Iesaki rakstu: 
Vadības maiņa lidostā Rīga, kas sekoja satiksmes jomas pāriešanai Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) politiskajā pārraudzībā, nav atstājusi bez darba kādreizējo premjera Aigara Kalvīša padomnieku iekšlietu jautājumos Raimondu Lazdiņu, kurš plašāk zināms kā bēdīgi slaveno drošības likumu grozījumu „tēvs”. Viņš nule no jauna apstiprināts lidostas Drošības departamenta direktora amatā. Nozīmīgs amata saglabāšanā esot bijis Drošības policijas priekšnieka Jāņa Reinika atzinums, kas ir saistošs šīs amatpersonas apstiprināšanai.
Dzirdētas versijas, ka Lazdiņam šis amats ļauj saglabāt ietekmīga aizkulišu darboņa statusu, jo viņš lidostas Rīga drošības dienesta resursus varētu izmantot informācijas vākšanai. Ar Lazdiņu pagātnē saistītas amatpersonas Pietiek savulaik neoficiāli stāstījušas, ka viņš mēdz vākt informācijas arī par saviem tābrīža darbadevējiem.
Līdz nesenam laikam lidostā bijusi dalītā drošības sistēma – viena struktūrvienība atbildējusi par aviopasažieru drošību, otra - par apsardzi, lidostas perimetra drošību un līdzīgām lietām, bet vēl Krišāņa Petera laikā lidostas drošības dienests ticis reformēts, abas funkcijas apvienojot vienās rokās. Otrs par drošību lidostā līdz šim atbildīgais – Saulvedis Šalājevs bijis vienīgais Lazdiņa konkurents uz amatu.
Lēmumu par Lidostas drošības departamenta direktora apstiprināšanu amatā bez lidostas valdes priekšsēdētāja Arņa Luhses (ZZS) bijis jāparaksta arī Drošības policijas priekšniekam Jānim Reinikam un Civilās aviācijas aģentūras direktoram Mārim Gorodcovam. No Luhses teiktā izriet, ka viņš respektējis abu kompetento amatpersonu atzinumu par Lazdiņa piemērotību.
No sarunas ar Luhsi noprotams, ka par Lazdiņa reputāciju viņš bijis informēts, bet neesot bijis citas alternatīvas. Lazdiņa amatalga tāpat kā citu lidostas departamentu direktoriem esot 1700 latu pirms nodokļu nomaksas.
Lazdiņš amatā atstāts, jo ieguvis starptautisku sertifikātu, kas nepieciešams šī darba veikšanai.
Šāds sertifikāts esot arī Šalājevam. „Dilemma bija starp Lazdiņu un Šalājevu, Lazdiņš bija labāks,” Pietiek saka Luhse. Šalājevs, kurš vienlaikus ir Jelgavas domes deputāts no LPP/LC, pašlaik slimojot un, iespējams, darbu lidostā neturpināšot.
Lidostā Rīga Lazdiņš nokļuva 2008. gada pavasarī, kad Kalvīša valdība jau bija demisionējusi. Lazdiņš sākotnēji bija lidostas valdes padomnieks drošības jautājumos. Tobrīd uz īsu laiku viņš darbu lidostā apvienoja ar tālaika iekšlietu ministra Mareka Segliņa (TP) padomnieka amatu.
Neoficiāli Lazdiņa darbība, pirms viņš parādījās premjera Kalvīša tuvumā, tikusi saistīta arī ar kādu ietekmīgu advokātu biroju, kur viņa uzdevums esot bijis informācijas vākšana un „lietu sarunāšana”. No juristu aprindām zināms, ka Lazdiņa iesauka šajā darbības posmā bijusi „putekļusūcējs”, proti, viņš bijis tas, kurš vācis visu iespējamo informāciju, bet ar tās šķirošanu jau nodarbojušies citi.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
