Sabiedriskā radio žurnālisti saistībā ar Mamikinu ieminas par abortu, par "saskaņiešiem" runā kā par "prostitūtu sarakstu"
L. Lapsa20.08.2014.
Komentāri (92)
Iesaki rakstu: 
Neraugoties uz to, ka likums Latvijas radio it kā noteic ļoti stingras profesionālās uzvedības un rīcības normas, šī sabiedriskā, valsts finansētā medija žurnālisti ceturtdien radio tiešraidē saistībā ar Eiropas parlamenta deputātu Andreju Mamikinu retoriski apjautājās "vai tu gadījumā labāk nebūtu bijis aborts", savukārt partijas Saskaņa sarakstu Saeimas vēlēšanām apzīmēja ar vārdiem "prostitūtu saraksts". Latvijas radio valdes priekšsēdētājs Jānis Siksnis Pietiek ceturtdien paziņoja, ka nekādus skaidrojumus viņš pašlaik sniegt nevēloties.
Atbilstoši likumam apstiprinātajā Latvijas radio Rīcības kodeksā minēta virkne stingru normu, ko it kā ievērojot sabiedriskā medija žurnālisti, kas tiek uzturēti par nodokļu maksātāju līdzekļiem.
"Žurnālistam, veidojot raidījumu, jāizvairās no personīgā viedokļa paušanas. Pirmkārt, jābalstās uz faktiem, tad jāizmanto informācija, kas palīdz saprast kontekstu, un jāpiedāvā pietiekami interesanti un daudzveidīgi viedokļi. Nav pieļaujama tendenciozitāte ne satura izklāstā, ne ziņu vai materiāla izkārtojumā, ne arī balss intonācijā vai vārdu izvēlē," nosaka šī kodeksa 5.2. punkts.
"Žurnālista attieksmei pret dažādām politiskām partijām un to pārstāvjiem jābūt neitrālai un objektīvai. Žurnālists nedrīkst paust simpātijas vai antipātijas kādai no politiskajām partijām. Raidījumos, kuros tiek analizētas politiskās partijas un to darbība, jābūt pārstāvētam pietiekami plašam politiskajam spektram," nosaka kodeksa 7. punkts.
Savukārt Rīcības kodeksa 16. punktā noteikts, ka "Latvijas Radio žurnālistiem jālieto literāri bagāta, laika garam atbilstoša valoda, kuras lietojumu programmā nosaka normatīvie akti. Nav pieļaujama žargona, vulgāru un rupju izteicienu lietošana".
Taču, neraugoties uz šīm it kā stingrajām prasībām, Latvijas radio štata žurnālisti Aidis Tomsons (raidījuma vadītājs) un Eduards Liniņš ceturtdien tiešraides raidījumā Krustpunktā jutās pilnīgi brīvi no kodeksa uzliktajiem ierobežojumiem.
Saistībā ar Mamikinu, kurā viņš esot zaudējis savas ilūzijas, Liniņš izteicās: "Biju par Mamikinu mazliet labākās domās. Līdz šim man šķita, ka viņš, ka viņam pasprūk tādi impēriski skābi pirdieni reizēm Latvijas valsts virzienā. Nu, atcerēsimies skaisto jautājumu, vai šī valsts nav pārpratums un kļūda, Latvijas valsts dzimšanas dienā, pēc kura varētu atjautāt viņam pašam, vai tu gadījumā labāk nebūtu bijis aborts, ja."
Savukārt raidījuma vadītājs Tomsons saistībā ar partijas Saskaņa (iepriekš Saskaņas centra) deputātu kandidātu Saeimas vēlēšanām izteicās: "Šīsdienas tas Saskaņas saraksts, nu, kļūst par tādu tā kā… vai, nu man tādus skaļos vārdus jāsāk, lietot, prostitūtu sarakstu. Kas tikai tur nav savākušies, vai ne, šajā brīdī tajā sarakstā, lūkojoties uz tiem uzvārdiem."
Ne Tomsons, ne Liniņš pagaidām nav vēlējušies atbildēt uz Pietiek uzdoto jautājumu, vai šādi viņu izteikumi, lai par ko arī tie nebūtu izskanējuši, atbilst Latvijas radio Rīcības kodeksa normām. Savukārt Latvijas radio valdes priekšsēdētājs Jānis Siksnis pagaidām nav vēlējies atbildēt ne uz vienu no šiem viņam uzdotajiem jautājumiem:
"1) vai minētie izteikumi atbilst Latvijas radio rīcības kodeksa 5., 7. un 12. punkta nosacījumiem?
2) ja nē, kā Jūs rīkosieties saistībā ar minētajiem faktiem?
3) kāda ir Jūsu kā sabiedriskā medija vadītāja personiskā atbildība saistībā ar minētajiem faktiem?
4) kā tieši Jūs rīkosieties, lai apliecinātu savu personisko atbildību kā sabiedriskā medija vadītājam?"
Siksnis nevēlējās atbildēt arī uz vēl vienu Pietiek jautājumu - vai, mainoties valdošajām partijām, viņa vadītajā sabiedriskajā radio tā darbinieki, pārkāpjot Rīcības kodeksa normas, tad varēs tikpat brīvi izteikties par, piemēram, prostitūtām no Vienotības vai kādas citas opozīcijas partijas un viņš, vēloties saglabāt savu amatu, to atbalstīs.
Latvijas radio vadītājs Pietiek norādīja, ka nekavējoties viņš uz šiem jautājumiem atbildēt nevēloties, bet to darīšot "likumā noteiktajā termiņā". Viņš par sabiedriskā radio objektivitāti aicinot "spriest, vērtējot programmu saturu kopumā".
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
