Sākas Levita slēptā priekšvēlēšanu kampaņa, ar slavas dziesmu „pravietim” uzstājas ekspremjers Gailis
PIETIEK04.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieši tāpat kā pirms četriem gadiem, kad 2019. gada sākumā „pilnīgi nejauši” par valsts līdzekļiem tika izdota un plaši reklamēta Egila Levita rakstu grāmata, bet virkne pazīstamu cilvēku, tostarp pat viena Augstākās tiesas senatore „pilnīgi nejauši” nāca klajā ar viņu slavinošu atbalsta vēstuli, arī tagad ir sākusies Egila Levita slēptā priekšvēlēšanu kampaņa. To uzskatāmi apliecināja Egila Levita apordeņotā un citādi apveltītā ekspremjera Māra Gaiļa aizvadītās nedēļas uzstāšanās TV24 raidījumā „Preses klubs”, pēkšņi metoties slavēt „pravieti Egilu Levitu”.
Māra Gaiļa uzstāšanās teksts:
„Es gribēju izmantot laiku, izmantot iespēju, kad es esmu un ar vienu tādu citu momentu, ja. Tātad es biju tikko Vācijā, strādājot ar savu Vāgnera [nama] projektu. Tīri labi. Un mēs sākām realizēt viņu. Pirmie 20 miljoni ir. Tagad jāsameklē otri 20. Un es atkal skatos uz Bundestāgu. Pilsēta nav neko palīdzējusi. Tas nu tā.
Un es biju arī Bundestāgā arī pie Šteinmeijera padomnieka, jo viņš ir mūsu patrons. Un man bija ļoti patīkami noklausīties, ko runā par mūsu prezidentu Egilu Levitu. Viņš ir ārkārtīgi cienīts Vācijā. Viņš dod gadā n-tās, varbūt padsmit intervijas, lielas, viņam prasa viedokli visdažādākos jautājumos. Es domāju tātad viņa vācu telpā, tāpēc, ka Vācijā, arī Šveicē, starp citu. Tāpēc ka, nu redz, viņš zina vācu valodu perfekti.
Un viņš tikko februārī uzstājās, nē, novembrī tas bija, viņš uzstājās Bundestāgā ar runu, kas tika analizēta, atreferēta, aprakstīta. Un tas forums Bundestāgā, tas nav ANO, kur uzstājas no visām valstīm. Tur ļoti maz, kurus aicina. Tur bija Obama iepriekš, bija divi, divi gadi, kad nebija neviena, jo bija Covids, franču prezidents, un tādā stilā.
Es tikai saku, ka mēs kā parasti… pravieši savā zemē netiek novērtēti. Viņš ir ārkārtīgi augsti cienīts starptautiski, un es domāju, vienkārši lepojos pēc ilgāka pārtraukuma pēc Vairas Vīķes-Freibergas. Mums ir atkal ārkārtīgi cienījams spēlētājs starptautiskā līmenī.
Ļoti ceru, ka viņu pārvēlēs, jo pirmie četri gadi tomēr ir ieskriešanās, un, neskatoties uz visādām tur pārteikšanām vai ķibelītēm, ja, nenoņemta cepure, kas ir viss nieki. Jo tas ir pavisam cits līmenis. Katrā gadījumā viņš, manuprāt, ir līderis šobrīd ietekmes ziņā starp Baltijas prezidentiem.
Egila Levita kancelejas informācija 2020. gada 20. oktobrī: Rīgas Riharda Vāgnera biedrība uzņemas gādību pār agrāko pilsētas vācu teātri
20. oktobrī valsts prezidents Egils Levits piedalījās Rīgas Riharda Vāgnera nama atslēgu pasniegšanas ceremonijā, kas simboliski iezīmē Latvijas un Vācijas kopīgā projekta “Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana” uzsākšanu.
Valsts prezidenta Egila Levita un Hanzas pilsētas Rīgas mēra Mārtiņa Staķa klātbūtnē Mārim Gailim tika pasniegtas agrākā pilsētas vācu teātra atslēgas, nododot Vecrīgas sirdī esošo ēku jaunā saimnieka rokās. Ēku kompleksa atslēgas tās jaunajiem saimniekiem pasniedza VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Šīs vasaras beigās Saeima trešajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas ļaus Māra Gaiļa vadītajai Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai spert platu soli pretī iecerētajam mērķim – renovēt un restaurēt vēsturisko ēku, kā arī atjaunot un no jauna atsākt agrākā teātra darbību.
