Putins "de facto" ir Krievijas cars: baznīca varētu šo pasludināt pat par dieva dēlu
Kasīklis14.07.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daudzi jau noteikti atceras, ka vairākus gadus ar zināmu cikliskumu gaisā virmoja jautājums – Putins kandidēs uz nākamo termiņu vai ne. Parasti noslēpuma plīvurs tika turēts pievērts visnotaļ pailgi. Krievijas parlamenta apakšpalāta – Valsts dome pērnā gada 10. martā atbalstīja konstitūcijas labojumu, kas atļautu Putinam pretendēt uz jaunu pilnvaru termiņu 2024. gadā. Arī Putins neizslēdza iespēju palikt amatā pēc pašreizējās prezidentūras beigām, ja tam būšot atbalsts.[1]
Savukārt jau šī gada 5.aprīlī Putins parakstījis likumu, kas ļauj viņam valsts galvas amatu ieņemt vēl uz diviem sešus gadus ilgiem pilnvaru termiņiem, paliekot līdzšinējā krēslā līdz 2036.gadam.[2] Putins tad būs 84 gadus vecs un prezidenta amatā būs kopumā pavadījis 32 gadus.[3]
Te kāds tad iesauksies – beidzot, vismaz saredzams Putina ēras gals. Hā, es arī savā ziņā tā domātu, bet te jāpaskata šī brīža retorika, kura vairāk liek domāt, ka Putins varētu valdīt arī pēc savas nāves, nu gluži kā Ļeņins. Jāatzīst, viņiem līdzība ir – maza auguma, pamaz matu un visnotaļ asinskāri. Pēdējam tik bārdiņa jāizaudzē. Iespējams, ka kaut kur jau kādā atvilktnē stāv vēl viena mauzoleja rasējumi, jeb kā minimums esošajā tiek veidots divguļamais podests.
Iepriekš minētais bija ar melnā humora pieskaņu, bet tagad nopietni – kāds pamats izteikt šādus pieņēmumus.
Sākšu ar neviena cita kā Valsts domes spīkera Vjačeslava Volodina paziņojumu: “Mums visiem ir jādara viss, lai viņš pēc iespējas ilgāk paliktu par mūsu prezidentu. Viņa vadībā Krievija kļūs vēl spēcīgāka, cilvēki dzīvos labāk, bez satricinājumiem un kariem. Un pat tad, ja rodas problēmas, tāpat kā tagad attiecībā uz sankcijām, mēs tās iziesim daudz mazāk sāpīgi nekā iepriekšējos mūsu valsts vēstures periodos.” Viņš piebilda, ka pēc viņa domām Putinam piemīt īpašības, kuras cilvēkiem, kuri ieņem valstu vadītāju amatus, reti piemīt. Viņš vienlaikus darbojas efektīvi, ir stingrs un ar milzīgām darba spējām, ir laipns, iejūtīgs un cilvēcisks.[4]
Hmm, vai man vienam šķiet, ka šajā paziņojumā ir savstarpēji nesavienojamas īpašības, piemēram, stingrs un iejūtīgs. Savukārt Putina “cilvēciskumu” ir izbaudījuši daudzi. Piemēram, Ņemcovs, Skripaļs, Navaļņijs. Ko nu par atsevišķiem cilvēkiem – sajūsmā ir bijuši kā čečeni, tā arī gruzīni un ukraiņi. Kaut kā bez ironijas nesanāca.
Labi, skatām tālāk. Valsts domes spīkers ir pateicis skaļi – Putinam jāvalda pēc iespējas ilgāk. Tas nozīmē – kamēr vien elpo. Līdz ar to, visticamāk, 2036.gads nav Putina ēras gals. Iespējams, ka viņš valdīs labāko PSRS ģenerālsekretāru garā – tik ilgi, kamēr valsts televīzijā visu dienu pārraidīs Gulbju ezeru.
Ja agrāk Putins ieturēja noslēpumainību, atbildot uz jautājumu, vai pretendēs uz atkārtotu ievēlēšanu amatā, tad tagad, atbildot par pēcteci, viņš paziņo visnotaļ tieši: lēmums par to, kam vadīt Krieviju, vienmēr ir valsts pilsoņu ziņā.[5] Ka Putina vēlme un Krievijas iedzīvotāju formālā vēlme sakristu, par to nešaubās neviens, kurš kaut reizi ir redzējis kādu no daudzajiem video, kuros redzams, kā vēlēšanu iecirkņi parūpējas, lai Krievijas pilsoņu viedoklis būtu tāds, kādu vēlas Putins[6].
Tādējādi ir skaidrs viens – Putins būs pie varas tik ilgi, cik ilgi pats vēlēsies. Šādu iespējamību netieši apliecina fakts, ka, atbildot uz žurnālista jautājumu, vai viņš sagaidīs aizsardzību no pēcteča, kādu viņš pats agrāk bija izrādījis Borisam Jeļcinam, Putins atbildēja, ka par to nedomā.[7] Protams, kamdēļ viņam domāt par to, vai pēctecis viņu pasargās, ja viņš pie varas būs, kamēr vien elpos.
Volodina paustais jau apliecina, ka Putins, dzīvs esot, tiek pacelts debesīs. Vēl tik nedaudz, un Krievijas baznīcās uz altāriem stāvēs Putina bildes. Nākamā pakāpe jau būtu Krievijā atjaunot cara institūtu. Kurš būtu pirmais pretendents – domāju, šaubu nebūtu. Tā ģeniālā cilvēka DNS turpinātu valdīt Krievijā arī tad, kad pats atpūtīsies blakus Volodjam. Tiesa, te neliela problēma, jo Putins ir bijis visnotaļ čakls visos darbos un nedarbos. Līdz ar to noteikt pretendentu uz troni būtu visnotaļ sarežģīti.
Labi, neskriesim tik tālu, pietiks ar to, ka no manis teiktā izriet, ka tiek gatavots viss nepieciešamai,s lai Putins pie varas paliktu, kā minimums, līdz pēdējam elpas vilcienam. Nu gluži kā ķēniņš un cars. Vispār izskatās, ka attiecībā uz viņu tiek veidots kults, un nav izlēgts, ka kāds reiz paziņos – dievs bija uz zemes Putina veidolā. Tad atliks tik sist pieri pret zemi un saukt: “Lai dzīvo kungs augstais, cars un mūsu ķēniņš – Putins!”
[1] https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putinam-paver-iespeju-palikt-krievijas-prezidenta-amata.a351258/
[2] https://www.la.lv/kremli-uz-muzu-putins-paraksta-likumu-kas-lauj-vinam-prezidenta-kresla-palikt-vel-15-gadus
[3] https://lv.wikipedia.org/wiki/Vladimirs_Putins
[4] https://ria.ru/20210705/putin-1740015908.html
[5] https://ria.ru/20210630/putin-1739227691.html?in=t
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
