Roni nolemj neupurēt; Štokenbergam esot dots mandāts lobēt jaunu vilcienu konkursu
PIETIEK22.05.2012.
Komentāri (27)
Iesaki rakstu: 
Par publisku skandālu izraisījušās a/s Pasažieru vilciens jaunās valdes iecelšanu formāli atbildīgā bezpartejiskā satiksmes ministra Aivja Roņa krēsls trešdien sašūpojās, tomēr viņa demisija vismaz pagaidām nav dienaskārtībā, jo tie, kas vēlētos ministru, tostarp satiksmes ministra, portfeļu pārdali valdībā, baidās to darīt neprognozējamo seku dēļ, Pietiek uzsver avoti koalīcijā.
Tikmēr ar skandālu a/s Pasažieru vilciens valdē ieceltais Vienotības politiķis Aigars Štokenbergs piektdien uz sarunām Briselē ar Eiropas Komisijas pārstāvjiem dodas ar mandātu neaizstāvēt jau noslēgto līgumu ar spāņu CAF par 600 miljonu eiro vērto jauno vilcienu iepirkumu, bet lobēt ES 140 miljonu eiro lielā līdzfinansējuma daļēju pārdali par labu pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā politiskas dividendes sološiem ceļu būves projektiem, Pietiek prognozē avoti Satiksmes ministrijā un premjeram tuvējā lokā. Atlikušo naudu plānots izmantot mazāka apjoma vilcienu iepirkumam, kurā jau pašlaik tiek prognozēta Vienotības pārstāvju iepriekš netieši lobētā šveiciešu Stadler uzvara.
Pats Ronis kādā privātā sarunā trešdien izmetis joku par to, ka aiz loga iestājies saulains laiks un brīva vasara nebūtu slikti, tomēr, pēc visa spriežot, tā ir tikai koķetērija ar nelielu devu brīdinājuma partijām, un ministrs prom iet pašlaik netaisās, apzinoties, ka par spīti Vienotības spices publiskajiem apgalvojumiem sabiedrībai ir vismnaz šaubas, vai 11. Saeimas vēlēšanās vēlētāju uzticību neieguvušais eksministrs Aigars Štokenbergs amatā a/s Pasažieru vilciens valdē tomēr nav ticis iecelts, pateicoties valdības koalīcijas līgumā nostiprinātajai Vienotības politiskajai ietekmei pār bezpartejisko Roni.
Pietiek zināms, ka Vienotības spicē, ņemot vērā publisko kritiku, kādu partija izpelnījusies par eksministra Štokenberga iekārtošanu a/s Pasažieru vilciens valdē, kā teorētiski iespējams apsvērts arī scenārijs kritiku par notikušo uzvelt bezpartejiskā satiksmes ministra Roņa pleciem un pieprasīt uzņēmuma valdes atlaišanu, kas pēc būtības nozīmētu neuzticības izteikšanu ministram.
Tomēr šāds scenārijs atmests, jo šādā gadījumā Vienotībai būtu jāatsakās no ietekmes uz vilcienu iepirkumu, ko tā var realizēt caur Štokenbergu, turklāt satiksmes ministra Roņa iespējamā demisija varētu izraisīt grūti vadāmu seku ķēdi, kas varētu novest pie valdības krišanas un grūti prognozējamām sarunām par jaunas valdības sastāvu. Kā Pietiek atzīst avoti Vienotībā, premjera partija rēķinās, ka pēc Roņa demisijas tai būtu grūti nodrošināt satiksmes ministra portfeli savam cilvēkam, jo uz to visticamāk pretendētu arī tā dēvētais „Olšteina sešinieks”.
Ar Štokenberga iecelšanu, kuru, pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, satiksmes ministram „silti ieteicis” Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un saskaņojis premjera Valda Dombrovska birojs, Vienotība ieguvusi arī tiešu ietekmi uz a/s Pasažieru vilciens vairāk nekā 600 miljonus eiro vērtā jauno vilcienu iepirkuma iznākumu. Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, jaunās a/s Pasažieru vilciens valdes delegācijas sarunās ar Eiropas Komisijas (EK) amatpersonām Briselē piektdien Štokenbergam dots mandāts neaizstāvēt jau noslēgto līgumu ar konkursa uzvarētāju spāņu kompāniju CAF.
Štokenberga faktiski vadītā delegācija EK piedāvāšot kompromisa variantu – jauna, mazāka apmēra vilcienu iepirkuma konkursa izsludināšanu un daļas Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma pārdali par labu ceļu būvei, kas būtu populāra pirms nākamvasar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām un tradicionāli saistījusies ar būvfirmu dāsniem ziedojumiem partiju kasēs. Kuluāros izskan aizdomas, ka jaunajā vilcienu iepirkumā spāņu CAF nomainīs Vienotības pārstāvju līdz šim netieši lobētais Šveices Stadler.
Runa ir par 140 miljoniem eiro (aptuveni 100 miljoni latu) no ES Kohēzijas fonda līdzekļiem, uz kuriem Latvija bija pieteikusies kā līdzfinansējumu kopumā vairāk nekā 600 miljonu eiro vērtajam jauno vilcienu iepirkumam, kur lielākie izdevumi saistīti ar jauno vilcienu apkopi un uzturēšanu nākamo 30 gadu periodā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
