Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai gan četrām Saeimas kancelejas ierindas darbiniecēm nav pielaides valsts noslēpumam, viņām vajadzēja nojaust, kas teikts Saeimas prezidija lēmumā ar konfidencialitātes statusu, lai tajā izteiktos mājienus izprastu, noformulētu un iekļautu valsts būvniecības iepirkuma nosacījumos. Šis ir nevis joks, bet faktiskais pārmetums šīm juristēm, uz kura pamata viņas tikušas ne tikai pie disciplinārsodiem, bet arī pie statusa „persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess” krimināllietā, kas saistīta ar Saeimas jaunās ēkas slepeno telpu skandālu.  Pietiek rīcībā esošie dokumenti liek domāt, ka pašlaik faktiski ir „nozīmēti grēkāži”, lai piesegtu haosu, neizdarības un nesaskaņas augstākajā politiskajā un administratīvajā līmenī.

„Grēkāžu” pārkāpumu uzskaitījums

Nav veikti visi nepieciešamie konsultatīvie un organizatoriskie pasākumi, nav nodrošināta Saeimas prezidija lēmuma izpilde, un nav sniegts atbilstošs juridiskais atbalsts iepirkumu procesā un būvniecības un pakalpojumu līgumu izstrādē, lai cokolstāva telpām ēkā Rīgā, Jēkaba ielā 6/8 nodrošinātu statusa atbilstību likumam „Par valsts noslēpumu”.

Lai gan Saeimas preses dienests pavēsta, ka nu jau bijušās Saeimas ģenerālsekretāres Karinas Pētersones vadītās dienesta izmeklēšanas komisijas secinājumi saistībā ar šo skandalozo lietu esot ierobežotas pieejamības informācija, Pietiek ir droši zināms, ka tieši šādi ir bijuši formulējumi attiecībā uz četrām Saeimas darbiniecēm.

Tieši viņas arī ir „nozīmētas” par galvenajām figurantēm šajā lietā, kuras būtība: neviena no amatpersonām, kas vadījušas Saeimas kanceleju vai bijušas tieši atbildīgas par drošības jautājumiem, nevēlas uzņemties atbildību par to, kas „pēkšņi” atklājās šā gada janvāra beigās.

Tad Saeimas vadība sabiedrību soli pa solim sāka informēt, ka jaunizbūvētajās Saeimas telpās, kas paredzētas darbam ar valsts noslēpumu un kopumā izmaksājušas aptuveni septiņarpus miljonus eiro, projektēšana un būvdarbi notikuši bez šādā situācijā nepieciešama industriālās drošības sertifikāta. Šādu sertifikātu izsniedz Satversmes aizsardzības birojs, un tas apliecina uzņēmuma spēju nodrošināt sevišķi slepenas un slepenas informācijas aizsardzību.

„Ilgstoši pārkāpumi” un „būtiskas sekas”

Attiecībā uz četrām Saeimas darbiniecēm runa nav tikai par disciplinārlietu un iespējamu zaudējumu kompensēšanu, - Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, gan slēpjot aprēķinu avotus un metodiku, jau zina teikt, ka tie esot lēšami 217 000 eiro apmērā. Runa ir arī par kriminālprocesu, ko pēc I. Mūrnieces iesnieguma sākusi Drošības policija.

Šajā kriminālprocesā, kas sākts pēc Krimināllikuma 319. panta par valsts amatpersonas bezdarbību, visām četrām Saeimas ierindas darbiniecēm jau noteikts statuss „persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”. Šādu statusu oficiāli noteic gadījumos, „ja uzsāktā kriminālprocesā iegūtas ziņas, ka, iespējams, konkrēta persona izdarījusi izmeklējamo noziedzīgo nodarījumu”.

Cik zināms, no šāda statusa ir izvairījies 2014. gada vasaras beigās toreizējās Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas amatā „iebīdītais”, pērn posteni zaudējušais Saeimas iekšējās drošības vadītājs Jānis Gulītis. Arī no Saeimas kancelejas vadības, kuras atbildības jomā tieši ietilpst visi saimnieciskie jautājumi, šāds statuss ir noteikts tikai tās vadītājam Mārim Steinam, bet par nu jau atlūgumu iesniegušo Saeimas administrācijas izpilddirektoru Valdi Ziemeli šādu ziņu nav.

