„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu
PIETIEK16.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Sabiedrības integrācijas fonds
Gada laikā Sabiedrības integrācijas fondā dažādu programmu projektu konkursos vidēji iesniedz ap 750 projektiem, no kuriem tiek apstiprināti ap 400. Kopš 2018. gada SIF izveidots jauns projektu pieteikumu dizains, lai atvieglotu projektu iesniegšanu, padarītu skaidrāku un caurspīdīgāku visu konkursa posmu no iesniegšanas, vērtēšanas, līdz rezultātu paziņošanai. Līdz ar to visiem projekta iesniedzējiem ir vienādas prasības un pārbaužu process, ja projekts tiek apstiprināts, to jārealizē atbilstoši pašu iesniegtajam projekta pieteikumam un programmas mērķim.
Mediju atbalsta fonda konkursu SIF administrē no 2017.gada. Pēdējos 4 gadus mediju atbalsta konkursi norit pēc vienotas pieejas. Kultūras ministrija kopā ar Mediju konsultatīvo padomi un Sabiedrības integrācijas fondu izstrādā Mediju fonda nolikumu, kuru izskata un apstiprina SIF Padome (tā sastāv no 10 cilvēkiem, tai skaitā 4 NVO pārstāvjiem, viens no tiem mediju jomas pārstāvis), uzreiz pēc tam tiek izsludināts konkurss un sagaidīti projekta pieteikumi. Projektu pieteikumu atbilstību administratīviem atbilstības kritērijiem sākotnēji izvērtē SIF darbinieki, tālāk novirza projektus vērtēšanas komisijas locekļiem - 10 mediju akadēmiskās jomas pārstāvjiem, pieredzējušiem un cienītiem mediju jomas speciālistiem, kas paši ar medijiem tiešā veidā nav saistīti. Kad šie eksperti jeb vērtēšanas komisijas locekļi projektus izvērtējuši, tiek sagatavots vērtēšanas komisijas ziņojums, kas ietver gan komentārus, gan attiecīgo projektu punktu skaitu un sarakstu, kā projekti pēc punktiem secīgi sarindojas. Šo vērtēšanas komisijas ziņojumu tālāk skata un apstiprina Sabiedrības integrācijas fonda Padome.
Mēs – Sabiedrības integrācijas fonds - esam atbildīgi, lai valsts budžeta līdzekļi tiktu izlietoti tam paredzētajam mērķim, tādēļ projektu uzraudzības standarta procedūras ietvaros tiek veikta projektu īstenošanas vērtēšana, pēc projekta noslēguma atskaites iesniegšanas SIF veic katra projekta saturiskās un finanšu atskaites izvērtēšanu, tiek izvērtēta projekta realizācijas atbilstība konkursa nolikuma prasībām un atbilstība apstiprinātajam projekta pieteikumam. Ja tiek konstatētas neatbilstības, tad mums ir pienākums neatbilstoši izlietotos valsts budžeta līdzekļus atprasīt. Lēmums par valsts finansējuma piešķiršanu vai tā atmaksas prasība ir administratīvais akts, kas ir apstrīdams administratīvajā tiesā, tāpēc jebkuram argumentam ir jāiztur arī potenciālā tiesas procesa kritika.
Kopš 2018.gada kopā ir bijušas 10 reizes, kad izvērtējot projekta atskaites MAF projektos konstatētas neatbilstības tā īstenošanā, līdz ar to bijušas neattiecināmās izmaksas. Kā, piemēram, 2018. gadā mediju projektu īstenotāji valsts budžetā atmaksāja 13,4 tūkstošus, bet 2022. gadā 18,8 tūkstošus.
Šobrīd notiek Re:Baltica projekta gala atskaites izvērtēšana. Gala atskaites datums ir zināms gadu iepriekš, kad projekta īstenotājs slēdz līgumu ar Sabiedrības integrācijas fondu. Re:Baltica projekta gala atskaiti iesniedza šā gada 11.martā. Atšķirībā no medijiem, kas var brīvi izvēlēties, kad tiek publicēta kāda informācija, mums kā valsts iestādei ir krietni vien mazākas elastības iespējas, īpaši tad, ja atskaites datums ir ietverts līgumā. Šobrīd projektu gala atskaišu izvērtēšanas process iet savu ierasto gaitu. Tomēr, ņemot vērā partijas Latvija pirmajā vietā 2024.gada 7. februārī rakstīto iesniegumu, mūsu institucionālajai pārzinei Ministru prezidentei un Saeimas pieprasījuma komisijai, kurā ir lūgums skaidrot Re:Baltica projektā "Šķelšanās" 4.sērijas satura atbilstību konkursa nolikumam un projekta pieteikumam, esam piesaistījuši mediju jomas ekspertus viedokļa sniegšanai, jo šāds izvērtējums prasa dziļāku mediju jomas kompetenci, kā tikai administratīvu projekta uzraudzību, kāda ir Sabiedrības integrācijas fonda speciālistiem.
Ir atlikušas dažas dienas līdz gala lēmuma pieņemšanai par publiskā finansējuma izlietojumu, tomēr šobrīd līdz galam nesaprotamu iemeslu dēļ tiek apšaubīta iestādes un ekspertu objektivitāte lēmumu pieņemšanā, kā arī izdarīts spiediens uz iestādes darbiniekiem un vērtēšanas ekspertiem. Mēs vēlamies izteikt publisku nosodījumu šādai nepamatotai rīcībai, jo publiskajā telpā īsi pirms lēmuma pieņemšanas nekorekti tiek jaukta projekta konkursa nolikuma prasību ievērošana ar mediju brīvības ietekmēšanu, par kuru mēs kā Sabiedrības integrācijas fonds vienmēr esam iestājušies un turpināsim to darīt.
Seko mums 
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