Projekta patrons valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Es atbalstu šo nākotnē vērsto Latvijas–Vācijas kopprojektu, jo ēka atspoguļo pēdējo divarpus gadsimtu Latvijas vēsturi. Šis projekts ir ļoti liels pienesums ne tikai mūsu Latvijas kultūras dzīvei, bet arī visas Eiropas, tādēļ esmu gandarīts, ka drīz Vāgnera zāle atgūs savu agrāko spozmi, atkal kļūstot par vienu no redzamākajiem Ziemeļeiropas kultūras norišu centriem, kas atrodas Baltijas jūras krastos. Šis nams būs viens no pievilcības objektiem Rīgai, lai cilvēki brauktu uz šejieni un baudītu kultūras sarīkojumus. Tas būtu viens no magnētiem, jo pilsētas pievilcību rada dažādi elementi, un kultūras piedāvājums ir viens no tiem. Lai veicas projekta īstenošanā!”
Pirms vairākiem gadiem namu komplekss, kurā no 1837. līdz 1839. gadam savas darba gaitas vadīja Rihards Vāgners, nonāca Rīgas Riharda Vāgnera biedrības pārziņā. Projekta idejas autors Māris Gailis šodien uzsvēra: “Atslēgu pasniegšanas ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem šī unikālā, Vecrīgas sirdī atrodamā ēku ansambļa saglabāšanai. Projekts “Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana – GesamtkunstWerk21” ir veids, kā mēs varam parādīt savu cieņu un atzinību svarīgajai lomai, ko šis nams ieņem mūsu valsts un visas Eiropas kultūrā.”
Ēkas īpašais arhitektoniskais izpildījums R. Vāgnerā rosināja interesi par jauna tipa operas namiem – pirmā šāda veida ēka vēlāk parādījās Baireitā. Tās stils kalpoja par pamatu R. Vāgnera idejai par dažādu mākslas veidu sapludināšanu vienā kopīgā mākslas darbā jeb “Gesamtkunstwerk”. Bijusī festivāla vadītāja Eva Vāgnere-Paskjē (Eva Wagner-Pasquier) un Māris Gailis nolēma apvienot spēkus šajā projektā, un Riharda Vāgnera mazmazmeita piekrita kļūt arī par projekta patronesi. Projekts “GesamtkunstWerk21” ir iecerēts kā visu mākslas veidu – gan klasiskās, gan laikmetīgās mākslas – inkubators, kas kalpos par vietu, kurā tiek radītas, izstrādātas un realizētas jaunas starpdisciplināras ievirzes idejas. Eva Vāgnere-Paskjē nešaubās, ka projekts būs veiksmīgs: “Rīga ir pilsēta, kurā mans vecvectētiņš kļuva par Eiropas mēroga zvaigzni, atstājot neizdzēšamas pēdas un radot īstu apvērsumu Eiropas mākslā un kultūrā. Projekts ļaus labāk izgaismot viņa darba nozīmīgumu Eiropas mērogā. Atdzīvinot šo īpašo vietu visā tās muzikālajā un vēsturiskajā krāšņumā – atgriežot tai mākslinieciski vienojošo spēku un piešķirot 21. gadsimta vajadzībām atbilstošus vaibstus – mēs veicam ļoti noderīgu darbu. Tas noteikti izdosies!”
Projekta finansēšanas pienākumus ir plānots sadalīt vairāku partneru starpā. Papildus jau piesaistītajiem Latvijas un Rīgas pilsētas budžeta līdzekļiem nākamo nedēļu laikā gaidāms arī Vācijas valdības lēmums par papildu līdzekļu piešķiršanu šim projektam. Projektam ir arī lielas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.
Fragments no TV24 raidījuma „Preses klubs” ar nosaukumu „Māris Gailis bez lubrikanta” noskatāms šeit: https://youtu.be/AJlgEpIBwkI
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
