Iesaki rakstu: 
Pēc planetāri diženā banku skandāla Latvijas nāciju un tajā ietilpstošo latviešu tautu var apsveikt ar jaunu globālu sasniegumu – LR Valsts prezidents ir recidīvists. Ja ar naudas atmazgāšanu nodarbojas ne tikai Latvijas bankas un diženais banku skandāls principā nevar dižoties ar oriģinalitāti, tad noteikti citādāk ir ar sasniegumu Rīgas pilī. Nav lasīts, ka pašlaik uz Zemes kādas valsts prezidents būtu recidīvists. Tiekamies ar unikālu faktu. Valsts prezidents Vējonis ir izpelnījies recidīvista titulu. Viņš uz planētas ir vienīgais Valsts prezidents recidīvists. Viņš regulāri izdara noziegumus, apzināti pārkāpjot pats savas valsts likumdošanu.
Kas ir recidīvists? Tas ir svešvārds. Cēlies no latīņu recidivus – tāds, kas no jauna atgriežas.
Svešvārds „recidīvists” ir juridisks termins. Tā dēvē personu, kas atkārtoti izdara noziegumu. Persona izdara noziegumu, izcieš saņemto sodu, taču atkal izdara jaunu noziegumu. Recidīvista izdarīto noziegumu skaits var mainīties. Parasti recidīvists mūžā izdara 3-4 noziegumus. Tā izsakās speciālisti.
LR Valsts prezidents līdz 2018.gada 9.maijam bija saņēmis sodu par 8 (!?) noziegumiem un tiesā pret viņu vēl gaida izskatīšanu lietas par aptuveni 10 (!?) noziegumiem. Kopējais skaits „aptuveni
Kādus noziegumus izdara Valsts prezidents?
Valsts prezidents regulāri atsakās sniegt sabiedrībai informāciju par dažādiem finanšu darījumiem. Par to internetā ir teikts: „Valsts prezidenta kanceleja, kas 2016. un 2017. gadā saviem darbiniekiem dāsni dalījusi regulāras piemaksas un pat vairāk nekā divarpus tūkstošus eiro lielas prēmijas nevis par konkrētu veikumu, bet vienkārši „atbilstoši darba izpildes novērtēšanas rezultātiem”, pēc šo datu nonākšanas atklātībā pagājušā gada vasaras beigās nolēma turpmāk ziņas par treknajām piemaksām, prēmijām un naudas balvām vairs neatklāt”.
Valsts prezidents izdara viena veida noziegumu. Taču tas ir ļoti smags nozieguma veids. Tas ir nozieguma veids, kas ir vērsts pret sabiedrību, taisnīgumu, demokrātiju. Valsts prezidenta noziegums nekādi nav savienojams ar valdošās kliķes izslavēto Latvijas liberāli demokrātisko valsts iekārtu. Radusies divkārtēja odioza situācija : pirmkārt, Valsts prezidents neievēro pats savas valsts likumus un, otrkārt, Valsts prezidents ir kļuvis recidīvista līmeņa noziedznieks.
Noteikti kāds gribēs attaisnot Valsts prezidentu un visu vainu uzvelt viņa kancelejai. Tādam attaisnojumam nav nekāda morālā un juridiskā pamata. Rīgas pilī viss notiek saskaņā ar Valsts prezidenta gribu. Visos personāla finansu darījumos tiek ņemts vērā Valsts prezidenta viedoklis. Tas ir minēts speciāli tam sagatavotā dokumentā (publicēts internetā). Informācijas slēpšana notiek saskaņā ar Valsts prezidenta gribu. Faktiski ir tikai viens noziedznieks – Valsts prezidents.
Recidīvisms Rīgas pilī jau ir nonācis tik tālu, ka naivi uzdot jautājumus „Cik ilgi tas turpināsies? Kāpēc Saeima nerīkojas un kļuvusi recidīvista atbalstītāja?”. Satversmē teikts: „Uz ne mazāk kā puses visu Saeimas locekļu priekšlikumu, Saeima slēgtā sēdē ar ne mazāk kā divu trešdaļu visu Saeimas locekļu balsu vairākumu, var nolemt atlaist Valsts Prezidentu. Pēc šāda lēmuma Saeima nekavējoši ievēlē jaunu Valsts Prezidentu”.
Saeima noteikti nepadzīs recidīvistu. Par to nav ne mazāko šaubu. Saeimas „simts gudrākās galvas” lieliski zina Latvijas nācijas un latviešu tautas vairākuma gadu desmitos norūdīto vienaldzību pret noziedzību, noziegumu brīvību, valdošās kliķes politisko un morālo bezatbildību, tautas un valsts apkaunošanu starptautiskā mērogā. Ja valstī nebūtu vietējā sociuma gadu desmitos norūdītā vienaldzība, tad Vējonis jau sen sēdētu godam nopelnītā telpā pirms viņa iestumšanas Valsts prezidenta krēslā. Turklāt pie mums vienaldzību pavada pretīgs cinisms: „Nu un kas par to, ka viņš nesniedz informāciju kaut kādam portālam?”, „Vējonis pareizi dara, ka neļauj bāzt degunu savu darbinieku naudas makā!”.
Daudzi nesaprot, ka Rīgas pilī negodīgi sadala tautas naudu. Izpratne par valsts budžetu sabiedrībā ir ļoti niecīga. Aptuveni 18 lietas formāli ir par informācijas slēpšanu. Informācija īstenībā tiek slēpta par zagšanu, nepelnīti sadalot valsts budžeta naudu. Patiesībā tiekamies ar diva veida noziegumiem.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
