Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar savu angažētību slavenais TV raidījums Nekā personīga aizvadītajā nedēļā veltīja plašu sižetu, lai pastāstītu, ka „bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas sakarnieks ASV Arnis Lagzdiņš uzskata, ka ABLV banka pati ir vainīga pie iznīcinošā FinCEN ziņojuma”. Savukārt Pietiek šodien ekskluzīvi publicē vienu nodaļu no Latvijas grāmatnīcās pēdējā mēneša laikā vispieprasītākās grāmatas – romāna Vara, kurā kāds caurcaurēm izdomāts ārlietu ministrs Edgars Pinkēvičs pēta ziņojumu par kādu „Finanšu tirgus komisijas pārstāvi Savienotajās Valstīs Arni Lezdiņu”.

„Ārlietu ministrs domīgi raudzījās uz rakstāmgalda glīti saliktajās datorraksta lappusēs un īsti nesaprata, kas par šo būtu jādomā, bet vēl mazāk – kas ar šo būtu darāms. Tikai raksturīga kņudoņa daudz pieredzējuša ierēdņa iekšās lika saprast, ka te briest ja ne nepatikšanas, tad vismaz problēmsituācija noteikti.

Par tagadējo Finanšu tirgus komisijas pārstāvi Savienotajās Valstīs Arni Lezdiņu viņš nekad īpaši nebija interesējies, taču šī bezgala nopietnā izskata kunga karjeras dīvainie pavērsieni viņu bija ieintriģējuši jau sen. Šis un tas bija ārpus jebkuriem tradicionālās administratīvās loģikas rāmjiem.

Bija tāds periods, kad diviem Pinkēviča acīs ne visai cienījamiem un simpātiskiem kungiem piederošā “Marex banka” aizrautīgi “latviskojās” tā, kā nu abi kungi to izprata. Rezultātā bankas valdē ap 2007. gadu viens pēc otra parādījās ļaudis, kuru vienīgais uzdevums, no malas skatoties, bija “strādāt par latviešiem”. Kā pēcāk izrādījās, tas banku neglāba, bet – tur nu neko.

Taču Lezdiņa kungs nebija no šiem “amatlatviešiem”. Viņš vietu bankas valdē ieguva jau trīs gadus iepriekš – un nevis par zilām acīm vai pareizu etnisko izcelsmi, bet tāpēc, ka abi kungi augstu vērtēja viņa zināšanas specifiskos banku darbības jautājumos.

Valde ik pa brīdim pamainījās, bet Lezdiņa kungs palika un savu vairāk nekā desmit tūkstošus latu lielo mēnešalgu acīmredzot godam nopelnīja. Vēl vairāk, kad abi kungi pazaudēja jebkādu mēra sajūtu un banka diezgan likumsakarīgi atdeva galus, gluži negaidīti izrādījās, ka Lezdiņa kunga ietekme un izpratne par savu noderīgumu neaprobežojas ar abiem nu jau bijušajiem bankas īpašniekiem.

Izrādījās, ka viņa pakalpojumi vēl vairākus mēnešus bija vajadzīgi arī Latvijas valstij, konkrēti Ivara Podmaņa valdībai, kas mistiskos apstākļos pārņēma banku un nu nesaprata, ko ar to iesākt. Turklāt arī tas vēl nebija viss.

Kad piedienīguma dēļ nu jau valstiskajai bankai no Lezdiņa pakalpojumiem tomēr nācās atteikties, viņš to nepameta tukšām rokām, nudien ne. Saņemot rekordlielu kompensāciju par “darba zaudēšanu”, ilggadējais abu bijušo bankas saimnieku delikātāko uzdevumu izpildītājs no bankas prom devās ar vairāk nekā divsimt tūkstošus lielu “sāpju naudu” bankas kontā.

Taču pats pārsteidzošākais, ka arī ar to stāsts nebeidzās, nemaz ar ne. Ar šādu lietišķo biogrāfiju mūslaiku Latvijas Republikā cilvēkam nebija nekādu iespēju taisīt karjeru valsts darbā – ne politiķa, ne vēl jo vairāk ierēdņa amatā, par to nu Pinkēvičs bija pilnīgi pārliecināts. Cieši ilggadēji kontakti ar abiem kungiem nodrošināja noturīgu smaciņu ikvienam, kas tādos bija iesaistījies.

