Repše un Pūce izvēlas neatklāt, cik saņem algā no "Latvijas attīstībai" sponsoriem
PIETIEK26.01.2014.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
Gadu mijā dibinātā partija Latvijas attīstībai, kurā īpaši izgaismojušās sponsoru intereses, nolēmusi neatklāt informāciju, cik lielu atalgojumu saņem tās amatpersonas – valdes priekšsēdētājs Einars Repše un ģenerālsekretārs Juris Pūce. Repše neatbildēja uz Pietiek nosūtītajiem jautājumiem par viņa ienākumiem partijā, tostarp neoficiāli no avotiem Attīstībā izskanējušo, ka decembrī viņam noteikts atalgojums, kas sasniedzis 8 000 latu.
Ņemot vēra Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) interesi par Pūces lēmumiem laikā, kad viņš bija Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs, kas saistās ar aizdomām par korupcijas riskiem, Pietiek aizvadītajā nedēļā uzdeva jautājumus par atalgojumu gan partijā Latvijas attīstībai, gan biedrībā Latvijas nākotnes forums, uz kuras bāzes tapa partija.
Pastiprinātā interese par konkrēto politisko spēku saistīta ar izteiktajiem korupcijas riskiem, kas izriet no Latvijas attīstībai ziedotāju un dibinātāju loka, kas bijuši un arī nākotnē var būt cieši saistīti ar nu jau bijušajām valsts amatpersonām, kas nu pievienojušās partijai.
Pūce amatu EM bija spiests pamest 27. novembrī pēc Pietiek rakstu sērijas, kurā izgaismojās, ka viņa dzīvesbiedres vadītā biedrība saņem dāsnus ziedojumus no uzņēmējiem, kas atkarīgi no EM lēmumiem un realizētās nozaru politikas.
Pūce, kurš EM valsts sekretāra amatu pametot, noliedza atrašanos interešu konflikta situācijā, nedaudz vairāk kā pēc divām nedēļām jau piedalījās ar tiem pašiem sponsoriem saistītas politiskas partijas dibināšanā un kļuva par Latvijas attīstībai ģenerālsekretāru.
Pēc Latvijas attīstībai statūtiem partijas ģenerālsekretāru ievēl valde, nosakot šīs amatpersonas atalgojumu. Pūce sociālajā tīklā Twitter uz Pietiek jautājumu par sava atalgojuma apmēru partijā atbildēt atteicās, gan apšaubot Pietiek tiesības šādu atbildi lūgt, gan paziņojot: “Esmu pārliecināts, ka manu vēlētāju mana alga partijā neinteresē."
Kopējā partijas pozīcija ir, ka sabiedrība par finansēm un to izlietojumu tikšot informēta tikai likumā noteiktajā kārtībā. “Detalizētas finanšu atskaites mēs [Latvijas attīstībai] gatavojam atbilstoši likumā noteiktajai kārtībai, kas paredz, ka dati - ieņēmumi un izdevumi publiski būs pieejami gada pārskatā. Arī par biedrību [Latvijas nākotnes forums] - darbojamies saskaņā ar biedrību likumu. Detalizēta finanšu atskaite būs pieejama pēc atskaišu iesniegšanas atbildīgajām institūcijām,” atsakoties sniegt ziņas par partijas un biedrības algoto amatpersonu skaitu un to saņemto atalgojumu, Pietiek informēja Latvijas attīstībai preses sekretāre Dagnija Lejiņa.
Lai gan pašlaik socioloģiskās aptaujas neprognozē, ka Latvijas attīstībai rudenī varētu tikt ievēlēta Saeimā, ja tas tomēr notiktu un Pūce vai Repše pretendētu uz amatiem valdībā, necaurspīdīgais finansējums ļautu uzdot jautājumu, kas finansē viņu darbošanos un, kā interesēs tā tiek realizēta. Kā zināms, ministru atalgojums mēnesī ir nedaudz vairāk kā 1000 latu.
Ņemot vērā Latvijas attīstībai izraudzīto atbilžu nesniegšanas taktiku, sabiedrība arī nav pasargāta no maldinošas informācijas sniegšanas, ja partija, redzot publisku kritiku, nolemtu samazināt Repšes un Pūces faktisko atalgojumu un tad publiskot jaunos tā apmērus.
Uz Pietiek īsziņā nosūtītajiem jautājumiem, cik liels ir viņa kā valdes priekšsēdētaja atalgojums biedrībā un partijā, kā arī, vai viņš var apstiprināt vai noliegt informāciju, ka Latvijas attīstībai noteiktais atalgojums viņam decembrī sasniedzis 8 000 latu, Repše klusēja.
Partiju finansēšanas likums gan uzdod politiskajai organizācijai katru gadu ne vēlāk kā līdz 31. martam iesniegt KNAB un Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskatu, kas ir publiski pieejams KNAB mājaslapā internetā.
Tomēr prakse rāda, ka no šiem publiskajiem pārskatiem nav iegūstama detalizēta informācija par partiju tēriņiem. Piemēram, partijas Vienotība finanšu pārskats par 2012. gadu vēsta, ka algās tā izmaksājusi vairāk nekā 53 000 latu, sīkāk neatšifrējot pozīcijas.
Repšes valsts amatpersonas deklarācijā, kura viņam jāturpina iesniegt arī pēc finanšu ministra amata pamešanas, kas notika 2011. gadā, eksministrs nav norādījis, ka 2012. gadā būtu saņēmis atalgojumu no biedrības, kas līdz partijas dibināšanai saucās Latvijas attīstībai, bet 11. decembrī tika pārdēvēta par Latvijas nākotnes forumu.
Biedrības finanšu pārskatā par 2012. gadu (biedrība tika reģistrēta pērnā gada 19. martā, līdz ar to darbojās nepilnu gadu) norādīts, ka tās vidējais darbinieku skaits 2012. gadā bijis 4, algās izmaksāti 52 000 latu, sociālās apdrošināšanas maksājumos 12 000 latu.
Tas bijis iespējams, pateicoties dāsnajiem 197 000 latu ziedojumiem no politiskajos lēmumos tieši ieinteresētiem uzņēmējiem, kas iepriekš ziedojuši citām politiskajām partijām, vairumā – Vienotību izveidojušajām.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
