Saiknes ved uz “Vienotību”: Putinam pietuvināti oligarhi kontrolē Baltijā vienīgo ledusskapju ražotāju
N. Andersons20.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Starp Baltijas valstīs vienīgā ledusskapju ražotāja "Snaige" akcionāriem ir Krievijas investīciju fonds, kas izveidots ar oligarhu Viktora Vekselberga un Aleksandra Mamuta finansējumu, ceturtdien vēstīja Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT.
LRT pētniecisko žurnālistu komandas apkopotā informācija liecina, ka fonds "Russian Retail Growth Fund", kas caur Kipras uzņēmumu kontrolē Lietuvā reģistrēto ledusskapju rūpnīcu "Snaige", ir saistīts ar A. Mamutu un V. Vekselbergu, kuri tiek uzskatīti par Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināto personu loka pārstāvjiem. No abiem par atbalstu Kremļa režīmam kopš 2018.gada V. Vekselbergam pat noteiktas starptautiskas sankcijas.
BNS ziņo, ka "Snaige" akcionāri no Krievijas kopš Lietuvas kompānijas iegādes to izmanto kā aizdevēju. Līdz šim "Snaige" ir atguvusi tikai divus miljonus eiro no vairāk nekā 11 miljoniem eiro, ko kompānija aizdevusi saviem akcionāriem no Krievijas.
"Snaige" akcijas kotē Viļņas biržā. Tās galvenais akcionārs ar vairāk nekā 90% akciju ir Kiprā reģistrētā kompānija "Sekenora Holdings", kuru netieši kontrolē Kaimanu salās reģistrētais investīciju fonds "Russian Retail Growth Fund".
Lietuvas dienvidu pilsētā Alītā bāzētais ledusskapju ražotājs plāno restrukturizāciju. Pērn kompānija strādāja ar divu miljonu eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 256 000 eiro peļņu 2020. gadā. Tajā pašā laikā apgrozījums pērn audzis par 14,4% līdz 32,9 miljoniem eiro.
Pietiek jau ziņoja, ka vēsturiski “Snaige” produkcijas izplatītājs Latvijā bijis Artis Kampars, kurš vēlāk kļuvis par ekonomikas ministru un “Vienotības” ģenerālsekretāru. Piemēram, 2011. gadā fiksēti šādi notikumi attiecībā uz A. Kampara firmu SIA “Ronis”, kam pieder nekustamie īpašumi Tukumā:
“Kā rāda “Roņa” 2010. gada darbības auditētais pārskats, "labvēļiem" pievienojusies arī SEB banka, kura Kampara parādos un zaudējumos slīkstošajai kompānijai pērn ļāvusi nemaksāt iespaidīgā kredīta pamatsummu un, iespējams, pat procentus vai to daļu. Kampara uzņēmums SEB un “Swedbank” ir ņēmis divus lielus kredītus, SEB bankai par labu ieķīlājot ēkas Tukumā, Šēseles ielā 3 un Raiņa ielā 16A, bet par labu “Swedbank” — nekustamo īpašumu Zemītes ielā; abiem kredītiem dots arī Kamparam oficiāli vairs nepiederošās SIA “Snaige Latvija” galvojums. [Vēl pirms tam] ministra nestrādājošā dzīvesbiedre spējusi viņam grūtā brīdī uzdāvināt 27 tūkstošus latu, mistisks investors, kura vārdu vai nosaukumu Kampars pretlikumīgi nepublisko, viņam avansā izsniedzis 35 tūkstošus latu, bet vēl cits nezināms labvēlis pašā ekonomiskās krīzes kulminācijā 2009. gadā, kad ikdienišķiem uzņēmējiem kredīti bija faktiski nepieejami, ar smagiem zaudējumiem strādājošajam “Ronim” izsniedzis aizdevumu uz trim gadiem, turklāt aizdevuma devējs no ministra firmas nav prasījis pat aizdevuma procentus.”
2010. gada nogalē lielu ažiotāžu izraisīja A. Kampara vakariņas Kremlī ar Vladimiru Putinu — tobrīdējais ekonomikas ministrs, paužot vēlmi arī turpmāk pirkt gāzi no Krievijas, piedāvājis Latvijas vārdā maksāt augstāku cenu par to.
Tagad, Lietuvas sabiedriskā medija LRT žurnālistiem noskaidrojot, ka ledusskapju rūpnīcu, kuras produkciju savulaik Latvijas tirgū lielos apjomos virzīja A. Kampara firma, šobrīd beidzot parādās pirmās norādes, kas tie tādi, iespējams, varētu būt bijuši savulaik par “labvēļiem”, par kuriem A. Kampars toreiz atteicās sniegt jebkādas norādes. Jāatgādina, ka teiciens par “Kampara tumbočku” jau sen folklorizējies.
Tikai daži virsraksti no arhīva:
https://www.pietiek.com/raksti/kampars_sanemis_jaunu_davanu,_soreiz__no_bankas/
https://www.pietiek.com/raksti/kampars_algu_sanem_gan_vienotiba,_gan_uzturesanas_atlauju_lobija/
https://www.pietiek.com/raksti/kampars_nejausi_atklaj_melus_par_sava_uznemuma_pirksanu/
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