Savukārt tas, kas tiek inkriminēts četrām Saeimas ierindas darbiniecēm, ir noprotams no Saeimas administratīvās vadības slēptajiem, taču Pietiek rīcībā esošajiem K. Pētersones vadītās izmeklēšanas komisijas secinājumiem. Papildus iepriekš minētajam viņas neesot sniegušas „amata kompetencei atbilstošu konsultatīvu un juridisku atbalstu attiecīgā iepirkumu procesā, tostarp iepirkumu komisijas darbā un iepirkuma dokumentācijas sagatavošanā”.

Tāpat secināts, ka viņas pieļāvušas virkni pārkāpumu, neraugoties uz to, ka iepirkuma dokumentācijā esot atrodamas atsauces uz Saeimas Prezidija 2014.gada 9. oktobra lēmumu „Par visu Saeimas īpaša režīma telpu izvietojumu atsevišķā zonā” ar norādi par tā klasifikācijas pakāpi „konfidenciāli” un Ministru kabineta noteikumiem, kas reglamentē valsts noslēpuma aizsardzības prasības.

To, kā minēts komisijas izvērtējumā, darbinieces „atbilstoši amata kompetencei” neesot drīkstējušas nezināt un atstāt bez ievērības, bet, tā kā tas noticis, runa esot par „ilgstošiem pārkāpumiem”, kuru sekas, savlaicīgi informējot tiešo vadību un veicot attiecīgus pasākumus, būtu bijis iespējams novērst līdz telpu ēkā Rīgā, Jēkaba ielā 6/8” nodošanai ekspluatācijā. Taču tas nav izdarīts, radot „būtiskas sekas”.

Ne vārda par valsts noslēpumu

Tikmēr Pietiek rīcībā esošie dokumenti saistībā ar skandalozās sekas radījušajiem iepirkumiem rāda principiāli citu ainu, kuras būtība – sākot īstenot plānus par jauno Saeimas telpu izbūvi, iecere par darbu ar valsts noslēpumu tieši tajās ir pastāvējusi varbūt vienīgi amatpersonu galvās, taču oficiāli nekur nav tikusi fiksēta.

Būvdarbu plānošana jauniegādātajā ēkā Jēkaba ielā 6/8 2012. gada nogalē sākās ar metu konkursu tās pārplānošanai un piebūves izveidei, kam sekoja sarunu procedūra par būvprojekta izstrādi. Jau pirms sarunu procedūras uzsākšanas Saeimas kancelejas vadība, informējot Saeimas prezidiju, bija izvirzījusi rakstiskas prasības jauno telpu funkcionalitātei, kuras bija jāņem vērā visiem pretendentiem, izstrādājot piedāvājumus.

Dienas rīcībā esošajā “Projektēšanas uzdevumā” kā projektēšanas mērķis ir noteikts „nodrošināt plašākas telpas stacionāro konferenču, sanāksmju rīkošanai un darba telpas Saeimas funkciju veikšanai”, un tāpat iepirkuma prasībās minēts, ka tagad ievērību radījušajā ēkas cokolstāvā ir plānots izbūvēt darba kabinetus Finanšu un Tehnikas nodaļām, kā arī palīgtelpas.

Taču „Projektēšanas uzdevumā” nav pat pieminēts, ka kādām telpām cokolstāvā būtu plānots noteikt funkciju – darbam ar valsts noslēpumu. Turklāt par to neapšaubāmi vajadzēja būt informētam arī Saeimas prezidijam, jo gan metu konkursa žūrijas komisijā, gan sarunu procedūras iepirkuma komisijā bija iekļauti prezidija locekļu deleģēti pārstāvji.

Šim iepirkumam 2013. gadā sekoja atklāts konkurss „Saeimas ēkas Jēkaba ielā 6/8, Rīgā rekonstrukcija un restaurācija”, un jau atkal Saeimas kancelejas izstrādātajās un Saeimas prezidija apstiprinātajās prasībās vispār nav tikušas ietvertas jebkādas prasības attiecībā uz tādu telpu izbūvi, kurām būtu paredzēts kāds īpašs statuss vai drošības prasības.

Arī Pietiek rīcībā esošajā būvprojektā, kas izstrādāts saskaņā ar pasūtītāja doto „Projektēšanas uzdevumu”, nav paredzētas telpas, kam pēc to izbūves tiktu plānots noteikt valsts noslēpuma statuss. Līdz ar to likumsakarīgi arī konkursa nolikumā nav tikusi izvirzīta prasība par industriālās drošības sertifikāta nepieciešamību būvdarbu veicējam un tā apakšuzņēmējiem.

