlaidusi no darba ne viņas melīgi aprakstīto, ne kādu citu iemeslu dēļ.
Augsta valsts amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli vai kādas citas, man nezināmas sviras, izmantoja „sabiedrisko” mediju, lai mani apmelotu. „Sabiedriskā” medija pārstāvis šos melus klusējot atbalstīja, nepieprasot augstajai valsts amatpersonai nekādu šīs personas sniegto ziņu pamatojumu. Pēc raidījuma „sabiedriskais” medijs pat nemēģināja kontaktēties ar mani, lai noskaidrotu manu viedokli un skaidrojumu par augstās amatpersonas paustajām ziņām.
Ar šo es vēlos izmantot man Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteiktās tiesības un pieprasu VSIA Latvijas radio:
1) atsaukt melīgās ziņas likumā noteiktajā kārtībā un atvainoties man par šo melīgo ziņu izplatīšanu,
2) izplatīt manu atbildi audioieraksta formā, kas atbilstoši likumā noteiktajam būtu ne īsāka par 90 sekundēm. Par veidu, kādā saņemt no manis šo ierakstu, sazinieties ar mani pa tālruņa numuru 29277525 vai elektronisko pastu.
Ievērojiet likumā noteiktos termiņus manu prasību izpildei.
Lato Lapsa
Rīgā 2023. gada 22. maijā
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
