Iesaki rakstu: 
Saņēmu vēstuli. No ministres. Un atbildēju: labdien, Anda Čakša! Jūsu izmisuma pilnā vēstule ar tradicionālajiem politiķu solījumiem, kuriem neviens vairs netic, nāk vēlu. Ļoti vēlu.
Kad gribas kaut vai drusciņ pastiept garāku to brīdi, kad var mēģināt saglabāt ilūziju, ka es, ministre, vēl kaut kas esmu, un kaut ko vēl kontrolēju. No malas neizskatās, ka tas tā varētu būt. Drīzāk tas atgādina padomju varas pēdējo laiku, kad boļševiku funkcionāri gan draudēja/brīdināja gan glaimoja, gan iefiltrējās, gan arī centās pielāgoties nenovēršamajam.
Bija laiks, kad Latvijas teritorijā tāpat kā visā PSRS Baltijas kara apgabalā bija visvairāk ārstu un medicīnas iestāžu pasaulē. Trešā pasaules kara gadījumam. Tad visi bija aizstājami, kaut formāli un ne visai kvalitatīvi. Tas veselības aprūpes augstākā līmeņa vadītājos radīja varenības un nesodāmības sajūtu, kas saglabājusies vēl līdz šim.
Vadītāju rotācijai šodien ir politiski/koruptīvi motīvi, kas šo varenības sajūtu, no nākot amatā, nemazina. Un tā turpinās PSRS veselības aizsardzības sistēmas "tēva" I.Semaško aizsāktā ārstu un citu mediķu ekspluatācija, uzskatot, ka ārsti ir citu sabiedrības locekļu kalpi uz mūžu, neskatoties uz to, cik viņiem par to maksā.
Un tā tas turpinājās arī pēc Latvijas Atmodas. Valdošajiem vienmēr bija P.Stradiņa slimnīca ar tās galma ārstiem un jaunākajām tehnoloģijām un metodēm. Vidējai nomenklatūrai tika ieviesta veselības apdrošināšana par nodokļu maksātāju naudu. Tikai paši nodokļu maksātāji palika bešā. Tāpat kā viņu ārsti.
To visu aizsāka "universālais ministrs" Vladimirs Makarovs (tagad tranzītbiznesā), kurš ienīda ārstus kā šķiru, visticamākais, savu fizisko defektu dēļ. Lielākā daļa viņa sekotāju turpināja to pašu kursu, jo tā bija akceptējuši valdību un partiju vadītāji. Bet vadzis liecās. Un nu sāk lūzt. Sagadīšanās dēļ tieši Jūsu valdīšanas laikā.
Te nu jautājums - ko darīt JUMS? Vai censties uz brīdi saglābt tās drupačas, kas vēl ir? Solot, ka kaut kad kaut kas vēl būs? Pamazām, nezinot, vai tas nosegs inflāciju vai padziļinās krīzi. Un līdz ar to nedaudz paildzinās Jūsu kontaktu ar ministra krēslu un arī Jūsu ilūziju, ka "Es taču esmu labāka ministre par daudziem citiem".
Atzīstu, Jūsu izteikumi rāda, ka redzat situāciju nozarē (par veselības aprūpes SISTĒMU vairs nav runas, tā ir sajukusi, budžeta esamības fakts neliecina par sistēmas esamību) samērā reāli.
Ir arī daži mazi labi darbiņi. Es pat ieteicu LĀPAs vadībai pagarināt Jums sertifikātu, ignorējot pastāvošos noteikumus. Dzirdīgas ausis gan neatradu. Bet lielajās, principiālajās lietās nav padarīts nekas.
Pat dzīvotspējīga reformu un to finansēšanas plāna nav. Ir tikai lēkāšana no viena muļķa ieteikumiem pie citu muļķu ieteikumiem, kurus visus dīda vietējie minioligarhi un baņķieri. Tāpat balstīšanās uz farmācijas industrijā iepazītiem biznesmeņiem, kurus sistēmā tā nopietni sāka ievazāt J.Bārzdiņš, tostarp arī Jūs.
Ko varētu ieteikt Jums? Nu esiet pirmais nozares ministrs, kurš spēj kaut uz brīdi atlikt malā savu narcismu un tā radīto omnipotenci, un nostājaties to pusē, bez kuriem šī sabiedrība un valsts nespēj pastāvēt! Necentieties pastiept laiku, līdz streikotāju "švunka" būs noplakusi, kā to dara LĀB prezidents un ārstu interešu nodevējs P.Apinis! Ārstu prasības ir taisnīgas, un viņi šoreiz nebūt neprasa visu, ko būtu jāprasa.
Protams, sekos citi streiki un citas prasības, bet tas ir nenovēršami, un tās būs daudzas citas valdības, kurām tas būs jārisina. Jo uzkrājies ir pārāk daudz. Jūs, protams, varat atgriezties savā farmācijas biznesā un pelnīt krietni vairāk nekā tagad ministra amatā. Droši vien tā arī būs. Bet tikai viena nianse - kā tad uz Jums skatīsies ārsti, kuriem Jūs centīsities iestāstīt, ka jāpērk tieši Jūsu Prece?
* Dr.med., pensionēts ārsts
Seko mums 
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
