Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc padziļinātas EY (Ernst & Young Baltic) ziņojumu izpētes par visiem Rail Baltica izdevumiem un ienākumiem, nozares profesionāļi un eksperti no Igaunijas, atrada daudzas neatbilstības, ko aprēķinos pieļāvis EY. AS RB Rail par šo pētījumu samaksājuši 270 000 eiro. Un tagad šīs kļūdas, ja tās netiks paskaidrotas vai labotas, var mums maksāt krietni vairāk, nekā spējam iedomāties. Par to neviens nevēlas skaļi runāt, bet Rail Baltic projektu finansēšana var tikt apdraudēta no ES fondiem, var nākties atmaksāt visus ieguldījumus. Tas nozīmē, ka visām trim Baltijas valstīm būtu jāsedz visi izdevumi - 5,8 miljardi eiro.

Lielākās kļūdas aprēķinos ir saistītas ar gaisa piesārņojuma aprēķiniem, akcīzes nodokļa aprēķiniem un izmaksām, kas saistītas ar ietekmi uz vidi.

Igaunijas nevalstiskā organizācija Avalikult Rail Balticust (turpmāk NVO ARB) tas satrauca un tādēļ tika nosūta vēstule RB Rail vadībai, kurā tika norādītas atrastās kļūdas, un lūgums šīs kļūdas skaidrot. RB Rail vadība neuzskatīja par svarīgu trīs mēnešu laikā sniegt atbildes uz jautājumiem. Pēc atkārtotas informācijas pieprasīšanas tā vietā, lai sniegtu rakstiskas atbildes, RB Rail vadītāja Baiba Rubesa uzaicināja NVO ARB uz tikšanos Rīgas birojā, lai sniegtu mutisku skaidrojumu.

NVO ARB arī uzrakstīja vēstuli ar jautājumiem par kļūdām ES pārstāvjiem. ES atbildēja, ka RB Rail un Baltijas valstis pašas ir atbildīgas par Rail Baltica Globālā projekta izmaksu-ieguvumu analīzes (IIA) pētījuma augsto kvalitāti un RB Rail ir jāsniedz atbildes uz jautājumiem sabiedrībai.

RB Rail noteica tikšanās datumu, uz ko NVO ARB atbildē norādīja, ka vēlas protokolēt EY atbildi video formātā. Dažas dienas pirms noteiktā tikšanās datuma RB Rail pēkšņi paziņoja, ka dažas privātpersonas, kuras piedalās sanāksmē, nevēlas tikt filmētas. NVO ARB atbildēja, ka privātpersonas, kas nevēlas tikt filmētas, var neapmeklēt sanāksmi filmēšanas laikā.

Diemžēl pēc ierašanās sanāksmē ar kamerām RB Rail paziņoja, ka tikšanās ir beigusies. NVO ARB nevarēja akceptēt slēgto tikšanās formātu, jo:

1. Līdz šim no RB Rail netika saņemtas rakstiskas atbildes.

2. Lai pēc iespējas precīzāk informētu sabiedrību par apspriestajiem jautājumiem, ir nepieciešams protokols un vienkāršākais, atbilstošākais un precīzākais veids kā protokolēt sapulci, ņemot vērā 21.gs. priekšrocības, bija videoformāts.

Baiba Rubesa uz tikšanos neieradās.

Visbeidzot, rakstiskās atbildes uz pirmajiem trim jautājumiem tika sniegtas, atbildot uz Igaunijas tiesas spriedumu 25.septembrī, bet daļa no jautājumiem joprojām nav atbildēti. Izmaksu un ieguvumu analīzes nepublicētie avota dokumenti joprojām ir zem “noslēpumu plīvura”.

Ja Rail Baltica projekts tiek uzskatīts par nerentablu un ar daudzām kļūdām, ES var apstādināt projekta finansēšanu, kā arī atprasīt jau iemaksātās summas.

Kā precedentu varam minēt metro projektu Budapeštā. ( pilns raksts pielikumā)

Skaitļi un fakti par projektu

Kopējais Baltijas valstu nodokļu maksātāju skaits ~ 2 603 500

Projekta izmaksas - 5,8 miljardi

5 800 000 000/2 603 500 = 2227.8 eur

Katram nodarbinātajam, ja netiks veikts finansējums no ES, nāksies maksāt par projektu 2227,8 eur.

