Iesaki rakstu: 
Soli pa solim ķeramies klāt partijā PROGRESĪVIE valdes “aizliegtajām domām”. Tādas saskaņā ar Edmunda Cepurīša rakstīto ir veselas trīs. “Kā maldinošu un ar būtisku negatīvu ietekmi uz partijas tēlu" PROGRESĪVIE valde raksturo "pride.lv intervijā minēto domu, ka PROGRESĪVIE Rīgas domes 2020. gada ārkārtas vēlēšanās izmantojuši "jaunupa naudu"”. Tas, kā Cepurītis turpina valdes vārdā, esot “pretrunā ar faktisko vēlēšanu kampaņas finansēšanu proporcionāli kandidātu skaitam sarakstā”.
Tomēr “faktiskā situācija” ir pilnīgi citāda, nekā biedriem un sabiedrībai to stāsta partijas vadība: oficiāls kompetentās valsts iestādes lēmums un piespriesta soda nauda apliecina, ka PROGRESĪVIE Rīgas domes vēlēšanās ir tikuši pastarpināti pieķerti priekšvēlēšanu kampaņas aģitācijas pārkāpumos. Taču šim pārkāpumam nav sekojusi ne pilnīgi nekāda valdes izmeklēšana, ne veidota iekšēja biedru diskusija, kur nu izstrādāts kāds plāns šāda veida “šmuces” novērst nākotnē.
Par ko ir runa?
Runa ir par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) 2020.gada 29.septembra lēmumu, ar kuru televīzijas “Rīga TV24” ēterā tiek konstatēti “būtiski” un “ilgstoši” priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumi par labu (citu starpā) PROGRESĪVO kandidātiem Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās. Par to NEPLP ir uzlikusi TV24 īpašniekam soda naudu par kopsummā EUR 10.500,00.
Te varu tikai atgādināt, ka, piemēram, 2019.gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņas laikā NE REIZI NEVIENS PROGRESĪVO kandidāts neparādījās TV24 ēterā, kamēr "Atīstībai/Par!" kandidāti Ivars Ījabs vai Baiba Rubesa tur gozējās burtiski vairākas reizes nedēļā.
Melns uz balta – PROGRESĪVIE Rīgas domē ir ievēlēti negodīgā konkurencē un, izmantojot netīru naudu.
Vēl jautājumi? Jā!
Ne KNAB "formāli pareizi" iesniegto “Attīstībai/Par!” finanšu atskaišu dēļ PROGRESĪVIE 2018.gada Saeimas vēlēšanās izvēlējās nestartēt kopā ar šo partiju apvienību. Arguments toreiz bija tieši “netīrās naudas” neredzamā ietekme. Ja kāds Latvijas politikā jums apgalvo, ka netīrās naudas ietekmes nav vai viņš to “neredz”, tad šis cilvēks jums melo – tik stulbs, lai to "neredzētu" un/vai "neapzinātos", viņš vai viņa tiešām nevar būt.
Atgādinājumam PROGRESĪVO apsvērumi par sadarbību ar “Latvijas Attīstībai” un “Par!” 2018.gadā, kad februārī PROGRESĪVIE par sadarbību ar “Latvijas Attīstībai” izteicās, ka “Latvija ir pelnījusi idejās balstītu politiku” un ka “līdzdalība vienā apvienībā ar partiju “Latvijas Attīstībai” grautu partijas PROGRESĪVIE uzticamību”.
Saeimas priekšvēlēšanu kontekstā PROGRESĪVIE turpat norādīja “uz problēmām, kas izriet no tādas apvienības veidošanas, kurai nav precīza politiskā profila. Ļoti plaša ideoloģiskā spektra partiju apvienība atbilst līdzšinējai Latvijas politiskajai tradīcijai, ko PROGRESĪVIE vēlas lauzt".
PROGRESĪVO ieskatā toreiz nebija "nepieciešamības atkārtot partijas “Vienotība” izveidošanas scenāriju" - "šāda jauna apvienība (...) faktiski nostiprinās no oligarhiem atkarīgos un konservatīvos politiskos spēkus”.
PROGRESĪVIE tad arī kā vienu no “Latvijas politikas pamatproblēmām” uzsvēra “sazarotu korumpētu sistēmu, kurā ir sapītas arī politiskās partijas, partijai “Latvijas Attīstībai” vēsturiski esot daļai no šīs sistēmas”.
Tāpēc PROGRESĪVIE uzskatīja “par savu pienākumu piedāvāt vēlētājiem alternatīvu politisku redzējumu par tādu valsts attīstību, kas skaidri balstīta sociāli atbildīgas demokrātijas principos un ir brīva no oligarhu ietekmes, kā arī nekalpo šaurām interešu grupām.”
2018.gada martā partija "Kustība Par!" neatsaucās PROGRESĪVO aicinājumam sadarbības vārdā vienoties ”par nevainojamu izcelsmi līdzekļiem, kas pieejami partneru politiskajai darbībai”, ar to saprotot “gan vienošanos par nākotni, gan pilnvērtīgu atbildības uzņemšanos un caurskatāmību par politisko spēku pagātni”.
Attiecīgi mans jautājums intervijā PRIDE.lv bija tieši šis – kas kopš 2018.gada ir un bija tik kardināli mainījies, lai PROGRESĪVIE pilnībā aizmirstu savus kritiskos argumentus par netīrās naudas ietekmi tieši saistībā ar partiju apvienību “Attīstībai/Par!” pat tad, kad aizdomu ēna sāk krist pār pašiem PROGRESĪVAJIEM?
Pareizā atbilde ir šāda: mainījies nav nekas, izņemot PROGRESĪVO valdes sastāvu. Un šis secinājums nevar būt nekāda "aizliegtā doma".
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
