Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas, ka mūsu „pētnieks” izsakās par grāmatu, ko nav lasījis, ir viņa akadēmiskās brīvības izpausme, - šādi jaunpārvēlētais Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons pēc mēnesi ilgām pārdomām ir oficiālā vēstulē komentējis šīs augstskolas „pētnieka” un asociētā profesora Klāva Sedlenieka publiski paustās pārdomas par Lato Lapsas „rasistisko” grāmatu „Muzungu vismelnākajā Āfrikā”, šo grāmatu nemaz neizlasot un pat nepāršķirstot, bet paziņojot, ka "jaunākā Lato Lapsas grāmata, pēc apraksta spriežot, ieturēta sliktākajās 19. gadsimta koloniālisma un eksotizācijas tradīcijās”. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē augstskolas sagatavoto skaidrojumu:

„Rīgas Stradiņa universitāte (turpmāk – RSU) sakarā ar Lato Lapsas uzdotajiem jautājumiem, sniedz secīgi tālāk norādītās atbildes.

Jautājumi:

1) Kādi ir Jūsu iestādē nodrošināmās izglītības kvalitātes standarti? Kur un kā tie ir fiksēti? Atbildei pievienojiet attiecīgos dokumentus.

2) Kā tieši Jūsu iestādes mācībspēki savā darbā ievēro Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos bieži pieminēto akcentu uz pētniecību un kvalitāti kā augstāko vērtību?

3) Kas un kādā veidā, ar kādu metodiku, cik bieži pārbauda to, kā tieši Jūsu iestādes mācībspēki savā darbā ievēro Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos bieži pieminēto akcentu uz pētniecību un kvalitāti kā augstāko vērtību?

4) Cik bieži un kādās situācijās Jūsu iestādes mācībspēki studentiem vērtējumus par dažādiem procesiem, parādībām, faktiem, radošās darbības objektiem izsaka, pirms tam ar vērtējamo objektu neiepazīstoties vispār vai iepazīstoties pavirši un nolaidīgi?

5) Vai šādu vērtējumu paušana aprakstītajās situācijās atbilst Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos pieminētajām vērtībām un vīzijai? Atbildi pamatojiet.

6) Vai manis aprakstītais gadījums ir tikai viena konkrēta nekompetenta, neprofesionāla, nelīdzsvarota un pavirša Jūsu iestādes mācībspēka rīcība vai arī vispārpieņemts vērtējumu izdarīšanas standarts Jūsu iestādē?

7) Vai arī pasniedzamajos kursos, kurus esmu uzskaitījis, konkrētais mācībspēks studentiem dažādus vērtējumus izsaka, pirms tam pretēji Jūsu iestādes kvalitātes vērtībām neiepazinies ar vērtēšanas objektu? Ja jā, cik bieži tas notiek? Ja nē, kā Jūsu iestādes vadība ir par to pārliecinājusies?

8) Ja manis aprakstītais gadījums ir tikai viena konkrēta nekompetenta, neprofesionāla, nelīdzsvarota un pavirša Jūsu iestādes mācībspēka rīcība, kādas tieši darbības Jūsu iestādē tiks veiktas, lai šādus gadījumus nepieļautu un neapdraudētu Jūsu iestādes reputāciju un priekšstatu par tajā iegūstamās izglītības sniedzēju kompetenci un kvalitātes standartu ievērošanu?

Atbildes:

1) Augstākās izglītības nozarē kvalitātes novērtēšanas sistēma Eiropas augstākās izglītības telpā balstās uz “Eiropas Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā”, kas apstiprināti Boloņas procesa Ministru sanāksmē Erevānā 2015. gada 15. maijā. Skatīt detalizētāku informāciju tiešsaistē:

https://aic.lv/portal/content/files/AIC%20ESG2015%20int-1_2.pdf .

Saskaņā ar šiem standartiem un vadlīnijām Latvijā ir izveidota nacionāla kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kuras ietvaros tiek organizēta studiju programmu licencēšana, studiju virzienu akreditācija un augstākās izglītības institūciju akreditācija. Šos procesus regulē Augstskolu likums un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi:

a)     Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi". Pieejams tiešsaistē: https://likumi.lv/ta/id/303956

b)     Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 794 "Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi". Pieejams tiešsaistē: https://likumi.lv/ta/id/303892

c)     Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 795 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi". Pieejams tiešsaistē:  https://likumi.lv/ta/id/303957

Informācija par RSU studiju programmu licencēšanas statusu, studiju virzienu akreditācijas statusu, kā arī RSU akreditāciju pieejama Akadēmiskās informācijas centra Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras izveidotajā informācijas sistēmā (e-platformā):

a)     https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fhei%2Fprograms&id=7

b)     https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fstudy-direction%2Flist&ProgramName=&Hei=7&IKKDescriptionShort=&StudyYears=&StudyMonths=&Lang=&Key=&IIK=&KP=&IIKSecondLevel=&Degree=&Qualification=&AccreditationStatus=yes&AccreditationTerm=&AccreditationTo=&JointStatus=&detail-search=

c)     https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fhei%2Fview&id=7

Attiecīgi no minētās informācijas var gūt pilnvērtīgu priekšstatu par konkrētas augstskolas un tās realizēto studiju programmu atbilstību starptautiski atzītiem standartiem.

