Roņa skaidrojums: Eiropas Komisijas izteiktās bažas par „Pasažieru vilciena” iepirkumu neesot bijušas īstās bažas
L. Lapsa13.05.2012.
Komentāri (8)
Iesaki rakstu: 
Eiropas Komisijas šā gada februārī izteiktās bažas par AS Pasažieru vilciens pretrunīgo vilcienu iepirkumu neesot bijušas īstās bažas, tāpēc tās neskaitoties, - šāda pirmdien bija satiksmes ministra Aivja Roņa versija par viņa aizvadītās nedēļas apgalvojumu, ka ministrs neesot redzējis „nekādu Eiropas Komisijas vēstuli vai informāciju no Eiropas Komisijas attiecībā uz viņu bažām” par Pasažieru vilciena skandalozo vilcienu iepirkuma konkursu
Kā jau ziņots, aizvadītajā nedēļā satiksmes ministrs pēc tikšanās ar Valsts prezidentu publiski noliedza, ka Eiropas Komisija būtu paudusi bažas par noslēgto līgumu. „Nē, es neesmu redzējis nekādu Eiropas Komisijas vēstuli vai informāciju no Eiropas Komisijas attiecībā uz viņu bažām. Vismaz ne Satiksmes ministrijā,” saskaņā ar aģentūras LETA ziņoto sacīja ministrs.
Taču, kā rāda Pietiek publiskotā oficiālā sarakste, jau šā gada 27. februārī Finanšu ministrija bija nosūtījusi Roņa vadītajai Satiksmes ministrijai Eiropas Komisijas (EK) vēstuli ar tajā izteiktu viedokli, ka vilcienu iepirkuma grozījumu projekta redakcija „satur būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar konkursa nolikumā iekļauto līguma projektu, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības iepirkuma regulējumu un principiem”, līdz ar ko EK uzskatot, ka šādā gadījumā būtu jāveic jauns iepirkums.
Tieši saistībā ar to, ka Latvijas puse – pirmām kārtām Pasažieru vilciens, kura darbība ir Roņa atbildības jomā, un arī Satiksmes ministrija – nav ņēmusi vērā šo Eiropas Komisijas viedokli, ir ļoti iespējams, ka līguma parakstīšana ar spāņu kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) Latvijai draud ar sankcijām un daļas no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma atmaksu.
Konfrontēts ar šo dokumentu, ministrs pirmdien nāca klajā ar jaunu versiju, - runa esot tikai par bažām, kuras EK būtu izteikusi par Pasažieru vilciena jau parakstīto līgumu, savukārt pirms tā izteiktās bažas neskaitoties.
„Satiksmes ministrijai nav nekāda rakstiska Eiropas Komisijas (EK) informācija vai atzinums par noslēgto līgumu starp Pasažieru vilcienu (PV) un spāņu kompāniju CAF. Pēdējā informācija, kas saņemta no EK, ir februāra atbildes uz PV valdes uzdotajiem jautājumiem, kas ir sniegts, pirms PV un spāņu kompānija CAF noslēdza līgumu 02.04.2012., par ko satiksmes ministrs ir informēts,” pirmdien paziņoja Satiksmes ministrijas preses pārstāvis Aivis Freidenfelds.
Uz precizējošu jautājumu, vai tātad Ronis bija saņēmis Pietiek aprakstīto EK vēstuli un vai vēstulē izteiktās bažas, ministraprāt, nemaz nebija bažas, bet kaut kas cits, Freidenfelda atbilde bija: „Kā jau rakstīju, tad ministrs šo FM vēstuli ir redzējis. Izteiktās bažas FM vēstulē bija par PV februārī uzdotajiem jautājumiem EK, nevis par noslēgto līgumu, jo visa sarakste bija, pirms PV ar CAF noslēdza līgumu. Lai nepastarpināti noskaidrotu EK viedokli par līgumu ministrs sūta pārstāvjus uz Briseli tikties ar EK atbildīgajiem darbiniekiem.”
Kā jau ziņots, problēmas būtība, uz ko vēstulē Satiksmes ministrijai kā AS Pasažieru vilciens valsts kapitāldaļu turētājai jau pērnajā decembrī norādīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, slēpjas nesakritībā starp vilcienu iepirkuma faktiskajām šābrīža izmaksām un informāciju, ko Latvija sniedza projekta pieteikumā, vēl tikai pretendējot uz ES fondu naudu.
Tas Latvijai draud ar EK lēmumu par finanšu korekcijas piemērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām, konstatējot, ka ES līdzfinansētajā projektā ir notikuši iepirkumu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi. Tomēr Ronis publiski pauž nostāju, ka šīs esot tikai nepamatotas spekulācijas.
Lēmumu par 34 jaunu elektrovilcienu un 7 jaunu dīzeļvilcienu iepirkumu AS Pasažieru vilciens Iepirkumu uzraudzības birojs pieņēma jau pērnā gada augustā. Līgums, kura kopējā summa ir 610 757 053 eiro, paredz arī jauno vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Konkursa priekšmets ir sadalīts divās daļās un nākotnē paredz vēl 16 dīzeļvilcienu piegādi.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
