Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 15. jūnijā Saeima trešajā (galīgajā) lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kuri, citastarp, paredz papildināt Pārejas noteikumus ar 38. punktu šādā redakcijā: "Ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. 2018-25-01 “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam” noteikto:

1) lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem slēgtajā cietumā esošajiem notiesātajiem esošajā slēgto cietumu infrastruktūrā, līdz 2025. gada 1. jūlijam spriedumā minētā tiesību apjoma palielinājuma izpilde šiem notiesātajiem tiek nodrošināta rindas kārtībā;

2) līdz 2022. gada 1. janvārim notiesātais, kas sodu izcieš slēgtā cietuma vidējā pakāpē, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un šajā kodeksā noteiktajiem kritērijiem. 2022. gada 1. janvārī tiek likvidēta slēgtā cietuma vidējā soda izciešanas režīma pakāpe, lai novērstu atšķirības soda izpildē starp notiesātajiem vīriešiem un sievietēm attiecībā uz soda daļu, kas jāizcieš, lai notiesātais nonāktu soda izciešanas režīma pakāpē, no kuras ir iespējama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana;

3) no 2022. gada 1. janvāra slēgtā cietuma augstākajā pakāpē esošajiem notiesātajiem tiek nodrošināta telefonsarunu izmantošana bez skaita ierobežojuma.” Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas."

(https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/56CB9A76FF88E221C22586FB0039A363?OpenDocument).

Tomēr jāatgādina, ka Satversmes tiesa spriedumā noteica konkrētu datumu spriedumā konstatēto pamattiesību aizskārumu novēršanai – līdz 2021. gada 1. maijam. Neapšaubāmi ir tas, ka Saeima būtībā ir atbalstījusi Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas ieceri nepildīt Satversmes tiesas spriedumu vēl vairākus gadus (kaut arī ministrija, protams, apgalvo, ka tā dara visu, lai spriedums tiktu pildīts).

Neskatoties uz Satversmes tiesas jau konstatēto valdības pasivitāti desmitu gadu garumā saistībā ar spriedumā konstatēto pamattiesību aizskārumu novēršanu, konstatētie aizskārumi turpināsies vēl vairākus gadus. Tātad valsts būs spiesta atlīdzināt šos aizskārumus vēl ne vienu vien reizi. 

Uz minēto vairākkārt ir norādījis Tiesībsargs vēstulēs Saeimai, Ministru kabinetam un Tieslietu ministrijai: "Latvijas Republika ir tiesiska un demokrātiska valsts, kurā konstitucionālo kontroli veic Satversmes tiesa un tās spriedumi ir obligāti izpildāmi. Risinājums veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, ar mērķi atlikt Satversmes tiesas sprieduma izpildi uz vairākiem gadiem, tādējādi turpinot tajā konstatētos cilvēktiesību pārkāpumus, turklāt pamatojoties uz neatbilstošu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, nav pieļaujama un nav atbalstāma."

(http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/F3BCB3D108E33252C22586CC003DE36E?OpenDocument)

Satversmes tiesas priekšsēdētāja šajā sakarā intervijā norādījusi: sāpīgs jautājums ir arī spriedums par Sodu izpildes kodeksu, kur bija noteikts, ka tikai vīrieši izcieš sodu slēgta tipa cietumos. „ST bija noteikusi termiņu sprieduma izpildei, taču termiņš ir pagājis, bet norma līdz ar termiņa iztecēšanu skaitās spēkā neesoša. “Tad ir jājautā, cik tas ir legāli,” pauda ST priekšsēdētāja."

(https://skaties.lv/zinas/st-priekssedetaja-ejot-pa-saeimas-gaiteniem-novadu-reforma-parcieta-lielas-parmainas/) 

Eiropas Savienības Tiesas bijušais tiesnesis Egils Levits ir atzīmējis, ka apstākļu, kādos varētu nepildīt Satversmes tiesas spriedumu, nav.

(https://lvportals.lv/tiesas/299132-satversmes-tiesas-spriedumi-japilda-un-nav-atcelami-2018)

Attiecībā uz iespējamību nepildīt Satversmes tiesas spriedumu bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja I. Ziemele uzsver: “Satversmes tiesas spriedumi ir jāievēro ikvienam, tos nedrīkst nepildīt. Atkāpties no spriedumā izteiktajām atziņām drīkst vienīgi pati Satversmes tiesa, ja tiek izskatīta līdzīga lieta un ja ir mainījušies lietas apstākļi.”

