Iesaki rakstu: 
Īstenībā visa pasaule ir pilna mīlestības. Mēs visi mīlam labi paēst. Gandrīzi visi no mums mīl naudu. Tie, kuri tikuši pie naudas, mīl komfortu un greznību. Gudrie mīl paņirgāties par mazāk gudrajiem, bagātie – par nabagajiem, stiprie – par vājajiem. Tie, kuri tikuši pie varas, mīl paņirgāties par viņu varā nonākušajiem. Un tas arī ir saprotami, jo kāda gan jēga gudrībai, bagātībai, spēkam un varai, ja nav šādas mīlestības?
Mēs esam ikdienā tā pārņemti ar šīm savām daudzajām mīlestībām, ka mums vienkārši neatliek laika nekam citam. Un kādēļ gan lai mēs, savā mīlestībā aizņemti cilvēki, vēl klausītos dažos dīvaiņos, kas stāsta, ka vajag mīlēt Dievu, savu tautu un Tēvzemi?
Katram taču ir skaidrs, ka no mīlestības pret Dievu, tautu un Tēvzemi paēdis nebūsi un arī nekādu bagātību rīt uz pusdienlaiku neiegūsi. Mīlēt pa tukšo nav vērts. Jāmīl ir tā, lai par to mīlēšanu kaut ko sev varētu dabūt. Arī to Dievu, tautu un Tēvzemi varētu mīlēt, ja vien kāds par to labi samaksātu. Bet neviens jau nemaksā. Tāpēc gudri cilvēki vienmēr mīl tos, no kuriem var dabūt naudu. Bet nauda vienmēr ir varas vīru rokās. Tāpēc valdošo varu vajag mīlēt.
Bija laiki, kad nācās mīlēt visus kompartijas ģenerālsekretārus pēc kārtas. Jā, un vēl arī to Ļeņinu visiem pa virsu. Bet tas atmaksājās. Protams, ja vien mācēji to savu mīlestību pareizi nodemonstrēt. Tagad laiki ir mainījušies, bet mīlestība jau nekur nav pazudusi. Ne velti saka, ka mīlestība esot mūžīga. Arī šodien ir izveidojies plašs varas mīlētāju loks. Lai kādus likumus vai lēmumus valdošā vara nepieņemtu, visam viņi piekritīs, visu atbalstīs, par visu dziļā mīlestībā priecāsies. Un vai tad šie varas mīlētāji slikti dzīvo? Paskat, kādas karjeras iespējas viņiem paveras! Kādos naudīgos amatos viņi var tikt bez kādas īpašas izglītības! Un tas, ka tautā viņus par noderīgajiem kretīniem sauc, taču pār muguru nav jānes.
Jā, visa pasaule ir pilna mīlestības. Vienīgi tādu mīlestību, kādu to apraksta grāmatās, dzejā un apdzied dziesmās, gan mūsdienās ir gandrīz neiespējami atrast. Un tas arī ir saprotams. Tā mīlestība ir tik nepraktiska, ka tagadējā progresīvā racionālisma laikmetā vienkārši nav dzīvotspējīga. Ja arī kāds jaunības dullumā par kaut ko tādu sasapņojas, tad dzīve ātri vien viņu noved pie pareizajām atziņām. Visam šai dzīvē ir sava cena. Un stulbi ir savu mīlestību atdāvināt par velti, neko nesaņemot pretim. Nu kaut ko sev tiešām vajadzīgu, piemēram, naudu, baudu, karjeras iespējas vai ko citu.
