Putins neievēro paša likumus un nospļaujas uz Krievijas iedzīvotāju veselību
Kasīklis16.06.2020.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Biju jau rakstījis par Krievijas 9.maija parādes pārcelšanu uz 24.jūniju. Tiesa, savas pārdomas toreiz balstīju uz vispārpieņemtām lietām, kā vajadzētu rīkoties saprātīgiem ļaudīm, īpaši valstu vadītājiem, cīnoties pret COVID-19. Jau tad mani izbrīnīja Krievijas prezidenta Vladimira Putina nepārprotamā vēlme rīkot parādi. Tagad, kad atklājās vēl viena šķautne, neizpratne tik palielinājās, jebšu – kļuva skaidrāks par to, pēc kāda principa tad Putins valda.
COVID-19 ir ieviesis izmaiņas mūsu ikdienas dzīvē, tajā skaitā ir arī virkne ierobežojumu, lai saslimstība tiktu mazināta. Patīk šie ierobežojumi vai ne, cits stāsts, bet nekā efektīvāka pašlaik vēl nav.
Tā nu Maskavas mērs Sergejs Sobjaņins 2020.gada 5.martā apstiprināja rīkojumu “Par paaugstinātas gatavības ieviešanu”, kurā, bija noteikti aizliegumi jebkādu masveida pasākumu organizēšana. Tiktāl loģiski un saprotami.
12.maijā Putins paziņoja, ka līdz pilnīgai izejai no sanitārajiem ierobežojumiem jābūt izslēgtiem jebkādiem masu pasākumiem. [1] Arī šeit, piekritīsiet, viss skaidrs, un visur pasaulē tā notiek (nu, izņemot laikam Baltkrieviju un Ziemeļkoreju).
Tomēr 29.maijā Putins parakstīja rīkojumu par parādes organizēšanu 24.jūnijā. Kā zināms, ne Maskava, ne arī Krievija kopumā nav izgājusi no sanitārajiem ierobežojumiem, vēl joprojām pēc oficiālajiem datiem Krievija ieņem trešo vietu pasaulē saslimušo cilvēku skaita ziņā, un ik katru dienu tiek atklāti vairāk nekā 8000 saslimušo.
Savukārt Maskavas mērs paziņoja: "Es neieteiktu šajos svētkos nekur iet, masu pasākumi pašlaik ir aizliegti. Jā, oficiālie pasākumi norisināsies gan 12.datumā, gan arī parādes dienā. Bet tos labāk skatīties televīzijā. Nekāda masu pulcēšanās, skatītāji nav vēlami," Sobjaņins klāstīja "Rossija 24" ēterā.[2] Interesanti, kā var risināties oficiāli masu pasākumi, ja masu pasākumi aizliegti kā tādi?
Piekritīsiet, izveidojusies savdabīga situācija. Valsts galva paziņo, ka nekādi publiskie pasākumi nedrīkst būt, pēc tam izdod rīkojumu par parādes organizēšanu. Nu jā, laikam pēc Putina uzskatiem 14 000 militārpersonu neveido masu pasākumu. Tā arī tas, kas nav atļauts vieniem, ir atļauts viņiem. Vienkāršie Maskavas iedzīvotāji līdz šim nevarēja normāli no mājas iziet, bet Putins pavēl 14 000 Krievijas pilsoņu sapulcēties vienkopus. Arī par parādi sanāk – parādes dalībniekiem jāpiedalās, bet Maskavas iedzīvotāji to vērot klātienē nevar. Bezmaz vai sanāk, ja iedzīvotāji klātienē ies vērot parādi – viņiem var uzlikt sodu, bet kā tad ar tiem, kuri soļo parādē? Vai uz viņiem pulcēšanās ierobežojums masu pasākumā neattiecas?
Vispār juridiski izskatās, ka arī viņiem var uzlikt sodu, jo, lai vai kā, prezidentam it kā nebūtu tiesības atcelt Maskavas pilsēta mēra rīkojumus. Viena lieta pakļaut riskam savas valsts iedzīvotājus (vispār pēdējā laika vēsturē kaut ko tādu atļāvās darīt PSRS vadītāji un tagad arī Putins), otra – aicināt ārvalstu delegācijas un līderus uz pasākumu, kurš faktiski sanāk neatļauts un kurā pastāv liela inficēšanās iespējamība, jo vienkopus atradīsies ļoti daudz cilvēku pat pēc Maskavas apmēriem.
Šādā griezumā bezmaz vai var izvirzīt pieņēmumu, ka Putins speciāli uz šo pasākumu saaicina sev nevēlamus ārvalstu vadītājus un delegācijas, labi apzinoties, ka viņi visi var saslimt vai pat vēl trakāk. Tas, ka vienlaikus var saslimt arī daudzi Krievijas iedzīvotāji, – šis jautājums Putinu vispār nesatrauc.
Labi, bet tagad atpakaļ pie nopietnības. Parasti parādes, salūti utt. tiek organizēti, lai valsts iedzīvotāji varētu šajos pasākumos piedalīties, izjustu piederību valstij, lepnumu par to, vai vienkārši – lai būtu svētki.
Tagad kā sanāk – parāde notiek, salūts tiek šauts, bet klātienē to vērot nedrīkst. Mjā, labs pasākumus. Līdzībās domājot, tas tikpat kā izsūtīt ielūgumus uz balli, bet neviens nedrīkst nākt. Tikai pa TV ekrānu vērot, cik bagātīgi klāti galdi, grezna zāle. Sanāk kā pasakās, kuras beidzas ar vārdiem: medu ēdu, alu dzēru, gar lūpām tecēja, mutē gan netika. Savdabīga pieeja.
Skaidrs, Krievijas iedzīvotājiem tāds pasākums nu nepavisam nav vajadzīgs. Bet kam tad ir? Nu, tur skaidra lieta. Kā Putins citādāk var sevi parādīt? Tikai ar dižošanos, tas nekas, ka tai jānotiek prettiesiski un uz Krievijas iedzīvotāju rēķina, apdraudot arī viņu veselību.
Man ir savs viedoklis par parādēm, bet vienu gan šoreiz zinu skaidri. Redzot 24.jūnija parādi bildēs vai video fragmentos domāšu tik par to, lai viena mačo ambīciju dēļ saslimtu pēc iespējas mazāk iedzīvotāju. Šī nu laikam būs tā reize, ka par kādas tautas nākotni vairāk domās citu valstu iedzīvotāji nekā tās pašas vadītāji.
Atbildot uz raksta sākumā uzdoto jautājumu, pēc kāda principa valda Putins, domāju, ka atbilde visiem jau noformulējusies pati. Proti, ignorējot visus pieņemtos likumus un tautas intereses.
[1] https://pln-pskov.ru/society/378405.html
[2] https://www.apollo.lv/6995429/maskavas-mers-aicina-iedzivotajus-neapmeklet-parcelto-9-maija-paradi
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
