Sāk administratīvo tiesvedību par Kalnmeiera klusēšanu SAB Bora lietā

LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram portāls Pietiek bija pieprasījis nodrošināt iespēju iepazīties ar šīs pārbaudes rezultātiem. Kā jau ziņots, 2006. gada otrajā pusē lietu par Boru, kuras ietvaros izmeklēta šīs SAB amatpersonas iespējamā dienesta stāvokļa ļaunprātīga izmantošana, bija sācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Taču, kad izmeklēšanas materiāli nosūtīti Ģenerālprokuratūrai, Bora lieta nolikta „uz bremzēm” un apklusināta.

Tomēr, lai arī fakti par Bora saistību ar „naudas atmazgātāju” Hartmani un iespējamo līdzdalību Hartmaņa īstenotajās darījumu shēmās, kā arī iespējamo šīs SAB amatpersonas sadarbību ar Krievijas struktūrām bijuši nepārprotami, izmeklēšana viņa lietā 2007. gada pavasarī pārtraukta. Toreiz par labu Bora aizstāvībai dedzīgi iestājies bijušais SAB direktora vietnieks Uldis Dzenītis, kurš arī esot panācis to, ka pārbaude par Boru ģenerālprokuratūrā tiek pārtraukta.

Tā kā tika prognozēts, ka Ģenerālprokuratūra, atsaucoties uz lietas slepenību, atteiks iespēju iepazīties arī ar pārbaudes rezultātiem, Kalnmeieram tika pieprasīts iepazīties arī ar datiem, kas nav atzīstami par ierobežotas pieejamības informāciju, - kāds bija minētās pārbaudes lietvedības numurs, sākšanas laiks, beigšanas laiks, kāds bija minētās pārbaudes lietas pilns nosaukums, kas bija šo pārbaudi veikušais prokurors.

Arī no šiem datiem būtu iespējams gūt zināmu skaidrību, cik pamatota vai nepamatota bijusi pārbaudes pārtraukšana. Taču atteikums sniegt šos datus tika saņemts gan no Ģenerālprokuratūras Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurores, gan – atteikumu pārsūdzot – arī no paša ģenerālprokurora Kalnmeiera.

Uz to, cik nepatīkama prokuratūrai ir šī lieta, netieši norāda arī fakts, ka Kalnmeiers, gan mēģinot pamatot pašas pārbaudes rezultātu neizsniegšanu, pat nemēģināja sniegt kādu skaidrojumu uz jautājumu par to, kāda amatpersona, uz kāda likumdošanas akta pamata noteikusi šai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu. Ē. Kalnmeiera parakstītajam dokumentam arī nebija pievienotas manis pieprasītas lietvedības dokumentu kopijas.

Kā Pietiek jau informējis, tas kāpēc 2006.gada otrajā pusē KNAB uzsāktā izmeklēšana par Boru, viņa saistību ar naudas atmazgāšanā acīmredzot iesaistīto Hartmani, kā arī iespējamo nelikumīgo „piesegpasu” izdošanu nav turpināta, ticis argumentēts ar valsts drošības interesēm. Noprotams, ka Bors uzturējis leģendu – caur Hartmani viņam pieejama informācija no avotiem, kas saistīti ar Krievijas drošības struktūrām.

„Uz bremzēm” noliktās izmeklēšanas par Boru materiāli jau toreiz ļāvuši secināt, ka Bors, visticamākais, ir saistīts ar naudas atmazgāšanā vainoto Hartmani un, iespējams, ir šo shēmu līdzdalībnieks. Tāpat izmeklēšanas materiāli rādījuši, ka Bors, iespējams, sadarbojas ar Krievijas noziedzīgām struktūrām un ka viņš, iespējams, izkārtojis Latvijas Republikas pilsoņu pases ar krievu „bandītiem” saistītām personām.

Pases noformētas kā SAB aģentu „piesegpases”. Turklāt ir aizdomas, ka „piesegpases”, visticamākais, pārdotas par naudu -  50 000 līdz 100 000 eiro par katru.

Lai arī SAB argumentējis, ka Bors darbojas valsts interesēs, jau toreiz bijušas aizdomas, ka Bors ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli, lai, iespējams, „pakalpotu” krieviem un par to saņemtu naudu. Turklāt, noprotams, ka materiāli par Boru, kas ir prokuratūras rīcībā, vedina spriest, ka Bors, iespējams, pat nopludinājis ar krievu specdienestiem saistītām personām Latvijas drošībai svarīgu un slepenu informāciju.

Vairāki informēti avoti uzskata: ja 2007.gada sākumā ar SAB „spices” iejaukšanos nebūtu apstādināta izmeklēšana Bora lietā, arī Hartmanis nebūtu varējis vēl vairākus gadus bez ierobežojumiem nodarboties ar „naudas atmazgāšanu”.

Novērtē šo rakstu: