Iesaki rakstu: 
Rīgas satiksme (RS) par godprātīgo braucēju naudu ķērusies pie kampaņas „Padomā vēlreiz – nopērc biļeti!” Interesanti, cik daudzus zaķus šis pasākums padarīs par apzinīgiem pasažieriem vai kājāmgājējiem. Reklāmas veidotāju zīmējumā redzama RS vīzija – pēc bezbiļetnieku likvidēšanas tramvaji laimīgi kursē pustukši.
Garauši tiek vainoti „nenopirktos tramvajos, neizbūvētās pieturvietās, pārpildītos transportlīdzekļos utt.”. Tādēļ viņus vairākus mēnešus „uzrunās ne tikai tradicionālos informācijas veidos ar plakātiem transportlīdzekļu salonos, informatīviem materiāliem pieturvietās un video sabiedriskā transporta monitoros, bet arī ar baneriem". Manuprāt, īstenībā „transporta atjaunošana notiek lēnāk” tieši dēļ šāda veida naudas nelietderīgas izšķiešanas un kāda kabatā iešķiebšanas.
Savulaik e-talona ieviešana rīdziniekiem izmaksāja 14 miljonus latu, lai gan zinātāji lēš arī citas summas. Toreizējā Rīgas Domes nacionālās soļankas vadība bija dāsna un ļāva pirms jau nospraustās e-talona ieviešanas gadiņu pasmelt no nodokļu maksātāju naudiņas katla arī elektronisko kompostieru autoriem. Droši vien mīļā miera jeb koalīcijas stabilitātes labad. Tomēr mēnesi pirms vēlēšanām, kas nāca, solot jaunu slotu ar neprognozējamām ambīcijām, Rīgas sabiedriskajā transportā startēja elektroniskā norēķinu sistēma.
E-sistēmu apsaimnieko SIA Rīgas karte (51% pieder RS, 49% ASV kompānijai), un sakas Rīgas transportam uzliktas vismaz līdz 2020.gadam. Pēc tam RS par vienu latu varēšot pilnībā atpirkt e-ragavu vadības grožus. Acīmredzot gana ātrai peļņai tendēts bizness. Sākotnēji e-talona uzturēšanai bija iecerēts tērēt aptuveni 5,5 miljonus latu gadā. Taču jēdziens „aptuveni” izrādījās bezizmēra. Valsts kontrole, veicot revīziju, konstatēja, ka mīklainu RS darbību rezultātā e-lustes papildus prasīs apmēram 100 miljonus latu. Pēc šādām rebēm sabiedriskā transporta likstās apsūdzēt bezbiļetniekus šķiet vienkārši ciniski.
E-talons cenšas iespiesties arī citās sadzīves sfērās – mikroautobusos, vilcienos, stāvvietās utt. Gribēju pajokot, ka drīz bez e-papīra vairs pad... nevarēs, bet, skat, Rīgas tualetēm arīdzan plāno pielāgot e-talonus. Turklāt e-rūpala iniciatori ir nodrošinājušies pret saimnieciski politiskā klimata izmaiņām. AS Pasažieru vilciens par priekšlaicīgu atteikšanos no e-biļetēm nāksies šķirties no 25 000 latu. Rīgas kartes šeftmaņi gan draud piedzīt miljonu. Ja Rīgas Dome pēkšņi sadomās lauzt savu e-talona uzturēšanas līgumu, tad nāksies maksāt sodu 25 miljonu latu apmērā. Tiesa, šī summa visticamāk piesātinās tikai biezo galu, atstājot mazos gariņus bez siles. Citādi kāpēc gan, kad Rīgas cars pikti savilka uzacis, draudot atgriezt kompostierus, Rīgas kartes zēni, kā viņus nokristījis taksīšu Muižnieks, pazemīgi skrēja uz rāti meklēt kompromisu.
Nenoliedzami esošā Rīgas Dome ir veikusi svētīgu darbu, piešķirot vairākām sociāli neaizsargātām iedzīvotāju grupām tiesības pārvietoties sabiedriskā transportā bez maksas. Taču arī šajās kategorijās ietilpstošie nav pilnībā pasargāti no zaķu likteņa. Viņiem jāiegādājas bezmaksas biļete vai jāreģistrē brauciens ar personalizēto e-talonu. Faktiski pasažieriem pašlaik ir atvēlēta laboratorijas žurku loma, uzspiežot viņiem pret pašu gribu piedalīties dažādos e-pētījumos. Pētnieku intelektuālais darbs tiek apmaksāts no pētījumu objektu maciņiem.
