Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Man
15.03.2017. 17:31Tur kādreiz strādāja deputātu līgas cienīgs kungs Ziedonis.... Uztaisīja hvz no rvz un noziedēja Ziedonis turpināt savu stratēģiju L Express ... runā skaisti.... :))
viedoklis
02.03.2017. 12:39RVR ir PSRS atlieka un sen jau tur neko nebuvee. Labi, ka beidzot bankroteja, jo taa darbojas tikai kaa kabatas firma.
Juoneitj
02.03.2017. 04:19Padomju laikā RVR strādāja kāds mans radinieks,. Vēl šodien atceros viņa vārdus - ja darbinieki tā strādās tālāk, tad ilgi šī (padomju)vara nenoturēsies... Redz, ka zagšanas tradīcijas RVR bija tik spēcīgas, ka neviena vara tur ilgi nenoturās...
vecais spekulants
01.03.2017. 17:49Ka parasti pie izlaupisanas vienmer ir klat krievu "investori".
nieva
01.03.2017. 06:57»
ko nu muldi
Krievu laikā tā saucamajā parlamentā bija 3x vairāk deputātu, vismaz 2x vairāk ministru nemaz nerunājot par visādiem "nomenklaturščikiem" kuru bija neskaitāms daudzums
Šīs valsts lielākajiem uzņēmumiem, ar pārsimts darbiniekiem ir direktors ar saviem vietniekiem, valde, padome, ministrija, deputātu komisija, saeima, partiju sponsori, lai piedod kāds nenosauktais.
nieva
01.03.2017. 06:50»
ko nu muldi
Krievu laikā tā saucamajā parlamentā bija 3x vairāk deputātu, vismaz 2x vairāk ministru nemaz nerunājot par visādiem "nomenklaturščikiem" kuru bija neskaitāms daudzums
Runa nav par LPSR, kur dzīvoja 2,6 milj iedz., kas apgādāja Krieviju ar lauksaimniecības un rūpniecības produkciju un kur ieveda izejvielas.
Runa ir par to, ka samazinoties iedzīvotāju skaitam, iztiekot bez rūpniecības, tikai ar minimālu lauksaimniecību nav nepieciešams tik milzīgs pārvaldes aparāts.
Šī valsts būtībā ir maza pilsētiņa.
janis
28.02.2017. 18:18Katram kokam divi gali.Tajā vienā cāļus skaita rudenī...,ja,vispār,būs ko skaitīt.
un tu
28.02.2017. 13:39»
ciniķis
Ja es pareizi atceros, tad priekš Latvijas elektrovilcienus ražos Francijas uzņēmums. Esmu pārliecināts,ka Latvijas koloniālā administrācija laipni pieņēma kukuļa maksājumu no frančiem, lai šīs lietas notiktu tieši tā un ne savādāk
Gribēji piešķirt rakstā minētajiem un neminētajiem klauniem izzagšanai 500 miljonus?
ko nu muldi
28.02.2017. 13:38»
nieva
Valstī reāli dzīvo 1,5 milj iedzīvotāju, (noņemot šeit dzīvojošos, bet strādājošos ārpus valsts), apmēram 20% no tiem ir oficiāli nodarbinātie - jautājums - kāpēc uz šo mazo skaitli ir nepieciešama saeima, ministrijas, valdes, padomes, komisijas...
Krievu laikā tā saucamajā parlamentā bija 3x vairāk deputātu, vismaz 2x vairāk ministru nemaz nerunājot par visādiem "nomenklaturščikiem" kuru bija neskaitāms daudzums.
ciniķis
28.02.2017. 13:18Ja es pareizi atceros, tad priekš Latvijas elektrovilcienus ražos Francijas uzņēmums. Esmu pārliecināts,ka Latvijas koloniālā administrācija laipni pieņēma kukuļa maksājumu no frančiem, lai šīs lietas notiktu tieši tā un ne savādāk.
nieva
28.02.2017. 11:56Tā nav tikai RVR problēma, tā ir visu šo loceklīšu un vāverīšu problēma - viņiem nav psihiatra slēdziena par pielaidi pie darba, kas saistīts ar naudu.
nieva
28.02.2017. 11:51Valstī reāli dzīvo 1,5 milj iedzīvotāju, (noņemot šeit dzīvojošos, bet strādājošos ārpus valsts), apmēram 20% no tiem ir oficiāli nodarbinātie - jautājums - kāpēc uz šo mazo skaitli ir nepieciešama saeima, ministrijas, valdes, padomes, komisijas...
Krievu laikā Rīgas pilsētas, ar 1 milj iedz., pārvaldei pietika ar CK un rūpnīcu direktoriem.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
