Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

„Re:Baltica” tendenciozi apmelo manu ekonomisko viedokli un pārliecību

Mārtiņš Krusts, ekonomists (mg.oec) un finanšu datu analītiķis
10.05.2020.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

7. maijā portālā TVNET parādījās blogeru Re:Baltica (jeb Re:Check) viedokļa raksts par monetārās stimulēšanas mehānismu salīdzināšanu. Rakstā iepazīstamies ar haotiski samiksētām tēmām, Rosļikova video, kurā tas aicina uz konkrētu ekonomiskās sildīšanas veidu, un zemāk manu ekonomisko piedāvājumu. Viedokļa raksts nosaukts par faktu pārbaudi, bet to neveidoja neitrāli ekonomikas eksperti.

Autorei, bijušajai Dienas žurnālistei Evitai Puriņai nebija kvalifikācijas, lai diskutētu par konkrēto tēmu, tāpēc viņa viedokli prasīja šīs idejas mērenam oponentam, diskusiju ievirzot sev vēlamā gultnē. Taujāta, kāpēc viedoklis netika pajautāts man vai kādam citam atbalstošam ekonomistam, Evita Puriņa nespēja salikt kopā bildi vai arī neatcerējās par to, ka tajā pašā dienā ir komentējusi manis piedāvāto ekonomiskās sildīšanas alternatīvu.

Pēc īsas iepazīšanās ar rakstu novērtēju, ka tas atbilst fake news klasifikācijai. Rakstā izteiktā doma drīzāk nav taisnība – apgalvojumā ir kripata patiesības, taču nav ņemti vērā būtiski fakti un/vai konteksts, līdz ar to izteikums ir maldinošs vai ārpus konteksta. Sīkāk par novērtējumu zemāk.

Autore centās radīt kontekstu, ka mana ekonomiskā iniciatīva nav tautā atbalstīta, ‘’platformā manabalss.lv, kur līdz 7.maijam gan savākti tikai 2724 paraksti”. Atbildē uz interpretāciju ir jāpiezīmē, ka nepilni trīs tūkstošu parakstu par specifisku monetārās stimulēšanas alternatīvu ir ļoti liels skaitlis, jo, pirmkārt, ekonomiskie jautājumi ir mazpopulāri sabiedrībā. Otrkārt, esmu no darba brīvajā laikā devis akadēmisku piedāvājumu, kā celt valsts IKP, pārējo es nododu politiķu, žurnālistu un aktīvistu rokās, bumba par politisko virzību nav ekonomistu laukuma pusē!

Tālāk blogeri, savstarpēji salīdzinot divus ekonomiskās stimulēšanas veidus, uzdod jautājumu - “kas silda ekonomiku vairāk - piešķīrums katram iedzīvotājam vai ieplūdināšana investīciju projektos”. Jautājumā autore cenšas ekonomistus pretnostatīt vienu otram! Kas ir labāks karavīra ekipējums - pistole vai granāta? Kas ir labāks mirstošam pacientam - elpināmais aparāts vai dziedējošas zāles? Protams, abi ekonomiskie stimulēšanas veidi ir lieliski un manis atbalstīti, tiem katram ir savs laiks un vieta, katram ir savi plusi un mīnusi, ko, protams, blogeri atšķirībā no ekonomistiem neizprot.

Tālāk blogeri Frīdmena skolu pārstāvošiem akadēmiķiem viedokli neprasa! Viņi viedokli jautā idejas kritiķiem, politiski dominējošajai plūsmai Latvijas valdības gaiteņos, ekonometrijas un matemātiskā virziena pārstāvjiem!

Jāatzīst gan, ka persona, kam tika jautāts, ir aptuveni mana līmeņa akadēmiskās izglītības, bet ekonometriskajā novirzienā. Man viņi patīk! Bet viņu idejas kontrastē ar mani, kontrastē ar ASV, Japānas, Singapūras un Lielbritānijas šī brīža centrālajām plūsmām. Šeit nav runas par faktu! Šeit ir runa par konkrētu ekonomisku pārliecību, viedokli! Mums tie atšķiras, un mēs par tiem strīdamies un tā nonākam pie progresa! Komjaunieši, neatņemiet mums šo iespēju, jo tad notiek Černobiļa (sprādziens notika, jo tika cenzēta akadēmiska informācija).

Autores sapņainām acīm apbrīnotais ekonomists Kārlis Vilerts teica to, kam tic. Un tieši šīs ticības dēļ viņš un viņa viedoklis tiek bīdīts augstāk. Kādā piemērā viņam būs patiesība, nevis man, nevis rietumvalstu ekonomistiem, bet ne Latvijas un ne šodienas pandēmijas laika ekonomikā! Ekonomists iesāk ar viedokli, ka granāta ir labāka par ieroci. Savukārt es iesāku ar to, ka mums vajag gan granātu, gan ieroci, nevis divas granātas un nevienu ieroci. Tā, lai jūs saprastu atšķirību!

Tālāk es iztirzāšu konkrētas ekonomista viedokļa nepilnības vai kļūdas. Ekonomists uzskata, ka iniciatīva nenesīs ietekmi, jo “naudu iztērēs un tādējādi ekonomiku ar to stimulēs tikai noteikta daļa iedzīvotāju, jo ir cilvēki, kam vajadzību apmierināšanai pietiek ar esošajiem ienākumiem” – nepareizi! Šis viedoklis balansē uz pilnīgas nepatiesības robežas.