2 - 3) Atbilde uz 2. un 3.jautājumu –  

a) Zinātnes snieguma starptautiskais izvērtējums

Latvijas zinātnisko institūciju darbības kvalitātes izvērtēšanai regulāri tiek rīkots “Zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums”, ko organizē saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 41. pantu un Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 619 "Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma organizēšanas kārtība".

Informācija ar RSU zinātniskās darbības starptautiskā novērtējuma aktuālajiem rezultātiem pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā:

https://www.izm.gov.lv/lv/2019-gada-zinatnisko-instituciju-starptautiskais-novertejums

b) Starptautiskie reitingi

RSU piedāvātās augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti apliecina arī mūsu universitātes novērtējums starptautiskajos reitingos. No kopā aptuveni 28 000[1] Pasaules universitātēm reitingos tiek vērtēta tikai neliela daļa. Piemēram, QS (Quacquarelli Symonds) veidotajā pasaules universitāšu reitingā tiek vērtētas 1500 universitātes. Šajā reitingā RSU ieņem 801.-1000. vietu – informāciju par RSU sniegumu dažādos kritērijos aicinām skatīt reitinga mājas lapā:

https://www.topuniversities.com/universities/riga-stradins-university

Vēl vienā no lielākajiem Pasaules universitāšu reitingiem – izdevuma “Times Higher Education” reitingā “World University Rankings 2023” RSU ierindojas 601.-800. vietā. Savukārt šī paša izdevuma veidotajā reitingā “Impact Rankings 2022” RSU ieņem 301.-400. vietu. Informāciju par RSU sniegumu dažādos kritērijos aicinām skatīt reitinga mājas lapā:

https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/riga-stradins-university

2022. gada reitingā “U-Multirank” RSU sasniegusi līdz šim labāko rezultātu reitinga darbības laikā, saņemot vairākus “A” un “B” vērtējumus. Informāciju par RSU sniegumu aicinām skatīt reitinga mājas lapā:

https://www.umultirank.org/study-at/riga-stradins-university-rankings/

RSU jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas līderpozīcijās starp Latvijas augstskolām akadēmisko un pētniecības institūciju starptautiskajā reitingā “SCImago”. 2022. gada reitingā “SCImago Institutions Rankings” RSU ieņem 641. vietu pasaulē, kas ir par 35 vietām augstāk nekā iepriekšējā gadā. Informāciju par RSU vērtējumu lūdzam skatīt reitinga mājas lapā:

https://www.scimagoir.com/institution.php?idp=5074

            4-8) Atbildes uz 4. – 8.jautājumu.

Varam apliecināt, ka Klāvs Sedlenieks ir mūsu universitātes asociētais profesors. Augstu novērtējam Jūsu interesi par asociētā profesora K.Sedlenieka izteikumiem sociālajos medijos. Uzskatām, ka augstskolu mācībspēkiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums publiski paust savu viedokli par sabiedriski nozīmīgiem notikumiem, par kādu neapšaubāmi uzskatāma arī Jūsu jaunākās grāmatas iznākšana. Profesora Sedlenieka publikācijas sociālajā medijā "Twitter" ir paša autora veikums, kas nav ticis izdarīts viņa darba devēja - Rīgas Stradiņa universitātes - uzdevumā.

Papildus paskaidrojam, ka mūsu valstī pastāv domas un vārda brīvība, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 100. pants. Saskaņā ar to ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību – tiesībām brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, kā arī paust savus uzskatus. 

Papildus tam uzsverams, ka augstskolas akadēmiskā personāla tiesības saistās ar akadēmiskās brīvības realizāciju ne tikai augstskolas ietvaros, bet arī ārpus tās. Akadēmiskā brīvība ir atsevišķas, demokrātiskas pamattiesības, kas daļēji balstās tiesībās uz izglītību, un tās ir daļa no domas, viedokļa un vārda brīvības. Pienākums respektēt akadēmisko brīvību ir minēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 13. pantā. Akadēmiskā brīvība paredz, ka akadēmiskā kopiena var iesaistīties pētniecībā, mācīšanā, studijās un komunikācijā sabiedrībā, nebaidoties no atriebības.[2]

RSU paskaidro, ka atbalsta vārda brīvības un akadēmiskās brīvības realizāciju no akadēmiskā personāla puses komunikācijā sabiedrībā arī ārpus darba tiesisko attiecību ietvara un studiju procesa nodrošināšanas augstskolā.

Ar cieņu rektors Aigars Pētersons


[1] Rider, Sharon & Peters, Michael & Hyvönen, Mats & Besley, Tina. (2020). World Class Universities A Contested Concept: A Contested Concept, p. 276 https://doi.org/10.1007/978-981-15-7598-3

[2] NĀKOTNES AUGSTSKOLAS 2030 LATVIJAS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS UN AUGSTSKOLU ATTĪSTĪBAS NACIONĀLĀ KONCEPCIJA 2021.–2030. GADAM. AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PADOME. Pieejams tiešsaistē: Nākotnes augstskolas 2030 (aip.lv)

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...