(https://lvportals.lv/tiesas/299132-satversmes-tiesas-spriedumi-japilda-un-nav-atcelami-2018)

Vēl jo vairāk Satversmes tiesas spriedumu nepildīšana izraisītu konstitucionālo krīzi. Latvija ir tiesiska valsts, un no tā izriet Saeimas pienākums pildīt Satversmes tiesas spriedumus (domājams, visus), jo pretējā gadījumā parlamenta rīcība radīs konstitucionālo krīzi, uzsvēra valsts prezidents Egils Levits.

(https://www.tvnet.lv/7261681/prezidents-saeimas-pienakums-ir-pildit-st-spriedumu-preteja-gadijuma-gaidama-konstitucionala-krize) 

Valsts pirmā persona arī atgādināja, ka Satversme tai ir uzticējusi Satversmes sarga lomu un liedz izsludināt atklāti antikonstitucionālus likumus, tādēļ prezidenta ieskatā ir jāmeklē risinājumi, lai šādu konstitucionālu krīzi neradītu.

Sakarā ar pausto rodas jautājums: vai prezidentam ir jāatbild par saviem vārdiem? Kā vīrietim, juristam, Satversmes sargam... Jo augstākminētie grozījumi ir acīmredzami pretēji Satversmes tiesas paustajam un attiecīgi pretēji pašai Satversmei, tātad antikonstitucionāli. Turklāt tie neatbilst likuma kvalitātes prasībām, jo nav skaidri un noteikti, bet gan brīvi un plaši interpretējami.

Līdz ar ko šādi grozījumi, tos izsludinot, radītu piesaukto konstitucionālo krīzi. Bet, vai valsts galvenais Satversmes sargs arī šajā gadjumā metīsies nepieļaut Satversmes tiesas sprieduma neizpildi vēl vairākus gadus, nav skaidrs. Jāatzīst, ka Varakļānu gadījumā prezidenta kungs izrādīja respektējamu rīcību un reakciju, bet, vai tā notiks arī šī sprieduma gadījumā, rādīs laiks.

Nevēlos nevienu aizskart, bet salīdzinājumam jānorāda, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 15.06.2021 Varakļānos dzīvoja 1 730 iedzīvotāju
(https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/).

Savukārt to personu skaits, kuru pamattiesības tiek aizskartas ar augstākminētā ST sprieduma neizpildi, ir vismaz 77 procenti (t.i 1757 notiesātie) no ieslodzīto vīriešu skaita. Bez šaubām ST sprieduma neizpilde skar ne tikai pašus notiesātos vīriešus, bet arī viņu ģimenes. Līdz ar ko personu skaits, kuru tiesības skar ST sprieduma neizpilde, ir vairāki tūkstoši, kuri, manuprāt, ir tikpat svarīgi un aizsargājami kā Varakļānu iedzīvotāji.

Tādēļ aicinu valsts prezidentu neizsludināt "Grozījumu Latvijas Sodu izpildes kodeksā" (Nr. 855/Lp13) 6. un 7. priekšlikumu - Papildināt pārejas noteikumus ar 38. punktu šādā redakcijā: "38. Ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019.gada 7.novembra spriedumā lietā Nr.2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam" noteikto:

1) lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem slēgtajā cietumā esošajiem notiesātajiem esošajā slēgto cietumu infrastruktūrā, līdz 2025.gada 1.jūlijam spriedumā minētā tiesību apjoma palielinājuma izpilde šiem notiesātajiem tiek nodrošināta rindas kārtībā;

2) līdz 2022.gada 1.janvārim notiesātais, kas sodu izcieš slēgtā cietuma vidējā pakāpē, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tajā skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.3panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un šajā kodeksā noteiktajiem kritērijiem. 2022.gada 1.janvārī tiek likvidēta slēgtā cietuma vidējā soda izciešanas režīma pakāpe, lai novērstu atšķirības soda izpildē starp notiesātajiem vīriešiem un sievietēm attiecībā uz soda daļu, kas jāizcieš, lai notiesātais nonāktu soda izciešanas režīma pakāpē, no kuras ir iespējama nosacīta pirmstermiņa) no 2022.gada 1.janvāra slēgtā cietuma augstākajā pakāpē esošajiem notiesātajiem tiek nodrošināta telefonsarunu izmantošana bez skaita ierobežojuma.” 

Papildināt likumprojektu ar likuma spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā:  “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.” Tādējādi nepieļaut Satversmes tiesas sprieduma nepildīšanu un novērst jau iestājušos konstitucionālo krīzi, jo, kā jau iepriekš norādīju, tad Saeima ir atbalstījusi šos grozījumus trešajā galīgajā lasījumā.

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

pietiek_kampt

Atkal par kristieti Aldi

FotoNav noslēpums, ka Aldis Gobzems sevi uzskata par ticīgu kristieti. Aldis par to savā Facebook lapā ir vairākkārt rakstījis kopā ar lūgšanām, kurās viņš lūdz Dievam daudz dažādu lietu. 
Lasīt visu...