Pilsētai daudz produktīvāka būtu vecvecā konduktoru sistēma. Pirmkārt, tā nodrošinātu algu Rīgas tantukiem (lai piedod kādreizējie retie vīriešu kārtas konduktori), bet nevis ieņēmumus dažiem firmačiem. Otrkārt, zaķi izzustu kā šķira. Kareivīga kasierīte nav elektroniskās kartes lasītājs, kuru var primitīvi ignorēt. Protams, agresīvi garauši vienmēr var atrasties, taču šādiem incidentiem valstī pastāv policija, pat divas. Bet santīmi, kas no skaidrās naudas plūsmas var ieslīdēt konduktoru kabatās, nekādi nav salīdzināmi ar e-sūknīša palīdzību izpumpētajiem miljoniem.
Ņemot vērā, ka RS darbība jau gandrīz par divām trešdaļām tiek dotēta, atliek spert izšķirošo soli – atzīt pasažieru pārvadāšanu sabiedriskā transportā par sociālo pakalpojumu un atcelt maksu par braukšanu tajā. Esmu lasījis vaimanas, ka braukšana par brīvu atvērs transporta durvis bezpajumtniekiem. Laikam jau braucam dažādos spēkratos vai pa citu maršrutu. Bomži jau sen kursē par brīvu, un kontrole viņiem neko nevar padarīt. No tiem, kam nekā nav, neko arī nepaņemsi. Uzskatu, ka par trūkumcietējiem jārūpējas sociālajiem dienestiem, bet pasažieru dress-kods ir pašvaldības policijas kompetencē.
Stereotipus sabiedriskā transporta jomā Baltijā pirmie lauzuši igauņi. Igaunijas galvaspilsētā ieviesta bezmaksas braukšana, kas izmaksāja mūsu e-talona sistēmas uzcepšanai līdzvērtīgu summu. Šis ir gadījums, kad patiešām vērts pārņemt kaimiņu pieredzi, piedevām izvairoties no būtiska mīnusa estiņu risinājumā. Tallinā sabiedriskais transports ir par brīvu tikai talliniešiem. Manuprāt, pilsētu nosacīti var salīdzināt ar daudzstāvu namu, bet transportu – ar liftu šajā ēkā. Liftu uztur visi mājas iemītnieki, arī tie, kas to nevēlas, piemēram, pirmos stāvos dzīvojošie. Bet naudas iekasēšanu par braucienu liftā ne no mājiniekiem, ne no viņu ciemiņiem mūsdienās nepraktizē.
Nav jēgas tvarstīt ārzemniekus un lauciniekus. Viņi netrauksies uz Rīgu tāpēc, lai pavizinātos bezmaksas transportā. Vieni ieradīsies izklaidēties, tātad atstāt savu naudiņu, otri – strādāt. Turklāt salīdzinoši niecīgais ienākums neatsvērs kārtējās notācijas kampaņas, bezjēdzīgus pētījumus, e-talona un kontrolieru uzturēšanu. Pēc personīgiem vērojumiem rodas iespaids, ka RS Kontroles dienests čum un mudž no atsaldētiem rīkļurāvējiem. Brīžam kontrolieri pat neslēpj, ka labprāt pieliktu bezbiļetniekus pie sienas. Trešā Reiha pilsētas leģendas šajā vidē ir cieņā. Lai nesaniknotu potenciālos vēlētājus, Rīgas politiskā vadība asinskārākajiem zaķu medniekiem jau ir izdevusi vilku pases. Bezmaksas transporta ieviešana palīdzētu pavisam atbrīvoties no šīs RS melnās sotņas.
Vienlaikus iespēja pārvietoties bez maksas motivēs daudzus privāto auto īpašniekus pārsēsties sabiedriskajā transportā. Tas mazinās sastrēgumus un atslogos satiksmi Rīgas ielās. Pazudīs galvenokārt sagrabējušās tarataikas. Glauno limuzīnu saimnieki diez vai nolaidīsies līdz braukšanai ķilavu bundžā.
Starp citu, uz bezmaksas transportu var pāriet, arī saglabājot e-sistēmu. Bagāts dara, kā grib. Neesmu skaudīgs. Ja varu braukt par brīvu, neesmu pret to, ka kāds no tā gūst labumu. Pašvaldību vēlēšanās esmu gatavs nobalsot par listi, kas nopietni plāno ieviest Rīgā bezmaksas sabiedrisko transportu un spēj to paveikt. Tūtiņdreijeri, kas piesolīs pat putnu pienu, lai tik padeldētu bikses domes krēslos, neskaitās. Žēl, ka neeksistē zaķu lobijs. Cibric, cibric, vēlēšanas tuvojas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
