Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (turpmāk arī – Padome), ievērojot tai Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā noteikto pienākumu pārstāvēt sabiedrības intereses elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā, kā arī valstī noteikto ārkārtējo situāciju, vērš uzmanību, ka mediju nozarei ir stratēģiski nozīmīga loma Covid-19 krīzes pārvarēšanā un valsts informatīvās telpas drošības nodrošināšanā. Padome informē, ka saistībā ar Covid-19 krīzi un ārkārtējās situācijas izsludināšanu virknei mediju katastrofāli strauji krītas ieņēmumi.

Tāpēc Padome lūdz iekļaut mediju nozari ārkārtējā situācijā atbalstāmo nozaru sarakstā, kā arī sekmēt Latvijas mediju vides saglabāšanu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem apsvērumiem.

Latvijas mediju politikas virsmērķis ir stipra, daudzveidīga, profesionāla, caurskatāma, ilgtspējīga un stabila mediju vide, kurā nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī tiek veidots kvalitatīvs, Latvijas sabiedrības interesēm un kopējam labumam atbilstošs saturs, ir līdzsvarotas nozares pārstāvju intereses un auditorijai ir piekļuve neatkarīgai un uzticamai informācijai.

Padome uzsver kvalitatīvu un uzticamu vietējo mediju nozīmīgo lomu sabiedrības informēšanas un apziņošanas procesā.

Ārkārtējās situācijas laikā ir jāsasniedz iespējami plaša Latvijas sabiedrības daļa, ko spēj nodrošināt gan sabiedriskie, gan daudzveidīgi komerciālie mediji, ikdienā sasniedzot gan visu vecuma grupu, gan Latvijas reģionu, gan mazākumtautību iedzīvotājus. Vērtējot un analizējot situācijas attīstību mediju telpā kopš Ministru kabineta 2020.gada 12.marta rīkojuma Nr.103 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu”, Padome secina, ka ir nepieciešama tūlītēja rīcība Latvijas mediju nozares glābšanai.

Pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas tiek apturēti vai pārtraukti projekti sabiedriskajos medijos. Pēc VSIA “Latvijas Televīzijas” (turpmāk arī – LTV) un VSIA “Latvijas Radio” (turpmāk arī – LR) aprēķiniem negūtie reklāmas ieņēmumi ir paredzami aptuveni 1,4 miljoni eiro gadā, kas kopā veido teju 40%. Tāpat daļa abu sabiedrisko mediju darbinieku atradīsies dīkstāvē. Joprojām nav skaidrības par pietiekama finansējuma nodrošināšanu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus.

Lielākā sabiedrības daļa patērē komerciālos medijus, tādēļ ir būtiski, lai komerciālajās televīzijās un radio ārkārtējās situācijas laikā nesaruktu satura veidošanas apjomi un sabiedrībai būtu iespēja saņemt pilnvērtīgu informāciju. Komerciālie mediji piedzīvo vēl nebijušu nozares krīzi, kad, balstoties uz force majeure apstākļiem, reklāmdevēji tūlītēji un masveidīgi atsauc reklāmas kampaņas, radot milzīgus zaudējumus nozarē. Tikai martā zaudējumu apjoms svārstās no 40% līdz pat 70%.

Ņemot vērā, ka komerciālo mediju galveno ieņēmumu daļu veido ieņēmumi no reklāmas pārdošanas, lielai daļai mediju šāds kritums nozīmē darbinieku skaita samazināšanu, pat mediju slēgšanu jau tuvākajos mēnešos. Vispirms tas ietekmē vietējā satura radīšanu, kas ir dārgākā izmaksu pozīcija un tādēļ primāri tiek samazināta, radot būtiskus riskus sabiedrības informēšanā un apziņošanā par Covid-19 izplatības ierobežošanu.

Nacionālās drošības koncepcijā ir uzsvērts, ka Latvijas mediju telpa ilgstoši un sistemātiski cieš no zema finansējuma un mediju daudzveidības samazināšanās vai izzušana var apdraudēt un radīt nopietnus riskus nacionālajai drošībai. Ja komerciālie mediji nespēs tuvākajā laikā nodrošināt vietējā satura nepārtrauktību, tas var kļūt par izšķirīgi smagu triecienu Latvijas informatīvās telpas aizsardzībai, jo skatītāji un klausītāji migrēs uz citas valsts mediju telpu, attālinoties no Latvijas aktualitātēm un mūsu valsts vērtību sistēmas. Šādas sekas nav pieļaujamas, taču bez tūlītējas rīcības, atgūt Latvijas mediju telpas lietotāju būs ilgs un sarežģīts process.

Latvijas sabiedriskie mediji saņem ikgadēju valsts dotāciju sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai un ir pamata kvalitatīvas un uzticamas informācijas avots sabiedrībai, taču kopumā LTV un LR  finansējums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā, un šobrīd vēl cieši saistīts ar darbību reklāmas tirgū.

Šajā situācijā ir būtiski veidot plānveidīgu un paredzamu sabiedrisko mediju finansējumu, lai nodrošinātu to ilgtspēju. Īpaši svarīga ir iziešana no reklāmas tirgus, kas Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā ir noteikta no 2021. gada.

Sabiedrības informētība ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem ārkārtējās situācijas pārvarēšanai. Ārkārtējās situācijas laikā tieši no mediju nozares ātras, korektas un profesionālas darbības ir atkarīga sabiedrības informētības pakāpe – būtiski, lai pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu sasniedz daudzveidīga, patiesa un faktos balstīta informācija gan par piesardzības pasākumiem, kas jāievēro ikvienam sabiedrības loceklim, gan jaunākajiem paziņojumiem, norādījumiem, ierobežojumiem, tendencēm un secinājumiem. Īpaši ārkārtējās situācijas laikā ir būtiski nodrošināt kvalitatīvas žurnālistikas pastāvēšanu un pieejamību pēc iespējas lielākai daļai sabiedrības, jo tikai tādā veidā iespējams izvairīties no nepamatotas panikas sabiedrībā un situācijas, kurā daļa sabiedrības var saskarties ar dezinformāciju un pieņemt to kā patieso.

Mediju nozares stiprināšana un iekļaušana ārkārtējā situācijā atbalstāmo nozaru sarakstā ir būtisks priekšnoteikums, lai, analizējot situāciju, sabiedrībā saglabātos miers un tai tiktu nodrošināta pilnvērtīga un visaptveroša informācijas plūsma.

Mediju nozares stabilizēšana ir būtiska krīzes pārvarēšanai. Padome aicina:

1) iekļaut mediju nozari ārkārtējā situācijā atbalstāmo nozaru sarakstā;

2) rast risinājumu sabiedrisko mediju darbinieku dīkstāvei, atbrīvot sabiedriskos medijus no PVN samaksas valstij, kā arī izvērtēt iespēju nodrošināt citus nodokļu atvieglojumus;

3) piešķirt valsts atbalstu vismaz viena miljona eiro apmērā komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem satura veidošanai;

4) pēc pilna abu sabiedrisko mediju reklāmas ieņēmumu samazinājuma radīto zaudējumu apkopojuma, valstij tos kompensēt;

5) pārskatīt reklāmas izvietošanas ierobežojumus likumos;

6) nodrošināt adekvātu finansējumu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus 2021. gadā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...