Savukārt, ja pats gribi saņemt mīlestību no kāda, tad vispirms gādā, lai par to esi spējīgs samaksāt. Tikko tu nebūsi spējīgs maksāt, mīlestība izčibēs kā nebijusi. Ne velti ir tāds teiciens: “Kur nabadzība pa durvīm iekšā, tur mīlestība pa logu laukā.” Un tā tas notiek ne tikai ģimenēs vai starp dzimumpartneriem. Katru, kurš ieņem kādu svarīgu, nozīmīgu amatu, parasti ieskauj tāds mīļu draugu pulciņš, kas vienmēr viņu sirsnīgi sveic visās jubilejās un svētku reizēs, neskopojas ar atzinīgiem vārdiem un dažādiem citiem cieņas un mīlestības apliecinājumiem. Bet atliek tikai cilvēkam kaut kādu iemeslu dēļ zaudēt šo nozīmīgo amatu, un viss mīļo draugu pulciņš izkūst kā sniegs pavasara saulītē. Zudusī mīlestība spēj tik tālu atsvešināt cilvēkus, ka daži bijušie draugi, uz ielas satikti, vairs pat nesasveicinās.
Tā nu tas ir, ka mīlestība cilvēku starpā ir visai nedroša un nepastāvīga lieta. Tāpēc daudzi no mums ir izvēlējušies mīlēt dzīvniekus. Parasti mēs izvēlamies kādu sunīti vai kaķīti, liekam viņu nosterilizēt un pēc tam iesprostojam savos dzīvokļos vai privātmājās. Tā nu šis nabaga dzīvnieciņš ir pilnībā atkarīgs no mūsu labvēlības, un viņam nekas cits neatliek kā tikai mūs mīlēt. Kad mums šī viņa mīlestība apnīk vai kļūst pārāk apgrūtinoša, mēs bez īpašām problēmām varam no tās atbrīvoties, liekot savu mīluli iemidzināt, vai vienkārši aizvedam viņu ar mašīnu tā patālāk no mājām un izmetam.
Nenoliedzami, mīlestība ir svarīgas un cēlas jūtas katra cilvēka dzīvē. Tādēļ mēs visi lepojamies ar savu mīlestību un cenšamies to visādos veidos izrādīt apkārtējiem. Pareizi nodemonstrējot vajadzīgo mīlestību, var ļoti daudz sasniegt gan sadzīvē, gan politikā. Sabiedrība izjūt cieņu pret mīlestības apgarotiem cilvēkiem. Un tādēļ tie, kam ir nauda, lai izrādītu savu cilvēkmīlestību, reizēm ziedo kādu nelielu summu labdarībai. Tikpat labi naudu var ziedot arī kādai dzīvnieku patversmei, lai demonstrētu savu mīlestību pret dzīvniekiem. Galvenais ir gādāt, lai sabiedrībai šīs jūsu mīlestības izpausmes nepaliktu nepamanītas.
Ļoti plašas iespējas ir sabiedrībai demonstrēt savu mīlestību pret mākslu. Te noder gan teātra, operas vai baleta izrāžu (īpaši vēlams pirmizrāžu) apmeklējumi, gan klātbūtne dažādu mākslas izstāžu atklāšanā. Un, protams, naudīgi cilvēki mēdz pirkt mākslas priekšmetus, ar kuriem izpušķot savas lepnās mājas un vasarnīcas. Lai visi redz, cik ļoti viņi mīl mākslu!
Bet nav jau tā, ka vienmēr tā sava mīlestība jāapliecina ar darbiem. Lielākā daļa cilvēku mīl “ar ausīm”. Šo atziņu ļoti iecienījuši politiķi. Viņu runas ir tik pārpilnas ar mīlestību pret tautu, demokrātiju un brīvību, ka ļaudis, viņos klausoties, jūtas dziļi aizgrābti un bez šaubīšanās atdod savas balsis par šiem mīļajiem, labajiem cilvēkiem. Jāsaka, ka tā tautas, demokrātijas un brīvības mīlēšana politiķiem tiešām labi atmaksājas.
Tas tad arī laikam īsumā būtu viss, kas mūsdienās par mīlestību jāzin katram progresīvam cilvēkam, ja vien viņš grib braši soļot līdzi laikam un aiz sevis atstāt to tumšo pagātni, kad cilvēki ticēja tādiem “māņiem” kā Dievam, debesu valstībai un cilvēka dvēselei.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