Ja ģimenē ir divi nodokļu maksātāji, tad ģimenei, lai segtu Rail Baltica celtniecību var nākties samaksāt no nodokļiem 4455,6 eur

Restaurēšanas, uzturēšanas un atjaunošanas izmaksas: 126,6 miljoni eur gadā

No katra nodokļu maksātāja apmēram 50 eur gadā.

No 2015. gada kopējās izmaksas augušas no 3,7miljardiem eur uz 5,8 miljardiem eur.

Latvijā sākuma plānotās izmaksas bija 1,27 miljardi eur, tagad 1,968 miljardi eur.

Vienvirziena biļetes cena Rīga-Tallina vai Rīga-Viļņa vienai personai no 26 eur augusi uz 38 eur.

Rail Baltica dzelzceļa trases celtniecību plānots sākt 2019. gadā un pabeigt 2026. gadā.

Jebkura, pat sākumā šķietami nenozīmīga RB projekta kļūda attiecas uz ikvienu, kas dzīvo Baltijā. Mums jāmaina mūsu domāšanas veids no patērētāju domāšanas uz saimniecisku domāšanas veidu, un jāseko līdzi ikvienam solim RB Rail darbos! Pierādījums tam jau ir tas, ka Igaunijas nodokļu maksātājiem pašlaik no savas kabatas jāapmaksā apmēram 1,4 miljoni eiro Rail Baltic izmaksu. Sākotnēji tika plānots, ka ES maksās. Projekta termiņa neievērošanas dēļ igauņu nodokļu maksātājiem jāmaksā no sava budžeta.

Kopš 2015. gada kopējās Rail Baltica izmaksas ir pieaugušas no 3,7 miljardiem eur līdz 5,8 miljardiem eiro, un sākotnējās plānotās izmaksas Latvijā bija 1,27, tagad tie ir 1,968 miljardi eiro.

Biļetes cena braucienam maršrutā Tallina-Rīga vai Viļņa-Rīga tika plānota 26 eiro, tagad pieaugusi līdz 38 eiro. Tagad vienam cilvēkam divvirzienu biļete uz Tallinu vai Viļņu izmaksās 76 eur. Ģimenei ar 2 bērniem tas jau ir 304 eur. Šķiet, ka ar auto ģimenei šāds brauciens ir krietni izdevīgāks.

Salīdzinājumam var minēt arī airBaltic biļešu cenu 25 eur no Tallinas līdz Rīgai, kas ir pat lētāka nekā plānotā vilciena biļešu sākumcena.

Kāda garantija, ka visi izdevumi un izmaksas netiks palielinātas 2, 5 vai 10 reizes līdz 2019. gadam, kad tiks sākta šī projekta būvniecība? Un kā attīstīsies Baltijas valstu ekonomika līdz 2026. gadam, kad plānots projektu pabeigt?

Mēs uzskatām, ka cilvēkiem ir jāzina, ko viņi upurē šī projekta vārdā. Un, ja šis projekts nav veiksmīgs un izdevīgs, vai tas ir tā vērts upurēt aizsargājamās dabas teritorijas, valsts aizsargājamos arheoloģijas un kultūras pieminekļu, privātīpašumus, kas piederējuši cilvēkiem cauri gadsimtiem, lauksaimniecības zemi, kas ir būtisks pienesums mūsu tautsaimniecībai, u.t.t. Mūsu valstī jau ir bijuši pietiekoši daudz šādi neprātīgi dārgi projekti, piemēram, Dienvidu tilts. Neviens līdz šim nav nesis atbildību. Vai Rail Baltica būs nākošais?

Vai varam būt 100% pārliecināti, ka nauda, ​​kas domāta šim projektam, nenozīmē kādas privātās intereses un privātās kabatas papildināšanu. Kurš no Ministru kabineta ir gatavs parakstīt šādu garantijas dokumentu?

Lai pievērstu pastiprinātu uzmanību visam notiekošajam par un ap Rail Baltica projektu, mēs 26. oktobrī plkst. 10.00 Gallery Park Hotel Rīgā, Kr. Valdemāra ielā 7 rīkojam preses konferenci.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...