Sabiedrībai nav nekādas daļas, kas un vai vispār uzrauga arestēto Lemberga mantu

Vienlaikus sūdzībā Jūs atkārtoti lūdzat sniegt atbildes uz vairākiem jautājumiem, proti:

1) vai Ģenerālprokuratūra laika posmā kopš 2007.gada līdz 2012.gadam, ieskaitot, ir saņēmusi no advokāta Rūdolfa Meroni kādus pārskatus vai līdzīgus dokumentus saistībā ar viņa darbībām un to rezultātiem, pārvaldot, iespējams Ventspils domes deputātam Aivaram Lembergam un/vai viņa ģimenes locekļiem piederošos arestētos īpašumus?

2) ja jā, kad un kādi pārskati, vai līdzīgi dokumenti saņemti, kuras iestādes rīcībā tie pašlaik atrodas, kā iespējams ar tiem iepazīties?

3) ja šādi dokumenti nav saņemti, kā Jūsu vadītā iestāde skaidro to, ka laikā, kad Aivara Lemberga lieta vēl nav bijusi nodota iztiesāšanai, Jūsu vadītā iestāde nav uzskatījusi par vajadzīgu rūpēties par šo īpašumu pārvaldīšanu?

Izskatot Jūsu sūdzību un pārbaudot virsprokurora M.Adlera sniegtās atbildes likumību un pamatotību, konstatēju, ka sniegtā Jums atbilde ir likumīga un pamatota, un nepastāv likumīga pamata Jums sniegt informāciju šādu apsvērumu kopsakarībā.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma (turpmāk — KPL) 124.panta otro daļu, kriminālprocesā pierādāma noziedzīga nodarījuma sastāva esamība vai neesamība, kā arī citi Krimināllikumā (turpmāk — KL) un KPL paredzētie apstākļi, kuriem ir nozīme konkrēto krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā. Savukārt KPL 123.pants nosaka, ka pierādīšana ir kriminālprocesā iesaistītās personas darbība, arī KPL 127.panta otrā daļa paredz analogu regulējumu, nosakot to personu loku, kurām ir tiesības izmantot pierādījumus, proti, pierādījumus var izmantot tikai kriminālprocesā iesaistītās personas.

Saskaņā ar KPL 375.panta pirmo daļu, kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda KPL paredzētajā kārtībā.

KPL 451.panta pirmā daļa nosaka, ka tikai apsūdzētais, viņa aizstāvis, prokurors, cietušais un viņa pārstāvis krimināllietas iztiesāšanas laikā drīkst iepazīties ar materiāliem, kas papildus pievienoti krimināllietai pēc tās saņemšanas tiesā, izdalīt no tiem izrakstus, norakstus un lūgt izgatavot to lietas materiālu kopijas, kuri aizskar šīs personas intereses un tiesības, izņemot KPL paredzētos gadījumus, bet, pastāvot objektīvai nepieciešamībai, drīkst iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem un lūgt izgatavot to lietas materiālu kopijas, kuri aizskar šīs personas intereses un tiesības.

Izskaidroju, ka Jūs līdz šā kriminālprocesa nodošanai tiesai (2008.gada 1.augusts), kā arī šobrīd neesat atzīts par kriminālprocesā iesaistīto personu.

Saskaņā ar KPL 39.panta pirmās daļas trešo punktu, prokuroram kā procesa virzītājam ir pienākums noteikt tiesai nododamās krimināllietas un arhīva lietas materiālu kopumu, tātad, vienlaikus iekļaujot materiālos arī nepieciešamās ziņas par faktiem, proti, tajā skaitā tādas, kas attiecas uz mantisko jautājumu noregulējumu kriminālprocesā. Minētie jautājumi tika skatīti gan pirmstiesas kriminālprocesā, gan arī tiek skatīti un tiks skatīti iztiesāšanā.

KPL stingri reglamentē kārtību, kam un kādos gadījumos minētie materiāli ir izsniedzami, kā arī nosaka to personu loku, kurām ir tiesības ar tiem iepazīties un kādos gadījumos, šāds regulējums nodrošina KPL mērķa sasniegšanu - noteikt tādu kriminālprocesa kārtību, kas nodrošina efektīvu KL normu piemērošanu un krimināltiesisko attiecību taisnīgu noregulējumu bez neattaisnotas iejaukšanās personas dzīvē. Saskaņā ar KPL 12.panta ceturto daļu, amatpersonai, kura veic kriminālprocesu, ir pienākums aizsargāt personas privātās dzīves noslēpumu un komercnoslēpumu. Ziņas par to drīkst iegūt un izmantot tikai tad, ja tas ir nepieciešams pierādāmo apstākļu noskaidrošanai.

Vienlaikus izskaidroju, ka šobrīd minētais kriminālprocess tiek izskatīts Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijā, un saskaņā ar KPL 375.panta otro daļu, pēc kriminālprocesa pabeigšanas un galīgā nolēmuma stāšanās spēkā ar krimināllietas materiāliem drīkst iepazīties tiesu, prokuratūras un izmeklēšanas iestāžu darbinieki, personas, kuru tiesības bija aizskartas konkrētajā kriminālprocesā, kā ari personas, kuras veic zinātnisko darbību. Norma arī paredz, ka visi galīgie nolēmumi krimināllietās, nodrošinot ar likumiem noteiktās informācijas aizsardzību, ir pieejami publiski.

Līdz ar to, virsprokurora M.Adlera sniegtā atbilde, ar kuru ir atteikts Jūs informēt par kriminālprocesā iegūtu materiālu saturu un to būtību, ir pamatota un likumīga.

Atbilstoši Prokuratūras likuma 6.panta trešajā daļā noteiktajam, šī mana atbilde ir galīga un nav pārsūdzama.

Novērtē šo rakstu: