Rasnačs stīvējās trīs gadus, līdz samaksāja sodu par iepriekšējo likumpārkāpumu
Pietiek lasītājs21.09.2016.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Es gribētu atgādināt, ka tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nule sodījis ar 250 eiro soda naudu, šis nav pirmais likumpārkāpums, kurā viņš pieķerts. Nē, kungs jau ir recidīvists - pēc iepriekšējā likumpārkāpuma fiksēšanas pagāja trīs gadi, līdz „valstsvīrs” beidza stīvēties un samaksāja valstij 110 latu soda naudu.
Informējam, ka attiecībā uz Dz. Rasnača izdarīto administratīvo pārkāpumu 2008. gada 6. februārī tika pieņemts lēmums, kas noteica 110 Ls lielu naudas sodu. Šis lēmums tika pārsūdzēts. Naudas sods tika samaksāts 2011. gadā...
Tik lakoniski KNAB oficiāli komentē notikumus, kas savulaik sākās ar atklājumu, ka Dz. Rasnačs, ignorējot likuma normas, par savu Saeimas deputāta palīdzi pieņēmis savu tālaika sievu (laikam trešo) Antru Krastiņu.
Taču faktiski tas nozīmē, ka tagadējais tieslietu ministrs, neraugoties uz acīmredzamo likumpārkāpumu, kurā bija pieķerts, neparko nevēlējās samaksāt viņam KNAB uzlikto soda naudu un veselus trīs gadus, izmantojot arī tiesas, stīvējās, lai tikai tā viņam nebūtu jāmaksā. Tikai 2011. gadā Dz. Rasnačam soda naudu beidzot nācās nomaksāt.
Kad 2007. gadā KNAB vērsās Saeimā ar oficiālu iesniegumu, izrādījās, ka Dz. Rasnačs, vēloties iespējami daudz nodokļu maksātāju naudas paturēt „ģimenes lokā”, likumu „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” bija pārkāpis gadiem ilgi.
KNAB informācijā tas, kā tagadējais tieslietu ministrs gadiem ilgi ignorējis pretkorupcija likumu, bija aprakstīts šādi:
„Pārbaudes laikā tika konstatēts, ka no 2004.gada 21.jūlija līdz šim brīdim Dzintara Rasnača kā Saeimas deputāta palīga pienākumus veic Antra Krastiņa. Antra Krastiņa ir Dzintara Rasnača sieva (laulātā), līdz ar to ir uzskatāma par viņa radinieci likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 1.panta 6.punkta izpratnē.
Antra Krastiņa tika pieņemta darbā saskaņā ar viņas 2004.gada 21.jūlija iesniegumu ar lūgumu pieņemt darbā, kuru no vīzēja Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs. Saskaņā ar Saeimas Kancelejas 2004.gada 21.jūlija rīkojuma Nr.79-p, 9.§ Antra Krastiņa tika pieņemta darbā par Saeimas deputāta Dzintara Rasnača palīdzi, strādājot nepilnu darba laiku - 20 stundas nedēļā ar mēnešalgu Ls 156, un 2004.gada 21.jūlijā ar viņu tika noslēgts darba līgums Nr.82/2004.
2005.gada 11.janvārī ar Saeimas Kancelejas rīkojumu Nr.3-p viņai mēneša amatalga tika noteikta Ls 192,50 apmērā. 2005.gada 28.decembrī ar Saeimas Kancelejas rīkojuma Nr.l42-p mēnešalga tika noteikta Ls 222,50. Ar Antru Krastiņu noslēgtais darba līgums tika izbeigts 2006.gada 6. novembrī, jo izbeidzās šā līguma termiņš.
2006.gada 7.novembrī Dzintars Rasnačs uzsāka pildīt 9.Saeimas deputāta amata pienākumus. Saskaņā ar Antras Krastiņas 2006.gada 7.novembra iesniegumu ar lūgumu pieņemt darbā, kuru novīzēja Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs, Saeimas kanceleja 2006.gada 7.novembrī pieņēma rīkojumu Nr.l05-p, §10., ar kuru viņa tika pieņemta darbā par Saeimas deputāta Dzintara Rasnača palīdzi, strādājot nepilnu darba laiku - 20 stundas nedēļā ar mēnešalgu Ls 222,50.
2006.gada 7. novembrī ar viņu tika noslēgts darba līgums Nr.86/2006. 2006.gada 29.decembrī ar Saeimas Kancelejas rīkojuma Nr.l34-p mēnešalga tika noteikta Ls 258.
Ņemot vērā minēto, Dzintars Rasnačs kā Saeimas deputāts, 2006.gada 7.novembrī izsakot priekšlikumu par Antras Krastiņas iecelšanu amatā un novizējot viņas iesniegumus, kā arī uzdodot A. Krastiņai uzdevumus saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 196.pantu un kontrolējot minēto uzdevumu izpildi, ir pārkāpis likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 11.panta pirmo daļu, jo ir veicis ar amata pienākumu saistītas darbības, kurās viņš pats un viņa radiniece (sieva) ir (bija) personiski un mantiski ieinteresēti.
Administratīvā atbildība par minētajiem likuma pārkāpumiem paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166.30 pantā.”
Zīmīgi, ka, neraugoties uz acīmredzamo likuma pārkāpumu, Dz. Rasnačs pat viņam sastādītajā administratīvā pārkāpuma protokolā ierakstīja: „Uzskatu, ka manis administratīvajai sodīšanai nav likumīga pamata.” Pagāja trīs gadi, līdz tagadējais tieslietu ministrs beidzot bija spiests sodanaudu samaksāt.
Un šis recidīvists ir mūsu tieslietu ministra amatā...
301 Moved Permanently
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
