Saeimas deputāti atkal spēlē kājbumbu ar Putina līdzskrējējiem
Jānis Rubenis21.10.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kamēr jaunievēlētā Saeima plēšas par nākamās valdības sastāvu, tās priekšgājēji aizvadītajās brīvdienās izmantoja pēdējo iespēju par valsts līdzekļiem aizlaist uzspēlēt futbolu pie saviem čomakiem Maskavā IX Starptautiskajās parlamentārajās spēlēs.
Par Latvijas politiķu nesaprotamo kāri ik gadu doties uz sporta spēlēm Krievijā ir rakstīts arī iepriekš. Šis gads nav bijis izņēmums, un šogad Maskavā no 19. līdz 21.oktobrim viesojās veseli 16 Latvijas politiķi-sportisti, no kuriem 7 bija Saeimas deputāti. Starp citu, mazajai Latvijai šajās spēlēs bija viena no skaitliski vislielākajām komandām. Vēl vairāk Kremļa viesmīlības cienītāju bija tikai no Maskavai draudzīgās Baltkrievijas (22 cilvēki).
Interesanti, ka vienīgie Eiropas Savienības pārstāvji šī gada spēlēs bija no Latvijas un Lietuvas. Uzaicinājumi tika izsūtīti arī citām valstīm, taču to deputāti esot nobijušies no reputācijas riskiem un atteikušies braukt uz Krieviju.
Iepriekšējo parlamentāro spēļu visaktīvākie apmeklētāji tradicionāli ir bijuši partiju „Saskaņa” un ZZS biedri. Piemēram, pagājušogad Krievijas Valsts Domes deputātu bumbas padzenāt bija ieradušies Jānis Klaužs (ZZS), Ivans Klementjevs („Saskaņa”), Mihails Zemļinskis („Saskaņa”), Vitālijs Orlovs („Saskaņa”), Ivans Ribakovs („Saskaņa”) u.c.
Neticēsiet, bet vēl agrāk šo pasākumu ir apmeklējusi pat zaļzemnieku finanšu ministre-šahiste Dana Reizniece-Ozola un pat nacionālists Romāns Naudiņš! Atliek vien secināt, ka mūsu deputāti ir ļoti lieli veselīga dzīvesveida piekritēji, ja jau ir gatavi ik gadu doties tālajā ceļojumā uz Maskavu.
Arī šis gads nebija izņēmums, un Maskavā viesojās tieši „Saskaņas” un ZZS politiķi. No internetā publicētajām bildēm izriet, ka sporta spēlēs Maskavā šogad kā jau ierasts piedalījās Saeimas futbolists Miša Zemļinskis („Saskaņa”), Saeimas airētājs Ivans Klementjevs („Saskaņa”), pasaulē resnākais futbola vārtsargs Kārlis Boldiševics (ZZS), Krievijas dopinga cienītājs Vitālijs Orlovs (ZZS) un centrāltirgus vadītājs Andris Morozovs(„Saskaņa”), kā arī, iespējams, Saeimas darbinieks Martins Olekšs (par šo neesmu drošs). Diemžēl visu 16 cilvēku delegācijas vārdus noskaidrot man pagaidām nav izdevies.
Redziet, cik jauka draudzīga kompānija, - vēl viens pierādījums tam, ka lietas tiek kārtotas mazliet savādāk, kur koalīcijai un publiski paustajām sarkanajām līnijām, kopsaucējiem un saskares punktiem nav nekādas nozīmes!
Kopā parlamentārieši šogad sacentās veselos sešos sporta veidos – badmintonā, galda tenisā, parastajā tenisā, biljardā, šahā un mini futbolā [pēcāk gan jau litrabols arī tika uzspēlēt]. Papildus tam deputāti piedalījās arī „apaļā galda” diskusijā Valsts domē, tikās ar Maskavas augstskolu studentiem un devās ekskursijā uz Maskavas planetāriju. Starp citu, kas ir interesanti, tad pēc internetā publicētajiem foto var secināt, ka spēlēs piedalījās ne tikai Krievijas Valsts Domes deputāti, bet arī cilvēki no Prezidenta administrācijas – tātad paša Kremļa.
Uz šo brīdi izskatās, ka šī tradīcija turpinās pastāvēt arī nākamajā Saeimā. Lai gan zaļzemnieku skaits Saeimā ir samazinājies, viņu kāre uz Krievijas deputātu bumbām, visticamāk, nekur nepazudīs. ZZS vadītā valdība oficiāli kritizē Kremli, bet viņu partijas biedri katru gadu viesojas Maskavā un dibina kontaktus ar Krievijas deputātiem.
Tikpat absurdā situācijā ir arī partija „Saskaņa”, kas no vienas puses melo Briseles kungiem, ka vairs nedraudzējas ar Kremli un ir kļuvuši par īstiem sociāldemokrātiem, bet no otras puses tie ik gadu brauc spēlēties ar Moskovijas deputātu bumbām.
Esmu pilnīgi drošs, ka nākamajā Saeimā krievu bumbu cienītāju skaits patiesībā pat varētu palielināties un 2019.gadā mēs X Starptautiskajās parlamentārajās spēlēs varēsim redzēt arī dažu labu kadru no KPV LV (Šmit, es skatos uz tevi, mans draudziņ) vai citām t.s. jaunajām partijām.
Polnij pi*ģec i gore, vienvārdsakot.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