Tomēr Lezdiņš atkal izrādījās absolūts izņēmums. Pēc bankas kraha un viņa izlidošanas no tās ar divsimt tūkstošus vērto “zelta izpletni” virs galvas par bijušo “Marex bankas” valdes locekli labu laiku nekas nebija dzirdams. “Labu laiku” – tas šajā gadījumā nozīmēja gadus.

Dokumentā, kas tagad bija nolikts priekšā Pinkēvičam, īpaši bija atzīmēts – spriežot pēc publiskām datu bāzēm, Lezdiņš bija vienkārši pazudis. Viņš neparādījās neviena Latvijā reģistrēta uzņēmuma valdē vai dalībnieku vidū, savukārt no valsts amatpersonas statusa laimīgi bija izvairījies vēl pirms kalpošanas sākuma, kad darbojās Finanšu ministrijas sistēmā. Tikai vienu gadu viņam bija nācies iesniegt amatpersonas deklarāciju.

Pazudis gan Lezdiņa kungs bija tikai Latvijā. Izrādījās, ka daudziem vajadzīgais un noderīgais kungs bija pārcēlies uz kaimiņvalsti, tur atrodot darbu līdzīgā bankā un aprūpējot līdzīgas jomas. Savukārt vispārsteidzošākais notika vēl dažus gadus vēlāk – kad arī šo banku piemeklēja bēdīgs gals, izrādījās, ka Lezdiņa kunga talantus atkal ir ievajadzējies Latvijas valstij. “Marex” smaciņa bija izvējojusies.

Nozīmēšanas un apstiprināšanas laikā Pinkēvičs par šo tēmu neko īpaši neinteresējās un vienkārši lika parakstu vajadzīgajās vietās. Ja jau saskaņots, tad saskaņots. Taču tagad, atskatoties uz šiem notikumiem, viņš nevarēja vien nobrīnīties – kā gan bija iespējams, ka cilvēks ar šādu biogrāfiju, šādiem bijušajiem saimniekiem un šādām, maigi izsakoties, apšaubāmām nodarbēm ņem un tiek iecelts par Finanšu tirgus komisijas īpašo padomnieku.

Un ne jau kaut kādu parasto padomnieku. Lezdiņš ar visaugstākajā līmenī pieņemtu lēmumu tika piekomandēts Latvijas vēstniecībai Vašingtonā ar iespaidīgu mēnešalgu un funkcijām, kas līdz galam skaidras nebija pat ārlietu ministram.

Dabā tā nemēdza būt – ar vienu vienīgu izņēmumu: ja bija kāda neredzama roka, kas mēslos iekūlušos, bet vajadzīgu cilvēku no tiem izcēla, nopurināja, nolika atpakaļ uz sausas, cietas zemes un teica: nu, vecīt, dur nu uz priekšu! Bet kas Lezdiņa gadījumā varēja būt šī roka? Te bija plašs variantu loks – cits par citu neticamāks, bet visi vienalga iespējami.

Formāli Lezdiņa sākotnējais uzdevums bija organizēt Latvijas bankās pārbaudes, lai pārliecinātos, kā tās cīnās pret naudas atmazgāšanu. Savukārt reālais – uzturēt kontaktus ar ASV varas iestādēm šajā kutelīgajā jautājumā un visādos veidos censties palīdzēt Latvijas bankām un finanšu nozarei kopumā, cik nu tas vispār iespējams.

Tagad Pinkēvičam uz galda guļošais ziņojums, kas bija sagatavots tai pašā vēstniecībā, tikai, protams, Lezdiņa kungam par to nenojaušot, lika domāt, ka īpašajam padomniekam bija vēl kādi citi uzdevumi – un varbūt šos uzdevumus bija devusi nebūt ne Latvijas valsts. Vai arī – Latvijas valsts pārstāvji, bet nebūt ne Latvijas valsts interesēs.

Vispirms jau izrādījās, ka Lezdiņa kungam arī papildus jau zināmajiem faktiem ir gana interesanta biogrāfija, precīzāk – tās neesamība. 1955. gadā dzimušais kungs padomju laikos bija nodarbojies ar kaut ko diezgan interesantu, bet deviņdesmitajos gados darbojies Finanšu ministrijas struktūrās, pamēģinājis vadīt loteriju uzņēmumu, tad strādājis saistībā ar Pasaules banku, pabijis Latvijas Olimpiskās komisijas vadībā, līdz meties Margina un Rasovicka kungu apkampienos.

