Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikam jau nolēmusi uzlēkt uz eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas izkārtotā kapa slavas lietas, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) pavisam konkrēti sarāja dažus žurnālistus un tautiešus, aicinot cienīt Valsts prezidenta institūciju. Man savukārt nekas cits neatliek kā ielēkt neslavas vilnī, arvien prasot augstākajām valsts amatpersonām ne tikai rīkoties tiesiski, bet arī skaidrot savu rīcību.

Mūrniece šodienas paziņojumā sabiedrībai atgādina, ka Valsts prezidents ir viens no valsts simboliem. Šobrīd ir vērojami centieni to diskreditēt, vēršoties pret Vairu Vīķi-Freibergu, uzskata Mūrniece. Saeimas priekšsēdētāja norāda, ka ikviens, kuram parlaments ir uzticējis veikt prezidenta pienākumu, «apzinās, ka tas ir mūža amats – arī formāli beidzoties amata pilnvarām, uz šo cilvēku gulstas liela atbildība un viņš turpina pārstāvēt tautu un valsti». Tiktāl viss skaidrs.

Taču Mūrniece turpina: «Apvainojumi un cieņu aizskarošā retorika, kas šobrīd izskan publiskajā telpā, ir mēģinājums vājināt mūsu valsti. Tas notiek necienīgā veidā – gan pret institūciju, gan cilvēku. Prezidenti ir pelnījuši cieņpilnu attieksmi.»

Izlasot tādus izteikumus Saeimas interneta vietnē, kur šim īpašajam Mūrnieces viedoklim piešķirta centrālā vieta, man tomēr gribētos arī redzēt konkrētus piemērus, kas Saeimas priekšsēdētājai atļāvuši nākt klajā ar tik stingru viedokli. Viņa tomēr nav kundzīte nošmulētā priekšautā savā deviņstāvenes virtuvē, lai pie pannām gānītos par visu, kas vien ienāk prātā.

Noprotams, ka Mūrniece nav spējusi noturēties saistībā ar laikraksta «Diena» aizsākto diskusiju par to, kā bijusī Valsts prezidente Vīķe-Freiberga tikusi pie septiņvietīga kapa Pirmajos Meža kapos, kur «parastajiem» cilvēkiem tādi nav pieejami.

Bijusī prezidente līdz pat šim brīdim nav izjutusi pienākumu nopietni un argumentēti izskaidrot, vai vispār un kā tad tā tikšana pie kapavietas notikusi. Tā vietā viņas profilā sociālajā tīklā «Facebook» vispirms tika publicētas divas dainas, kurās izteiksmīgākā rindiņa ir «bur man buri, skauž man skauģi». Lielai daļai sabiedrības, tajā skaitā citkārt pēc atklātības un taisnīguma prasīgiem žurnālistiem, ar šīm divām dainām bija gana, lai slavētu bijušo prezidenti un lādētu nekauņas žurnālistus, kas uzdrošinās prasīt nopietnu skaidrojumu.

Saprotot, ka atbalsts arvien ir ievērojams, pēc laiciņa bijušās prezidentes profilā parādījās plašāks un emocionālāks ieraksts, kurā viņa arvien neskaidro, kā pie kapa tikusi. Vien noprotams, ka tas primāri ticis domāts nevis pašai, bet pirms 50 gadiem mirušam bērnam. Šis ieraksts ieguvis lielu citu sociālā tīkla lietotāju atbalstu un plaši citēts medijos.

Izdibināt skaidrību, kā tad īsti un cik godīgi pie kapa tikts, neviens cits medijs nav pūlējies.

Acīmredzot nesvarīguma vai baiļu nonākt neslavā dēļ. TV3 ziņas pat atļāvušas bijušajai prezidentei paziņot, ka «mana ticība manas tautas spējām ir iedragāta».

Es par tādām Vīķes-Freibergas atbildēm un izteikumiem esmu mērenā šokā un spiests atzīt, ka arī mana kā viena no diviem miljoniem ticība manas valsts prezidentam ir iedragāta.

Es ne mirkli neapšaubu Vīķes-Freibergas izcilību un nenovērtējamo devumu šai valstij laikā, kad viņa bija prezidente un arī pēc tā. Taču es gribu, lai manas valsts prezidenti nav augstprātīgi likumpārkāpēji, kas drīkst neskaidrot savu rīcību. Būtībā šāda eksprezidentes rīcība ir lielisks piemērs, kā valsts institūcijām komunicēt ar sabiedrību un medijiem. Tā vietā, lai ko izskaidrotu, pietiks ar rindiņu no dainām - «bur man buri, skauž man skauģi».

Pēc būtības gan Vīķe-Freiberga, gan Saeimas priekšsēdētāja Mūrniece ir pateikušas, ka jums te, Latvijā, nebūs nekādas vārda brīvības un tiesību saņemt politiķu skaidrojumus. Lai gan abas droši vien no galvas zina, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pants uzliek valstīm pienākumu neiejaukties tiesību uz vārda brīvību īstenošanā.

Teju pārdesmit gadu senos tiesu prakses apkopojumos ir lasāms, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir vairākkārt uzsvērusi vārda brīvības nozīmīgo lomu demokrātiskā sabiedrībā, akcentējot, ka «vārda brīvība attiecināma ne tikai uz «informāciju» vai «idejām», kas tiek uztvertas labvēlīgi vai neitrāli, bet arī uz tām, kas apvaino, šokē vai uztrauc valsti vai kādu sabiedrības daļu». Mūrniecei jo īpaši nāktos ņemt vērā tiesas atziņu, ka, vērtējot nepieciešamību ierobežot preses brīvību, lai aizsargātu personas cieņu vai citas tiesības, ir jāņem vērā, ka saskaņā ar ECT praksi politiķiem un varas pārstāvjiem ir jāpieņem lielāka kritika nekā vidusmēra iedzīvotājiem.

Saskaņā ar tiesu praksi «pieļaujamās kritikas robežas attiecībā uz politiķi ir plašākas, nekā kritizējot privātpersonu. Atšķirībā no pēdējā politiķis neizbēgami sevi nostāda katra vārda un rīcības ciešai uzraudzībai gan no žurnālistu, gan plašas sabiedrības puses, un tādēļ viņam ir jābūt ar lielāku tolerances pakāpi».

Pat Latvijas Augstākās tiesas Senāts, atsaukdamies uz ECT praksi, ir atzinis, ka politiķis «neizbēgami un apzināti atklāj sevi gan žurnālistiem, gan sabiedrībai kopumā katra sava vārda un rīcības rūpīgai izpētei, un tādēļ viņam ir jāizrāda lielāka iecietība».

Ņemot vērā visu balagānu ap prezidentes kapu, es ieteiktu trīs lietas.

Pirmkārt, Vīķei-Freibergai ir jāizskaidro sava rīcība un jābeidz iztaisīties par neaizskaramu.

Otrkārt, likumdevējam iespējami steidzami jāatrisina normatīvu caurums, kurā pazudis prezidentu kapu jautājums.

Treškārt, Saeimas priekšsēdētājai Mūrniecei ļoti rūpīgi būtu jāizvēlas, vai ar īpašiem paziņojumiem, cenšoties pagozēties svešas slavas saulē, viņa neapkauno mūsu valsti, neignorē starptautiski nostiprinātas sabiedrības tiesības un nevedina domāt, ka ziņkārīgajiem draud totalitāras valsts režīma pātagas.

* Latvijas Radio Ziņu dienesta korespondents, raksts pārpublicēts no lsm.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...