Iesaki rakstu: 
Ne Ameriks, ne Ušakovs paši bruģi neliek, pirms neilga laika laikrakstā Diena taisnojās Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks, skaidrojot neērtības, ar kurām ikdienā saskaras rīdzinieki Kr. Barona, Brīvības un Lāčplēša ielās, kā arī cituviet dažādu remontdarbu pārņemtajā Latvijas galvaspilsētas centrā. Pie visa vainīgi esot brāķdari un nekvalificēti darbinieki, jo citus lūk Latvijā grūti atrast.
Tātad jau toreiz domes vadībai bija skaidrs, ka remontdarbu kvalitāte nav pieņemama. Arī pilsētas mērs vēl pirms nedaudz dienām aicināja iedzīvotājus pieņemt esošo situāciju un skaidroja, ka visi remontdarbi rit pēc plāna. To, kā rit remontdarbi, vislabāk rīdzinieki varēja redzēt un izjust Rīgas svētku laikā, kad daudz kur bija pamesti objekti un lielajam svētku apmeklētāju skaitam bieži bija grūti pārvietoties. Šobrīd par remontdarbiem atbildīgā Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs ir atstādināts. Turpinājumā nepieciešams izsludināt atklātu konkursu uz RD Satiksmes departamenta amatu un jāpārtrauc savējo stutēšana un iecelšana.
Tomēr darbu kvalitāte Rīgā, iespējams, nebija Reinbaha prioritāšu topa trijniekā. Stāsts visdrīzāk sākās 2013. gada maijā, kad KNAB veica kratīšanu RD Satiksmes departamentā. Tolaik publiski izskanēja, ka aizdomās par aptuveni 100 000 eiro kukuļa pieprasīšanu tiek turēts RD Satiksmes departamenta direktora p.i., bijušais arodbiedrības LABA vadītājs Vitālijs Reinbahs. Neskatoties uz to, 2015. gada pavasarī Reinbahs kļuva par pilntiesīgu Satiksmes departamenta direktoru, kad viņu šim amatam izvirzīja Rīgas domes priekšsēdētājs, savukārt Saskaņas centra un Gods kalpot Rīgai deputāti ierasti paklausīgi nobalsoja par.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību faktam, ka departamenta direktora amatā tiek apstiprināts cilvēks, kuram ir aizdomās turamā statuss KNAB lietā par kukuļošanu un neizdarībām ceļu sakārtošanā, Rīgas domes Vienotības un Nacionālās apvienības deputāti 2015. gada maijā sasauca domes ārkārtas sēdi, lai lemtu par Reinbaha atbrīvošanu. Tomēr vairākuma akmenī kaltā disciplīna uzvarēja, argumenti par atbrīvošanu netika sadzirdēti, un viss turpinājās pa vecam.
KNAB Satiksmes departamentā atgriezās 2016. gada jūnijā, kad kriminālprocesa par iepirkumos konstatētajiem pārkāpumiem ietvaros, aizturēja Būvdarbu vadības nodaļas vadītāju Uģi Brožu, kuru vēlāk atbrīvoja, un viņam tika piemērots ar brīvības atņemšanu nesaistīts drošības līdzeklis. Ir grūti iedomāties, ka šādi iespējamie pārkāpumi notiek bez departamenta direktora ziņas.
Arī saistībā ar šo KNAB krimināllietu un tolaik jau nekvalitatīvajiem ceļu remontdarbiem Rīgā RD opozīcijas deputāti sasauca domes ārkārtas sēdi, aicinot atbrīvot Reinbahu. Deputāti uzskatīja, ka Satiksmes departamentu nevar vadīt amatpersona, kura kā departamenta direktors ir tieši atbildīga par aizdomīgajiem iepirkumiem būvniecības jomā, par kuriem KNAB ir uzsācis kriminālprocesu.
Turklāt satraukumu raisīja darbu kvalitāte Rīgā. Piemēram, celtnieki jau pirms ilgāka laika esot brīdinājuši, ka pamatu slānis zem ieteicamās velojoslas Kr.Barona ielā ir paredzēts velotransportam un smagās automašīnas var nenoturēt, tomēr Satiksmes departamenta pārstāvji teikuši, lai tik turpina.
Vairākās vietās josla gājējiem ir nepietiekami plata un neatbilst „Noteikumu par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem” prasībām, kuri paredz, ka pamatā šādām gājēju joslām ir jābūt vismaz 1,5m platām un 1m platas var būt tikai vietās, kur gājēju ir maz, bet posms īsāks par 10m.
Vairākās vietas gājēju joslu izkārtojums ir gājējiem bīstams. Turklāt tās izmanto arī riteņbraucēji, jo bieži viņiem nav citu iespēju. Atsevišķas gājējiem paraudzētās joslas ir bīstamas ne tik daudz no satiksmes drošības, cik no kaulu salaušanas viedokļa. Ir bažas, ka slīpās auto izbrauktuves Lāčplēša ielā var būt traumatiskas gājējiem ziemas slidenajā laikā.
Cilvēciski ir saprotams, cik nepatīkami ir atstādināt savējo un atzīt kļūdas, uz kurām opozīcija norādījusi jau pirms gada. Tad jau kāds nelabvēlis var sākt apšaubīt arī citus lēmumus, piemēram, atbalstu Rīgas namu pārvaldnieka valdei. Nekļūdīgu cilvēku neesot, tagad zinām, ka tādu nav arī Rīgā.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