Tas arī bija viss, kas par Lezdiņu droši bija zināms. Viss cits bija vieni vienīgi jautājumi un pieņēmumi. Kas īsti bija viņu aizbīdījis uz Latvijas valstij tik nozīmīgo amatu? Pinkēvičs stabili zināja – viņš pats tas nebija, viņa tolaik vēl visvarenā partija arī ne. Ar ko šis Lezdiņš īsti nodarbojās, kam atskaitījās? Izrādījās, ka Finanšu tirgus komisijas vadība tā noteikti nebija, tāpat kā ārlietu ministrs.

Dīvaini kontakti, interesanta rīcība, vēl interesantāki saimnieki… Neoficiāla informācija liecināja, ka sākotnējā aizmugure Lezdiņam acīm redzami bija amerikāniska – bet vai tā bija arī tagad? Vismaz vēstniecības kontakti neko par īpašām saitēm neziņoja. Arī dienesta datora, sarakstes, cita veida komunikācijas rutīnas pārbaude, ar kādu ik pa laikam vajadzēja rēķināties ikvienam vēstniecības darbiniekam, neko nozīmīgu nebija devusi. Lezdiņa kungs bija izrādījies absolūts pedants un sausiņš.

Tiesa, dažas nedaudz dīvainas, varbūt pat viegli aizdomīgas lietas bija konstatētas. Reizumis pedants un sausiņš uz dažām dienām mīklaini pazuda un nebija sazvanāms, pāris reižu viņš bija ļoti profesionāli “aizgājis” no novērotājiem, bet nekas īpašs tas tomēr nebija. Turklāt par to visu bija ziņots Satversmes apsardzības birojam, bet no tā nebija nekādas reakcijas.

Vēl Lezdiņa kungam bija tāda interesanta īpatnība kā ģimene – un tā nebija nekāda parastā ģimene. Viņa dēls savulaik bija spēlējis tenisu ar eiroparlamentārieti Robertu Pīli, par kura kā finanšu ministra palīgu bija kļuvis jau studiju gados.

Vēlāk dēla kungs ar sava tenisa partnera svētību un protekciju kļuva par valsts interešu pārstāvi vairākos uzņēmumos, līdz ņēma un pārgāja uz Drošuma policiju, kur tagad pārraudzīja valsts noslēpuma pielaižu jautājumus un cita starpā kūrēja galvaspilsētas domes kungus.

Lezdiņa kunga dēla karjeru pirms pāris gadiem bija apēnojis kāds plašāks žurnālistisks pētījums, kurā par Aivo Lezdiņu un viņam līdzīgajiem bija lasāmas arī šādas rindas:

“Ikdienā viņi pārvietojas ar dārgu marku automašīnām, piedalās “tusiņos” ar partiju “kasieriem”, spēlē tenisu ar varas eliti un apgrozās miljonāru aprindās, paši vairāk atgādina turīgus uzņēmējus nekā valsts amatpersonas. Viņu ģimenes locekļi un draugi atrod siltas vietas iestādēs, kuru vadību viņi tur dzelžainā tvērienā.

Viņi ir Drošuma policijas augsti stāvoši darbinieki, kuri atbild par pielaižu valsts noslēpumam piešķiršanu vai atteikšanu, izšķirot ietekmīgu amatpersonu un miljonu iepirkumu likteni. “Bagātu vecāku bērni” – tā viņu kolēģi izsakās par nelielu elitāru darbinieku grupu Drošuma policijas struktūrā, kas kontrolē slepenības režīma ievērošanu dažādās ministrijās, valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos…”

Turklāt tepat bija lasāma vēl pusrindiņa, kas citā gadījumā abu Lezdiņu – seniora un juniora – valstiskajai karjerai būtu īpaši draudoša: “Pārdrošākie arī nodarbojas ar biznesu, kurā caur ofšoriem investē Krievijas miljonāri…” Runa bija par Lezdiņa sievu, kas ar interesantiem kungiem no Krievijas bija uzsākusi vērienīgu nekustamo īpašumu biznesu.