12

To visu es ar saviem atbalstītājiem, bet šī partija nav “Gobzema partija”, šī partija ir mūsu

FotoUz šo ierakstu mani pamudināja periodiski komentāros lasāmā doma “Gobzems neko nedara”. Esmu par šo tēmu jau izteicies un ne reizi vien, bet, acīmredzami jautājums kādam, kurš nesaprot, ir aktuāls, kas arī ir saprotami.
Lasīt visu...

21

Kāda ir atšķirība starp antidemokrātisko, totalitāro režīmu Latvijā un normālu Rietumu demokrātisku valsti

FotoManas, Aivara Lemberga Satversmes 94.pantā garantētās tiesības uz brīvību Rīgas apgabaltiesa ir pārkāpusi. Šādu Rīgas apgabaltiesai neglaimojošu slēdzienu ir noteicis Latvijas parlamenta ieceltais Tiesībsargs, kurš uzrauga cilvēktiesību ievērošanu Latvijā. Kāda ir tiesas reakcija, kādas darbības veic tiesa, lai novērstu Satversmes 94.pantā man garantēto cilvēktiesību uz brīvību pārkāpumu? Nekādi un nekā! Pilnīga ignorance!
Lasīt visu...

18

Uzticēšanos un naudu ārstiem, nevis ierēdņiem, – tā ir atslēga vakcinācijas procesa uzlabošanai

FotoLatvijā pakāpeniski atkal pieaug COVID-19 izplatība, un valdība, nespējot panākt vakcinācijas aptveres rādītāju uzlabošanos, ķeras pie piespiedu mēriem. Saeimā iesniegts likumprojekts par obligātu vakcināciju atsevišķām strādājošo kategorijām: izglītības, veselības aprūpes un sociālās jomas darbiniekiem. Tos, kuri nevarēs uzrādīt atbilstošu sertifikātu, draud atlaist no darba.
Lasīt visu...

21

Ārstu biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu neefektīvām reklāmas kampaņām

FotoLatvijas Ārstu biedrība (LĀB) iestājas par vakcināciju kā pašlaik drošāko un efektīvāko Covid-19 pandēmijas ierobežošanas līdzekli, bet ir kategoriski pret vakcinācijas loterijas rīkošanu. LĀB uzskata, ka fiskālu stimulu izmantošana sabiedrības veselības veicināšanā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu neefektīvām reklāmas kampaņām un naudu novirzīt Latvijas veselības aprūpes stiprināšanai.
Lasīt visu...

12

Tauta NAV ēzelis!

FotoMūsu valdībā lielai daļai partiju azartspēles (tostarp loterijas) ir tīkamas: tas ir viņu asinsritē kā barojošs mātes piens. Ne velti parlamentā viskaismīgāk tiek debatēti ne jau tautas labklājībai būtiskie, bet gan azartspēļu biznesam svarīgi jautājumi.
Lasīt visu...

21

Nomenklatūras valsts un nomenklatūras vara

FotoJau sākumā teicu, ka Juris Stukāns ar prokuratūru galā netiks. Precīzi un pamatīgi aprakstīta viņa darbība šajā rakstā, bet nekad nevar uzrakstīt tik labi, lai nevarētu papildināt vai uzrakstīt labāk.
Lasīt visu...

12

Varbūt arī mēs tāpat kā Kariņa valdība varam sākt uzskatīt, ka likums ir nevis likums, bet ieteikums?

FotoLIKUMU IGNORANCE ir SASNIEGUSI APOGEJU! Ministru kabinetā skata likumprojektu, kur visciniskākajā veidā valsts varu nozagušies demonstrē, kā NELIKUMĪGU lietu PADARĪT PAR LIKUMĪGU!
Lasīt visu...

12

Priesteru padome: ja garīdznieks aicina izvairīties no vakcinācijas, tad viņš šķeļ Baznīcu no iekšienes

Foto2021. gada 22. jūlijā attālināti notika Rīgas arhidiecēzes Priesteru padomes un dekānu tikšanās par vakcinācijas jautājumu, kas šobrīd tik ļoti šķeļ sabiedrību un arī draudzes. Saskaņā ar novērojumiem, vairumam ticīgo vakcinācija ir morāli pieņemama, bet tajā pašā laikā ir daļa katoļu kas aktīvi ieņem negatīvu nostāju pret vakcināciju. Nepieņemamu antivakcinācijas nostājas izpausmju dēļ, kuru rezultātā ir atsevišķas draudzes ir sašķēlušās, Rīgas arhibīskaps metropolīts uzskatīja par nepieciešamu sasaukt Priesteru padomes sēdi.
Lasīt visu...

Lursoft