Reiznieces-Ozolas vadītā Ekonomikas ministrija nolēmusi noslēpt skandalozās EXPO tāmes
PIETIEK17.05.2015.
Komentāri (21)
Iesaki rakstu: 
Danas Reiznieces-Ozolas vadītā Ekonomikas ministrija jau gandrīz četrus mēnešus ir izmantojusi dažnedažādus aizbildinājumus, lai pēc būtības neatbildētu uz Pietiek lūgumu iepazīties ar tāmēm par Latvijas skandalozi neveiksmīgo dalību starptautiskajā izstādē World EXPO. Dienesta izmeklēšanas uzsākšana, darbinieku atstādināšana, nepieciešamība jaunajiem darbiniekiem iepazīties ar šiem dokumentiem, kā arī „pie tā tiek strādāts” un „vai tad jūs jau tāmes nesaņēmāt no Expo 2015?” – šie bija argumenti, ar kuriem visu šo laiku Reiznieces-Ozolas vadītā ministrija ir mēģinājusi novērst Pietiek interesi par to, cik reāli jau ir samaksāts un kam un kādas izmaksas vēl paredzētas saistībā ar nu jau atcelto Latvijas piedalīšanos EXPO izstādē Milānā. Nule Pietiek saņēmis atbildi, no kuras izriet, ka tāmes tā arī paliks noslēptas no sabiedrības.
Pietiek jau brīdī, kad atklājās, ka par Latvijas paviljona starptautiskajā izstādē Milānā World Expo 2015 radošajiem risinājumiem atbildīgā komandītsabiedrība Expo 2015 nelietderīgi izmantojusi valsts piešķirto naudu, pieprasīja Ekonomikas ministriju iepazīstināt ar šī pasākuma tāmēm – gan to, ko Expo 2015 jau samaksājusi, gan to, ko bija paredzēts maksāt. Ekonomikas ministre Reizniece-Ozola tobrīd bija skaļi publiski paziņojusi, ka komandītsabiedrības līdz tam iztērētās naudas - aptuveni 800 000 eiro - izlietojums nav skaidrs.
Ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena Reiznieces-Ozolas vadītās ministrijas vārdā sākotnēji apgalvoja, ka arī pati ministrija vēloties iepazīties ar tāmēm, tādēļ tās tikšot pieprasītas Expo 2015. „Mums jau pašiem to nav,” apgalvoja Urpena, apstiprinot, ka viņai ir saprotama Pietiek vēlme iepazīties ar tāmēm.
Pēc nedēļas, kad Pietiek painteresējās, vai tāmes joprojām nav nokļuvušas līdz ministrijai un kad tad beidzot ar tām varēs iepazīties, Urpena pauda izbrīnu: „Vai tad jūs no Expo 2015 neesat dabūjuši?” Uz atbildi, ka joprojām Pietiek tās gaida no ministrijas, tās pārstāve paziņoja, ka "skatīsies, kādas ir iespējas". Taču nedēļas laikā ministrija nerada nekādas iespējas ar tām iepazīstināt medijus, un tad jau Reiznieces-Ozolas vārdā tika paziņots, ka ir ierosināta disciplinārlieta un vairākas atbildīgās amatpersonas atstādinātas no amata, tādēļ esot jāpagaida, kad būs zināms, kuram uzticēs atbildību par Expo projektu.
Nedēļas laikā bija noskaidrojies, kurš tālāk būs atbildīgs, taču tāmes joprojām netika izsniegtas, tagad aizbildinoties, ka vispirms jaunajiem darbiniekiem pašiem ar tām esot jāiepazīstas. Uz jautājumu, cik ilgs laiks nepieciešams, lai jaunie atbildīgie ar tām iepazītos, ministrijas pārstāve nu atbildēja: „Gaidiet! Es neesmu aizmirsusi.”
Nesagaidot nekādu tālāku rīcību šajā jautājumā, Pietiek pēc nedēļas atkal painteresējās, kā klājas ar iepazīšanos ar tāmēm un kad ar tām beidzot varēs iepazīties arī sabiedrība. Tagad ministres vārdā tika paskaidrots, ka tas neesot tik vienkārši, jo ministrijai jāievēro komercnoslēpums un konfidencialitāte, tādēļ jāsaprot, ko no tāmēm drīkst publiskot, bet ko ne.
Skaidrība par šo jautājumu ministrijai neradās ne turpmākajās nedēļās, ne mēnešos. Ik nedēļu taujājot, kad tad beidzot varēs iepazīties ar EXPO tāmēm, Reiznieces-Ozolas vadītās ministrijas pārstāve marta beigās pauda izbrīnu: „Vai tad jums joprojām interesē?” Saņemot atbildi, ka interese nekur nav zudusi un arī nezudīs, ministrijas pārstāve paziņoja, ka drīzumā jau varēšot informāciju sniegt, jo "pie tā tiek strādāts".
Tomēr līdz pat šai dienai prasīto informāciju Pietiek nav saņēmis. Pagājušajā nedēļā Reiznieces-Ozolas vadītās ministrijas pārstāve, piebilstot, ka vairāk neko šobrīd nevarot pateikt, atsūtīja vienkārši vispārīgu informāciju par EXPO Milano projektu, - tas arī ir viss, ko Ekonomikas ministrija ir vēlējusies par skandalozo projektu atklāt gandrīz četru mēnešu laikā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
