Ralfam Vīlandam nesmird vissmirdīgākā un asiņainākā nauda – lobē dzīvnieku spīdzināšanu un slepkavošanu
Pietiek lasītājs23.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Bada laikā velns pat mušas ēd. Šī teiciena pamatotību apliecina PR nozares veterāna Ralfa Vīlanda kompānijas “Vilands Associates” rīcība, ķeroties pie lobisma pasākumiem dzīvnieku spīdzināšanas un nonāvēšanas atļaušanai Latvijā. Viņa vadītais uzņēmums kļuvis par lobisma partneri Latvijas Zvēraudzētāju asociācijai, lai Saeimā panāktu, ka deputāti nepieņem grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, ar kurām noteiktu, ka Latvija pievienojas tām valstīm, kur kažokzvēru audzēšana ir ar likumu aizliegta.
Kā zināms, biedrība „Dzīvnieku brīvība” rīkoja īpašu akciju “Mēnesis sprostā”, mēneša garumā ieslogot būri uz pārmaiņām dažādus cilvēkus pie Saeimas, lai uzrunātu tautas priekšstāvjus Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu pieņemšanai. Šīs likuma izmaiņas pašlaik iesniegtas izskatīšanai parlamentā. Lielāka Saeimas deputātu grupa aktīvi aizstāv un piekrīt prasībai, ka Latvija būtu viena no tām valstīm, kur dzīvnieku turēšana un nogalināšana kažokādu izstrādājumu iegūšanai būtu aizliegta.
Tomēr visus šos centienus iekustināt Saeimas deputātu sirdis mēslainē ar netīru dzīvnieku spīdzinātāju naudu grasās aizslaucīt Ralfs Vīlands ar savu PR un lobisma kompāniju “Vilands Associates”. Droši vien šajā sarežģītajā laikā, kad PR naudīgo klientu skaits sarucis, Vīlands nolēmis, ka nauda nesmird un pretēji saviem iepriekš sludinātajiem principiem piekritis piedalīties nehumānā pasākumā, lobējot dzīvnieku spīdzināšanu un zvērīgu nogalināšanu.
„Dzīvnieku brīvība” vairāku gadu garumā ir izglītojusi sabiedrību un demonstrējusi, cik nežēlīgos apstākļos fermās tiek turēti kažokzvēri, īpaši ūdeles, lai sabiedrisko domu nosvērtu par labu tam, lai dzīvnieku spīdzināšana, turēšana nepiemērotos apstākļos un nežēlīga nogalināšana Latvijā tiktu aizliegta.
Lielākā daļa jeb 63% Latvijas iedzīvotāju neatbalsta dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Jaunākās aptaujas rezultāti liecina, ka vairāk nekā puse jeb 63% Latvijas iedzīvotāju ir negatīvi noskaņoti pret dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei. Dzīvnieku audzēšanu un nogalināšanu kažokādu ieguvei pilnībā neatbalsta 38,5% respondentu un drīzāk neatbalsta 24,9%.
Tomēr sabiedriskā doma Vīlandu itin nemaz neinteresē, ja vien ir iespēja tikt pie naudas. Tādēļ viņš ir gatavs iet pret sabiedrības interesēm un ar lobisma metodēm panākt, lai Latvija paliek nehumāna valsts, kurā spīdzina un nogalina kažokzvērus.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
