„Prudentia" un nodokļu maksātāju nauda: atklāta vēstule Kārlim Krastiņam un viņa vadītajai "Prudentia"
Edgars Abrams03.04.2015.
Komentāri (17)
Iesaki rakstu: 
Nesen portālā Delfi bija publicēts Jūsu viedoklis „Kārlis Krastiņš: Kā nodrošināt godīgu konkurenci ES aviācijā?”. Rakstā Jūs analizējāt nacionālās kompānijas ASAir Baltic Corporation darbību un izteicāt viedokli par to, cik pamatots un nepieciešams bija Latvijas valsts atbalsts šai sabiedrībai. Uzsvars tika likts uz ASAir Baltic Corporation un Rīgas Starptautiskās lidostas līdz šim veiksmīgo „navigēšanu” (kā Jūs to nosaucāt) šajā sarežģītajā telpā.
Arī iepriekšējā gadā Jūs publicējāt rakstu Delfi „Kārlis Krastiņš: Kādēļ attīstīta aviācija Latvijai ir vitāli svarīga?”. Šajā rakstā Jūs veltījāt lielu uzmanību Rīgai un Rīgas starptautiskajai lidostai, tās izaugsmei un izteicāt viedokli, ka Latvijas aviācijas izaugsmi ierobežojošais faktors ir AS Air Baltic Corporation, kuras kā aviokompānijas attīstību kavē akcionāru tiesvedības, tai skaitā Latvijas tiesu sistēma.
Kā var secināt no pieejamās informācijas, tad Jūs un Jūsu vadītā Prudentia pirmo reizi ar aviāciju nopietni sastapāties, kad 2011.gadā sākāt sniegt stratēģiskās konsultācijas Latvijas valdībai AS Air Baltic Corporation jautājumos. Jūs konsultējāt Latvijas valdību un AS Air Baltic Corporation gan akcionāru jautājumos, gan arī ar finansēšanu saistītajos jautājumos. Par to saņēmāt ievērojamu atlīdzību. Cik var noprast, ievērojamu atlīdzību saņemat arī joprojām.
Tomēr, no vienas puses, Jūs vainojat AS Air Baltic Corporation Latvijas aviācijas izaugsmē, no otras puses slavējat šo kompāniju tieši par to, ka tai Latvijas valsts ir devusi naudu atbalstam. Devusi naudu tieši tādēļ, ka Jūs tā esat ieteikuši. Un par šiem padomiem no šīs pašas kompānijas AS Air Baltic Corporation Jūs saņemat atlīdzību. Nezinu, cik lielu, bet iespējams, ka ik mēnesi 70 000 eiro un kopā par šo laika periodu jau 2,4 miljonu eiro lielu atlīdzību. Piekritīsiet, ka summa ir ļoti liela, bet rezultāts sabiedrībai īsti nav saprotams.
Šodien Jūsu konsultētajai AS Air Baltic Corporation ir tiesvedības gan ar Lietuvas aviokompāniju FlyLAL, gan ar Maskavas Invest bank, un nu jau ir pat lēmumi par aktīvu arestēšanu daudzu desmitu miljonu prasībās. Arī daudzsološie labie finanšu rādītāji AS Air Baltic Corporation faktiski ir tikai valsts atbalsta dēļ un tādēļ, ka iepriekšējo kreditoru prasības pret AS Air Baltic Corporation ir kādā nezināmā veidā nacionalizētas, tās valsts nodevusi pašam AS Air Baltic Corporation, un tās pēc būtības vairs nav jāmaksā.
Tādēļ tieši saistībā ar šo situāciju, rodas vairāki loģiski jautājumi, uz kuriem es lūdzu Jūsu atbildes:
1. vai Prudentia joprojām saņem atlīdzību no Latvijas valsts vai AS Air Baltic Corporation? Vai šī atlīdzība sastāda 70 000 eiro mēnesī un par šo laiku kopā jau sasniedz 2,4 miljonus eiro?
2. vai Latvijas valsts atbalsts AS Air Baltic Corporation bija nepieciešams arī tādēļ, lai AS Air Baltic Corporation spētu samaksāt Prudentia atlīdzību? No kādiem avotiem AS Air Baltic Corporation ir spējīgs maksāt šo ievērojamo atlīdzību?
3. kādēļ, Jūsuprāt, AS Air Baltic Corporation kā profesionālai avio kompānijai ir nepieciešamas Prudentia konsultācijas finansēšanas jautājumos, ja AS Air Baltic Corporation galveno finansējumu ir nodrošinājusi Latvijas valsts atbalsta veidā un ar akcionāriem saistītas kompānijas? Vai AS Air Baltic Corporation un Latvijas valdība ir nespējīgi paši izlemt jautājumu par Latvijas valsts atbalsta piešķiršanu AS Air Baltic Corporation, sevišķi ņemot vērā faktu, ka Latvijas valsts pati ir lielākais akcionārs šajā sabiedrībā?
4. Jūs atsaucaties uz Latvijas tiesu sistēmas nepilnībām. Tādēļ jautāšu, kādēļ Jūsu ieteiktā „shēma” 2011.gadā, par ko Prudentia arī saņēma ievērojamu atlīdzību, jau sākotnēji ietvēra valsts atbalsta nepieciešamību AS Air Baltic Corporation un vienlaicīgi daudzās paredzamās tiesvedības? Vai tas notika tādēļ, lai Prudentia pēc iespējas ilgāk paliktu „pie siles”?
5. vai Prudentia ir ieteikusi Latvijas valdībai attīstīt arī reģionālās lidostas, piemēram, Liepājas, Jūrmalas, Ventspils vai Daugavpils lidostas? Kāpēc ne?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