Slepenais lēmums, kura saturs bija jānojauš

Lēmums par iepirkuma uzvarētāju (SIA Velve) ir pieņemts 2014.gada maijā, bet tikai četrarpus mēnešus vēlāk – tā paša gada 9. oktobrī Saeimas prezidijs slēgtā sēdē ir pieņēmis lēmumu “Par visu Saeimas īpaša režīma telpu izvietojumu atsevišķā zonā”.

Saeimas priekšsēdētāja I. Mūrniece uz Pietiek jautājumiem saistībā ar šo lēmumu izvēlējās neatbildēt, savukārt Saeimas preses dienests informē, ka lēmums ir konfidenciāls, savukārt Saeimas prezidija sēdes protokols – ierobežotas pieejamības informācija. Taču Pietiek ir droši zināms, ka tieši šajā lēmumā, kas atbilstoši valsts noslēpuma likumdošanai klasificēts kā „konfidenciāls”, pirmoreiz ir oficiāli fiksēta doma par jaunās ēkas telpu izmantošanu darbam ar valsts noslēpumu.

Tāpat Pietiek zināms, ka formulējumi šajā lēmumā ir ļoti neprecīzi un izplūduši, līdz ar to pat K. Pētersones vadītās dienesta izmeklēšanas komisijas materiālos norādīts – no šī lēmuma „izriet”, ka cokolstāva telpu būvniecības un labiekārtošanas process būtu bijis jāveic saskaņā ar Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumu, lai nodrošinātu telpu statusa atbilstību likumam “Par valsts noslēpumu”.

Taču, tā kā šis prezidija lēmums ir bijis un joprojām ir klasificēts, ar to varēja iepazīties gan Saeimas kancelejas vadība, kurai bija pielaide valsts noslēpumam, gan J. Gulītis, kura amata aprakstā minēta „Saeimas kā kritiskās infrastruktūras objekta drošības pasākumu plānošana un īstenošana”, bet ne četras ierindas darbinieces – juristes, kurām šādas pielaides nav bijis un nav arī tagad.

Atsaucoties uz sākto kriminālprocesu un tiesvedību saistībā ar viņām jau noteiktajiem disciplinārsodiem, neviena no šīm juristēm nevēlējās Pietiek izteikties saistībā ar šiem faktiem. Taču Pietiek zināms, ka, apstrīdot šos sodus, viņas norādījušas uz faktu, ka līdz pat šim brīdim neviens Saeimas kancelejas Publisko iepirkumu un juridiskā atbalsta nodaļas darbinieks šo Saeimas prezidija lēmumu nav ne saņēmis, ne iepazīstināts ar tā saturu.

Tāpat Pietiek zināms, ka nevienam Publisko iepirkumu un juridiskā atbalsta nodaļas darbiniekam nav izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam, līdz ar to arī nevienam no viņiem nav bijušas un vēl līdz šim brīdim nav tiesības zināt konfidenciālu dokumentu saturu.

Neizdarības un haosa likumsakarīgais turpinājums

Līdz ar to likumsakarīgi ir bijuši arī tālākie notikumi. 2015. gada martā Saeimas kancelejas direktors M. Steins ir oficiāli uzdevis „organizēt iepirkuma procedūru saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 8.2 panta sešpadsmitās daļas 2.apakšpunktu Saeimas ēkas Jēkaba ielā 6/8, Rīgā, projektu izmaiņu sakarā ar stāva plāna atzīmes - 2.900 pārplānošanas darbu veicēja izvēlei”.

Šī iepirkuma dokumentācijā ir atsauce uz to, ka 2014. gada 9. oktobrī Saeimas prezidija slēgtā sēdē nolemts veikt projekta izmaiņas Saeimas ēkā Jēkaba ielā 6/8, taču jau atkal izmaiņu projekta „Darba uzdevumā” nav bijis norāžu, ka cokolstāva telpām paredzēts noteikt valsts noslēpuma statusu.

Attiecīgi juristēm, kas bijušas iepirkuma komisijas sastāvā, nav bijis nekādas informācijas par jaunām prasībām attiecībā uz industriālā drošības sertifikāta nepieciešamību, - taču tas nav bijis traucēklis tieši viņas tagad „nozīmēt par grēkāžiem”.

Drošības policija saistībā ar sākto kriminālprocesu nekādu informāciju nesniedz, taču zināms, ka tā virzītājs ir izmeklētājs Aldis Višņevskis. Viņš skaļāku publicitāti ieguva 2015. gadā, atbilstoši politiskajam uzstādījumam cenšoties noskaidrot mediju informācijas avotus.

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...