Pirmkārt, lielākā daļa šīs naudas izies cauri ekonomikai, arī cilvēkiem, kam tā nav vitāli nepieciešama, papildu nauda vienalga nedaudz ietekmēs viņu tēriņus. Tiem, kam tā pavisam nebūs nepieciešama, netērēs laiku, lai VID nosūtītu savu bankas kontu un to pieprasītu. Maza daļa to iztērēs ar nobīdi, bet tikai tad, ja naudiņa būs pēdējais valnis viņu sociālajai drošības sajūtai.

Arī spriedzes mazināšana ir laba ekonomikai. Daļa sabiedrības to izmantos, lai neņemtu ātro kredītu, un arī šī daļa ir laba ekonomikai. “Iedzīvotājiem tieši izmaksātā nauda procentuāli vairāk tiktu iztērēta importētu preču pirkšanā” – tas ir emocionāls viedoklis. Pirmkārt, ja izmaksā mazu summu, tā aizies galvenokārt mazumtirdzniecībā, pārtikā, kur latviešu precei ir pārsvars, otrkārt, šobrīd daudzas importa noliktavas ir tukšas, kas proporcionālo importa preču īpatsvaru samazinās.

Galu galā tas, cik labi notiek lietas, ir valdības uzdevums, pat naudu nosūtot kontā ar parakstu “no valsts, pērc vietējo preci”, var uzlabot izlietojuma noderību. Un pat tā daļa, kas aizies importam, nav obligāti slikta. Tā, ejot cauri ekonomikai, sildīs visus posmus, ne tikai ražotāju. To veikala darbinieci, to veikala īpašnieku, to kravas mašīnas šoferi, bez kā šis viss posms var tikt atlaists.

Tur bija citas atspēkojamas lietas, un arī šīs varētu plašāk, bet tik tālu tikai, lai ir skaidrs, ka runa ir nevis par faktu, bet par ekonomisko diskusiju, par viedokli. Un to, ka konkrētiem uzņēmējiem, konkrētiem blogeriem un konkrētiem politiķiem kāda no šīm pozīcijām ir tīkamāka. Bet tas nenozīmē, ka tev tam ir jāpiekrīt!

Rakstā netika minēti šīs ekonomiskās sildīšanas plusi. Kāpēc Singapūra, ASV, Apvienotā Karaliste un Japāna ir izvēlējusies šai pandēmijai tieši šādu modeli? Atbilde ir krītošajā pirktspējā! Investīcijas būvniecībā ir labas, bet pirktspējas kritums nodara kaitējumu visai ekonomikai.

Un Latvijā tas ir vēl ļaunāk nekā rietumvalstīs. Latvijā 30% cilvēku uzkrājumu pietiek mēnesim, un 40% tiem pievienotos pēc 2 mēnešiem, kopā ap 70%. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka plaši krītas pirktspēja, kas jau notiek! Ja 10 cilvēkiem no 20 ciemiņā samazinās pirktspēja, tas nozīmē, ka viens no pārtikas veikaliņiem vairs nepelna, aizveras ciet, tiek atlaistas divas darbinieces, bankrotē četri piegādājošie zemnieki, cilvēki emigrē uz ārzemēm. Samazinās valsts IKP, kas varēja nenotikt šajā brīdī! Valsts maksā pabalstus! Valsts nesaņem nodokļus!

Lai arī es ļoti atbalstu arī lielu daļu no valdības piedāvātajiem mehānismiem. Blogeri meklēja manam redzējumam mīnusus. Kādi tad ir viņu pašu pārstāvētās ideoloģijas mīnusi? Pirmkārt, kā mēs redzējām, pirmais mīnuss ir tāds, ka, ja mēs neatbalstām visus, tad būs sektori, kuri atbalstu nesaņems, un tā būs lielākā daļa no ekonomikas. Tai pārdevējai, ko atlaidīs, četriem zemniekiem būs vienalga par to, ka kaimiņš celtnieks tiks pie darba! Ir jāatbalsta celtnieks, tas ir ļoti labs veco laiku tipa mehānisms, bet saprotiet, reizēm pacientam vajag gan skābekļa masku, gan zāles! Nepiemērojot HM, kritīs IKP papildus vismaz 1.5% līmenī, ko iespējams novērst!

Otrais valdības piedāvājuma mīnuss. Milzīgs korupcijas risks! Ja mēs izvēlamies, kam dot, tad šobrīd izskatās, ka tiek izvēlēti mehānismi tā, lai trāpītu savējiem čomiem. Visskaļākais kliedziens bija ierosinājums izmaksāt šo naudu nevis standarta HM veidā, bet uzņēmējiem, kuri maksā gigantisko VSAOI darba devēja pusē, praktiski visa nauda aizietu pāris miljonāriem.

Korupcija! Tieši šī apstākļa dēļ Navaļnija komanda Krievijā cīnās tieši par HM, jo Krievijā esošajai korumpantu plūsmai tas būtu milzīgs trieciens. HM ir ļoti grūti izzagt! HM dod zivis, un ķer katrs uzņēmējs, cik spēj, nevis makšķeres.

Trešais. Ir populāri teikt, ka naudas nogulsnēšana bagāto kabatās dos lielāko efektu. Bet tas nav pierādīts! Līdzšinējā informācija liek bažīties, ka mēs runājam daudzos gadījumos par naudas uzdāvināšanu bagātajiem, un pie viņiem tā vienkārši stāvēs un nedos nekādu ekonomisko pienesumu.

Ceturtkārt. HM netieši mazinās sociālo nevienlīdzību, kas netiešā veidā palīdzēs mūsu ekonomikai. Esmu jau iepriekš veicis pētījumus par to, kā sociālā nevienlīdzība Latvijas piemērā mazina tās ekonomiskās spējas.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...