„Sabiedriskais” medijs tendenciozi atspoguļo diskusijā izrunāto par ģimenes definīciju
Jāzeps Baško juniors06.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Labdien, Oliņa kungs! Rakstu Jums kā LSM.lv Interneta platformu direktoram. Man pie Jums norādīja vērsties Latvijas Radio. Šodien no pulksten 13:05 līdz 13:45 es tiešraidē klausījos Latvijas Radio 1 raidījumu "Krustpunktā". Tagad es iepazīstos ar LSM.lv lasāmo rakstu "Tiesībsargs par vēlmi grozīt ģimenes definīciju: Satversmi nevajag padarīt par instrukciju vai enciklopēdiju".
Šis raksts atreferē Tiesībsarga teikto, kā arī beigās atstāsta vienu nebūtisku repliku no viena diskusijas dalībnieka, bet nepastāsta ne par grozījumu būtību, ne to, kas ir pats galvenais šajā diskusijā runātais, par grozījumu kontekstu — par apstākļiem, kuru dēļ šie grozījumi vispār ir tikuši iesniegti.
Raidījuma ietvaros vairākās replikās uz Tiesībsarga kritiku grozījumiem ļoti izsmeļošu kritiku, tai skaitā par to, kāpēc grozījumi atkāpjas no Satversmē ierastās lakoniskās valodas, sniedza Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko. Izrakstu šeit pirmo viņas repliku:
[23:15] Jūlija Stepaņenko: Jā, labdien, kolēģi. Es gribētu sākt ar to, ka es tiešām dzirdēju daudz dažādus viedokļus šodien, arī Tiesībsarga viedoklis bija visai interesants, arī Ilutas Lāces, es mazliet pieskaršos abiem diviem viedokļiem.
Ja mēs runājam par šo redakciju, kuru jūs šobrīd apspriežat, tad šajā redakcijā, protams, ir iekļauta vesela valsts sociālā piedāvājuma pakete, kurš ir tā kā tāds vēlmju un uzdevumu saraksts, kas valstij būtu prioritāri jāpilda. Lakonisms, Tiesībsarga ietvaros, tātad, droši vien šajā gadījumā, šajā pantā mēs to neatradīsim, bet kāpēc — tāpēc, ka Satversmes tiesa 12. novembrī, izmantojot šo Satversmes lakonismu, faktiski ielauzās likumdevēja lauciņā, mēģinot definēt, pa savam mazliet, šo te ģimenes definīciju.
Tāpēc, jā, mums pienācis laiks, kad mums ir jādefinē, kas ir ziema, kas ir vasara, kas ir balts un kas ir melns. Un, ja kādam rodas dažādas interpretācijas, tad šajā gadījumā, protams, tautas atbilde ir šāda. Tātad tautas atbilde ir aizsardzība 110. pantam, precizējot, ko tad mēs esam visi domājuši ar ģimenes definīciju...
Šis te grozījumu konteksts un paskaidrojums, kāpēc grozījumi atkāpjas no Satversmes ierastās lakoniskās valodas, ir ļoti būtisks, lai saprastu, ka grozījumi nav kaut kāds amatieru piedāvājums no zila gaisa.
Vienīgais veids, kā LSM ziņu redakcija ir uzskatījusi par vajadzīgu pārstāvēt raidījumā skaidri paustos iebildumus Tiesībsarga interpretācijai, ir dodot Dmitrija Trofimova ne pārāk būtiskās iebildes par grozījumu iesniegšanas procedūru.
Uzskatu, ka deputātes teiktā neiekļaušana raidījuma atstāstījumā un iebildumu reprezentēšana ar vienu procedurālu atrunu ir tendenciozs diskusijā izrunātā atspoguļojums un pārkāpj Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pantus nr. 2 un 3.
Nosūtu šo vēstuli arī NEPLP.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