Nekā daudz vairāk uz Pinkēviča galda guļošajā dienesta ziņojumā arī nebija, ja neskaita pēdējās pāris lapiņas. Tajās acīmredzami ar vērā ņemamu fantāziju apveltītais ziņojuma sastādītājs, neminot konkrētus avotus, pieminēja no stratēģiskajiem partneriem nākošu neformālu informāciju par aktivitātēm, kuras savukārt varot liecināt par nopietnu provokāciju pret Latviju.

Nekas konkrēti neesot zināms, bet, iespējams, runa esot tieši par naudas atmazgāšanas jomu, kurā Latvija ir tradicionāli vulnerabla. Šādā situācijā Lezdiņa kunga darbības un to rezultāti būtu īpaši detalizēti un ieinteresēti izvērtējami, norādīja valstisko rūpju pilnais ziņojuma sastādītājs. Ko, tātad Lezdiņa “jumts” tomēr nebija taipus okeānam?

Varbūt citā situācijā Pinkēvičs būtu rīkojies citādi, taču pašlaik viņam, pirmkārt, bija principiāli citas aktualitātes – pilnīgi personiskas, tas tiesa, tomēr pat ārlietu ministram uz tādām bija neatņemamas tiesības. Bet, otrkārt, – ar ko vispār to visu varētu jēdzīgi pārrunāt?

Ar imbecilo Vājoni? Nu ne taču! Ar Inesi Čībiņu, kura tagad skaitījās Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja un par kuras valstisko saprātu – tā nu tas bija sanācis – visu izteica viņas uzvārds? Ar pašreizējo Finanšu tirgus komisijas vadītāju, kas izmisīgi centās noturēties amatā un būt labs pilnīgi visiem?

Vai varbūt ar Satversmes apsardzības biroja vadītāju Mīzīti, kas, šķiet, baidījās no pilnīgi visa pasaulē un par visu vairāk uztraucās par vienu – lai tikai nespertu kādu nesaskaņotu soli? Vai arī ar finanšu ministri – šo Emberga kreatūru, kurai vienīgais svarīgais dzīvē bija vīra maks un pašas pīārs? Reizēm Pinkēvičam tiešām šķita, ka šī valsts ir bezcerīga…

Tā arī neko konkrētu neizdomājis, viņš rīkojās atbilstoši procedūrai – pāradresēja ziņojumu Mīzītim, nodeva to slepenajai lietvedībai un atmeta šai lietai ar roku. Kāda vēl naudas atmazgāšana… Pēc visiem šiem gadiem, kad bija darīts viss, ko pindosi prasīja.

Jā, nevarēja noliegt, dziļi privāti viņam patika šis krieviskais, naidīgi nicinošais apzīmējums – pindosi. Tieši tādi viņi arī bija – iedomīgi, stulbi, nekaunīgi, visas durvis vēra vaļā ar kāju. Lai nu kurš, bet neatkarīgās Latvijas Republikas ārlietu ministrs to bija dažādos veidos pieredzējis atliku likām.

Tiesa, gulta bija vienīgā vieta, kur Pinkēvičs varēja atļauties ko tādu pateikt skaļi. Viņa mūža mīlestība, viņa saulstariņš viņu saprata un atbalstīja. Tā bija viņa vienīgā stabilitātes un laimes saliņa šajā haosa okeānā, un jau pēc pāris stundām viņš atkal būs tur. Tas bija vienīgais, kas bija pa īstam svarīgi šajā dzīvē.”

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

6

Kad TAS beigsies?

FotoĀrkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem apstākļiem iestājoties, ārkārtas stāvoklis tiks atcelts. Bet tas nenotiek – izskatās, ka valdība vai nu nespēj šādus kritērijus nodefinēt, vai arī uzskata, ka parastajiem mirstīgajiem šāda informācija nav nepieciešama.
Lasīt visu...

18

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

FotoProgresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata. Lai Latvijas politika kļūtu caurspīdīga un godīga, šādai politiskai praksei nav vietas mūsdienu Latvijas politikā.
Lasīt visu...

18

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

FotoIzskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un arī pats nenēsā sejas maksu publiskās vietās, cik var redzēt TV.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...