Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad Pietiek pirms divām nedēļām publiskoja ziņas par kādu izbijušu Pietiek žurnālisti, kura sniegusi Drošības policijai noderīgu informāciju gan par portālu Pietiek, gan par šo iestādi savulaik īpaši interesējušo grāmatu Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”, daudzi lasītāji ir izteikuši dažādas versijas par to, kas īsti ir bijis šis Drošības policijas informācijas avots. Lai pieliktu tām punktu, Pietiek šodien publicē attiecīgo Drošības policijas dokumentu - Agneses Margēvičas sniegtās un parakstītās liecības - fotoattēla formā.

Pietiek jau aprakstījis, kā kriminālprocesa aizsegā Drošības policija bija mēģinājusi iegūt virkni būtisku ziņu par portālu Pietiek, - tā liecina Pietiek jau iepriekš publiskotais šīs struktūras tiesiskās palīdzības lūgums Islandei, kur ir izvietoti portāla serveri.

Kas ir bijusi persona, kas pieteikusi vietnes www.pietiek.com uzturēšanu, kā notiek tās uzturēšanas apmaksāšana, kas tieši veic šo apmaksu, no kādām IP adresēm portālā tiek ievietotas publikācijas un tiek veiktas citas izmaiņas, - visi šie jautājumi bija ļoti interesējuši Drošības policiju.

Kā redzams no šī tiesiskās palīdzības līguma, lai gan kriminālprocess bija saistīts tikai ar grāmatu un dažu tās fragmentu publicēšanu portālā Pietiek, tā aizsegā Drošības policija bija mēģinājusi iegūt visplašākās ziņas par Pietiek uzturēšanu un autoriem.

Visus šos jautājumus tiesiskās palīdzības lūgumā bija uzdevis nu jau bijušais Drošības policijas izmeklētājs, tagadējais Iekšējās drošības biroja galvenais stratēģis Iļja Boronovskis, kurš izmeklēja šīs iestādes safabricēto un pēcāk prokuratūras izbeigto kriminālprocesu pret Lato Lapsu saistībā ar Latvijas specdienestu darbību atspoguļojušo grāmatu Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”.

Taču Islandes varas iestādes un servera uzturētāji Drošības policijas zinātkāri bija ignorējuši, un nekāda informācija tai netika sniegta. Kā zināms, tieši sakarā ar Islandes nostāju vārda un informācijas brīvības jautājumos Pietiek serveri arī ir izvietoti tieši šajā valstī.

Taču daudz veiksmīgāka Drošības policijai bija izvērtusies komunikācija ar bijušo Pietiek žurnālisti, kura šai struktūrai – un konkrēti tam pašam Boronovskim – bez kādas piespiešanas vai draudiem bija sniegusi šādas liecības:

„Portālu www.pietiek.com, cik man ir zināms, reģistrēja Lato Lapsa, proti, domēna vārdu. Portāla administrāciju veic pats Lato Lapsa un viņa rīcībā esošie tehniskie darbinieki.

Par portālu www.pietiek.com varu liecināt, ka piekļuve portālam, proti, piekļuves dati noteikti ir man, Baibai Rullei un Lato Lapsam, kam vēl ir un vai ir piekļuves dati, to es nezinu. Portālā savus rakstus un pētījuma materiālus publicēju tajā skaitā arī es.

Pratināšanas laikā iepazīstoties ar portālā pietiek.com:

2013.gada 25.februārī publicēto rakstu „Kāpēc mēs nemetamies aizstāvēt nabaga „žurnālistu Jākobsonu””,

2012.gada 24.augustā publicēto rakstu „SAB darbinieka Sparāna līdzšinējie zināmie darbi un nedarbi”,

2012.gada 31.martā publicēti rakstu „Fragmenti no „Cita ķēķa”: „žurnālists Jēkabsons”, specdienestu roka un žurnālistiskais bizness”,

pieļauju, ka tos ir publicējis pats Lato Lapsa, kuram ir arī attiecīgi piekļuve portālam pietiek.com. Kā jau minēju, ar portāla www.pietiek.com uzturēšanu nodarbojas pats Lato Lapsa.

Par SIA „Baltic Screen” 2011.gada izdoto grāmatu „Cits ķēķis: zem likumīgā „jumta”” varu liecināt, ka grāmatā ir manas publicētās sadaļas „KNAB naudas noslēpumainie ceļi” un „Kas jūs tādi, lai mūs kontrolētu”, kurās ir arī L.Lapsas papildinājumi, jo viņš bija galvenais redaktors, kurš arī veica grāmatas redakciju un sagatavošanu publikācijai tādā izskatā, kā tā tika publicēta.

Par grāmatā esošām sadaļām „Gandrīz neaizskaramie” un „Darbs ar medijiem” varu liecināt, ka tās, iespējams, ir L.Lapsas raksti, bet katrā ziņā es to precīzi nezinu, jo, kā jau tika minēts, grāmatā tika iekļautas tikai iepriekš minētas divas manas sadaļas un par grāmatas redakciju atbilda pats Lato Lapsa.

Līdz ar to es precīzi nespēju liecināt, kurš ir sagatavojis, uzrakstījis un publicējis rakstus - sadaļas „Gandrīz neaizskaramie” un „Darbs ar medijiem”. Bet katrā ziņā grāmatu izdošanai sagatavoja pats Lato Lapsa.

Protokolu izlasīju. No maniem vārdiem pierakstīts pareizi.”

Tiesa, arī šīs liecības Drošības policijai nepalīdzēja novest līdz galam tās safabricēto kriminālprocesu pret Lato Lapsu, - pēc vairāk nekā divus gadus ilgušās „izmeklēšanas” prokuratūra šo kriminālprocesu izbeidza nozieguma sastāva trūkuma dēļ.

Dokumenti

301 Moved Permanently

301 Moved Permanently


cloudflare

Novērtē šo rakstu:

4
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...